Cenzura cenzura cenzura / 20
budists | 2008.07.09. - 09:33:10 | Peržiūrėta 5937 kartų
Dzivojot demokratiska (vismaz tada deklareta) sabiedriba vai ir gadijies saskarties ar CENZURU.
gribetu uzzinat apmekletaju domas
Atsakymai (43)
nihils
| 2008.07.22. - 00:01:47
Gebel,ļauj tak vismaz tu man izklaidēties :) Ko lai es vientuļa vecmeita daru,būtu saule tad sēdētu pie mājas un cilvēkus norietu :D Tagad atliek vien grāmatiņas pašķirstīt :D
Gebel,ļauj tak vismaz tu man izklaidēties :) Ko lai es vientuļa vecmeita daru,būtu saule tad sēdētu pie mājas un cilvēkus norietu :D Tagad atliek vien grāmatiņas pašķirstīt :D
nihils
| 2008.07.22. - 00:10:13
nu lūk Gebel,tu tak saproti kas vecam vientuļam cilvēkam vajadzīgs :D
nu lūk Gebel,tu tak saproti kas vecam vientuļam cilvēkam vajadzīgs :D
gebels
| 2008.07.22. - 00:12:29
vecs Tu būsi kad krūtis kļūs mīkstas ... ta ka nesteidzies pie jaukajiem pieskaitīties !
vecs Tu būsi kad krūtis kļūs mīkstas ... ta ka nesteidzies pie jaukajiem pieskaitīties !
nihils
| 2008.07.22. - 00:15:23
tad jau man nespīd vispār dārgā :D Kā ieraugu vīrišķi tā krūtsgali stīvi :D
tad jau man nespīd vispār dārgā :D Kā ieraugu vīrišķi tā krūtsgali stīvi :D
nihils
| 2008.07.22. - 00:31:07
svētdienās pastniece dzer
spirtu un gāzēto ūdeni
svētdienās viņa nenāk
silts it kā lietus
plīst ziepju burbuļi
neaizsniedzot
zemi un ādu
pirmdien pastniece lūgs
sērkociņus
nodrebēs roka
un neuzšķils
it kā no lietus
vēstuļu nav nē nav
pasniedziet norēķinu
un šeit zem datuma
būs vajadzīgs paraksts paldies
nekaunīgi balts
pret jāņrožu lillīgo ādu
gadu gredzeni
cilvēkam
skaitāmi esot kā kokam
tikai vajagot pāršķelt
-------------------
ja nedreb roka
/Manfelde/
svētdienās pastniece dzer
spirtu un gāzēto ūdeni
svētdienās viņa nenāk
silts it kā lietus
plīst ziepju burbuļi
neaizsniedzot
zemi un ādu
pirmdien pastniece lūgs
sērkociņus
nodrebēs roka
un neuzšķils
it kā no lietus
vēstuļu nav nē nav
pasniedziet norēķinu
un šeit zem datuma
būs vajadzīgs paraksts paldies
nekaunīgi balts
pret jāņrožu lillīgo ādu
gadu gredzeni
cilvēkam
skaitāmi esot kā kokam
tikai vajagot pāršķelt
-------------------
ja nedreb roka
/Manfelde/
kazis
| 2008.07.22. - 00:54:27
When you add it all up
The tears and the marrowbone
There’s an ounce of gold
And an ounce of pride in each ledger
And the Germans kill the Jews
And the Jews kill the Arabs
And the Arabs kill the hostages
And that is the news
And is it any wonder that the monkey’s confused
He said Mama Mama, the President’s a fool
Why do I have to keep reading these technical manuals
And the joint chiefs of staff
And the brokers on Wall Street said
Don’t make us laugh, you’re a smart kid
Time is linear
Memory’s a stranger
History is for fools
Man is a tool in the hands
Of the great God Almighty
And they gave him command of a nuclear submarine
Sent him back in search of the Garden of Eden
When you add it all up
The tears and the marrowbone
There’s an ounce of gold
And an ounce of pride in each ledger
And the Germans kill the Jews
And the Jews kill the Arabs
And the Arabs kill the hostages
And that is the news
And is it any wonder that the monkey’s confused
He said Mama Mama, the President’s a fool
Why do I have to keep reading these technical manuals
And the joint chiefs of staff
And the brokers on Wall Street said
Don’t make us laugh, you’re a smart kid
Time is linear
Memory’s a stranger
History is for fools
Man is a tool in the hands
Of the great God Almighty
And they gave him command of a nuclear submarine
Sent him back in search of the Garden of Eden
egils
| 2008.07.22. - 01:31:27
Jā mana omīte zin ļoti senas gudrības un šo to jau esmu samācījies un vēljoprojām mācos ! šo to jau varu reāli izmēģināt uz kādu pacientu kas vēlētos bet tikai par attiecīgu samaksu $
Jā mana omīte zin ļoti senas gudrības un šo to jau esmu samācījies un vēljoprojām mācos ! šo to jau varu reāli izmēģināt uz kādu pacientu kas vēlētos bet tikai par attiecīgu samaksu $
arturo40
| 2008.07.22. - 01:33:35
pat tā īsti nezinu, kur tik sīkas naudas vienības pie mums varētu dabūt
pat tā īsti nezinu, kur tik sīkas naudas vienības pie mums varētu dabūt
egils
| 2008.07.22. - 22:53:43
nu tu joko ! kabatās humpiku fraķīšiem parasti ir dažādu valstu sīcene
nu tu joko ! kabatās humpiku fraķīšiem parasti ir dažādu valstu sīcene
arturo40
| 2008.07.22. - 22:59:00
Ai, Egiliņ, dēliņ. Nu negribas sabojāt man tavu bērnību, bet bail, ka neuzzini kas ir incests:D
Bet tā jau ar tiem dažiem cilvēciņiem ir. ja viņam kāds iepatīkas, tad grauž un grauž, jo trakāk, jo vairāk pievērš sev uzmanību. Tur jau nav ko apvainoties.:) Cilveks savādāk nemāk izteikt savas slēptās jūtas:) Nākošais koments Egīliņam būs vēl niknāks, bet mīļums jau paliek mīļums, neies jau dusmoties:)
Ai, Egiliņ, dēliņ. Nu negribas sabojāt man tavu bērnību, bet bail, ka neuzzini kas ir incests:D
Bet tā jau ar tiem dažiem cilvēciņiem ir. ja viņam kāds iepatīkas, tad grauž un grauž, jo trakāk, jo vairāk pievērš sev uzmanību. Tur jau nav ko apvainoties.:) Cilveks savādāk nemāk izteikt savas slēptās jūtas:) Nākošais koments Egīliņam būs vēl niknāks, bet mīļums jau paliek mīļums, neies jau dusmoties:)
egils
| 2008.07.23. - 10:12:33
Bērna izmantošana tiešos seksuālos kontaktos vai iesaistīšana nodarbēs, lai pieaugušais saņemtu seksuālu stimulāciju vai apmierinājumu, ir seksuāla vardarbība pret bērnu. Tāpat par seksuālu vardarbību pret bērnu jāsauc arī bērna izmantošana pornogrāfijā vai iesaistīšana prostitūcijā, rupji, seksuāli pieskārieni garāmejot, izvarošana un incests. Tas nozīmē, ka visas tās ar seksualitāti saistītās darbības, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot savu piekrišanu, ir bērna seksuāla izmantošana.
Statistika liecina, ka bērnus seksuāli visbiežāk izmanto vistuvāk esošie cilvēki — tēvi, brāļi, onkuļi, patēvi. Gadījumi, kad bērnus seksuālām vajadzībām izmanto pilnīgi svešinieki, ir salīdzinoši retāki. Statistikā atrodami arī dati, ka 92% gadījumu no incesta cieš meitenes un 97% varmāku ir vīrieši. Visbiežāk incests ir seksuālas attiecības starp meitām vai dēliem un tēviem/patēviem, retāk starp brāli un māsu. Visretāk sastopama incesta forma — starp mātēm un viņu bērniem.
Patiesībā incests ir tā pati seksuālā vardarbība tikai starp vienas ģimenes locekļiem, kas cietušajam rada papildu emocionālu slogu, jo stāstīt kādam, ka esi seksuāli izmantots ir grūti, bet daudz grūtāk runāt par kaut ko tādu, ja varmāka bijis paša ģimenes loceklis. Ģimenē notikusi seksuāla vardarbība ir ar daudz smagākām sekām nekā tāda, kas notikusi uz ielas.
Jāsaprot, ka bērns neizdomā un neizfantazē par seksuālam darbībām. Ja bērns stāsta, ka ir seksuāli izmantots, tad vai pats ir bijis upuris, vai arī redzējis seksuālas vardarbības aktu vai vardarbīgas seksuālas darbības ar citiem, un tas patiesībā nozīmē tikai to, ka viņš ir cietušais jebkurā gadījumā. Bieži ir gadījumi, kad bērns pēc vienas atklātības reizes var turpmāk noliegt notikušo. Kļūdaini būtu uzskatīt, ka tas notiek tāpēc, ka viņš būtu centies kādu apmelot. Lai gan profesionāļiem ir zināmi gadījumi, kad bērns ir apmelojis kādu pieaugušo, tam vienmēr ir kāds būtisks iemesls, kāpēc viņš tā rīkojies.
Parasti bērns noliedz notikušo, ja nejūtas pieaugušo saprasts vai uzklausīts, ja viņam radusies sajūta, ka atklātība apdraud viņa turpmāko drošību, ja varmāka ir pārliecinājis bērnu, ka tas var uzlabot viņu attiecības vai ka šāda veida seksuāla pieredze ir piemērota bērna izglītošanai. Daži iemesli, kāpēc bērns vēlāk noliedz notikušo, var būt arī bailes, ka viņu atšķirs no ģimenes vai ka šāda atklātība var to izjaukt. Turklāt visbiežāk bērns jūtas vainīgs par notikušo, ko nereti, iebiedējot bērnu, izmanto varmāka, iestāstot viņam, ka pats bērns bijis iniciators.
Tāpat būtiski ir saprast, ka bērns vai pusaudzis nav vardarbības provocētājs vai vainīgs par notikušo. Pat, ja bērns ir izjutis kaut kādu apmierinājumu, tas nenozīmē, ka viņš kaut daļēji ir atbildīgs par notikušo. Ja tomēr bērna vai pusaudža uzvedība ir ļoti seksualizēta, jādomā, kas tam ir par iemeslu.
Maldīgs ir priekšstats, ka seksuāla izmantošana un arī incests ir kaut kas tāds, kas sader kopā tikai ar nabadzību, alkoholismu, narkomāniju utt. Protams, ģimenes, kurās vecāki bērnus pietiekami nepieskata, ir riska grupā, tomēr tas nav noteicošais faktors. Tas notiek visos sociālajos slāņos, un seksuālie varmākas parasti ir «normāli» cilvēki, kuri dzīvo starp pārējiem. Viņus nevar diagnosticēt pēc kādiem ārējiem parametriem kā ļaundarus bērnu pasakās. Tāpat jāsaka, ka seksuāla vardarbība ne vienmēr notiek apreibinošo vielu iespaidā un ka varmāka obligāti pats ir bijis bērnībā izmantots. Tie var būt veicinoši faktori, bet ne obligāti.
Nereti ir gadījumi, kad bērni seksuālas izmantošanas brīdī, sevi sargājot, izmanto tādu aizsardzības mehānismu, kad domās «aizceļo» kaut kur prom, kas ļauj radīt ilūziju, ka notiekošais neattiecas uz viņu pašu. Šādas disociācijas vēlāk savā labā var izmanot varmāka, jo tas it kā apliecina, ka upuris nav pretojies.
Par vardarbību, jo vairāk seksuālu, sabiedrībā valda dažādi mīti. Dažus jau garāmejot minēju: upuris noliedz notikušo, ir bijis iniciators un provocētājs, aizsargājoties izmanto disociācijas. Pie mītiem noteikti vēl jāmin uzskats, ka seksuāla vardarbība un incests bērnu neietekmē nelabvēlīgi vai ka tas nav nelikumīgi, ja netiek lietots fizisks spēks. Par sekām, kas var notikt ar bērnu mazliet vēlāk, taču likumiskā puse ir tāda, ka tas ir krimināli sodāms nodarījums.
Nereti gadās dzirdēt viedokli, ka incests ir kaut kāds vienreizējs gadījums, kas neatkārtojas vai tas notiek tāpēc, ka sieva nevēlas intīmas attiecības ar savu partneri. Patiesībā vistuvāk esošie cilvēki ir «visizdevīgākajā» situācijā, lai bērnus par upuriem padarītu ilgstoši, un divu pieaugušu cilvēku seksuālās problēmas vai nesaskaņas nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu vai attaisnojumu bērna seksuālai izmantošanai. Nevar pārmest mātei, ka viņa ir vainojama incestā, ja vien viņa pati nav varmāka.
Jau minēju, ka visbiežāk seksuālu vardarbību veic cilvēki, kuri dzīvo «normālu» dzīvi. Kā tad viņus pazīt? Kāpēc pieaugušie izmanto bērnus savu seksuālo tieksmju apmierināšanai?
Bērna izmantošana tiešos seksuālos kontaktos vai iesaistīšana nodarbēs, lai pieaugušais saņemtu seksuālu stimulāciju vai apmierinājumu, ir seksuāla vardarbība pret bērnu. Tāpat par seksuālu vardarbību pret bērnu jāsauc arī bērna izmantošana pornogrāfijā vai iesaistīšana prostitūcijā, rupji, seksuāli pieskārieni garāmejot, izvarošana un incests. Tas nozīmē, ka visas tās ar seksualitāti saistītās darbības, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot savu piekrišanu, ir bērna seksuāla izmantošana.
Statistika liecina, ka bērnus seksuāli visbiežāk izmanto vistuvāk esošie cilvēki — tēvi, brāļi, onkuļi, patēvi. Gadījumi, kad bērnus seksuālām vajadzībām izmanto pilnīgi svešinieki, ir salīdzinoši retāki. Statistikā atrodami arī dati, ka 92% gadījumu no incesta cieš meitenes un 97% varmāku ir vīrieši. Visbiežāk incests ir seksuālas attiecības starp meitām vai dēliem un tēviem/patēviem, retāk starp brāli un māsu. Visretāk sastopama incesta forma — starp mātēm un viņu bērniem.
Patiesībā incests ir tā pati seksuālā vardarbība tikai starp vienas ģimenes locekļiem, kas cietušajam rada papildu emocionālu slogu, jo stāstīt kādam, ka esi seksuāli izmantots ir grūti, bet daudz grūtāk runāt par kaut ko tādu, ja varmāka bijis paša ģimenes loceklis. Ģimenē notikusi seksuāla vardarbība ir ar daudz smagākām sekām nekā tāda, kas notikusi uz ielas.
Jāsaprot, ka bērns neizdomā un neizfantazē par seksuālam darbībām. Ja bērns stāsta, ka ir seksuāli izmantots, tad vai pats ir bijis upuris, vai arī redzējis seksuālas vardarbības aktu vai vardarbīgas seksuālas darbības ar citiem, un tas patiesībā nozīmē tikai to, ka viņš ir cietušais jebkurā gadījumā. Bieži ir gadījumi, kad bērns pēc vienas atklātības reizes var turpmāk noliegt notikušo. Kļūdaini būtu uzskatīt, ka tas notiek tāpēc, ka viņš būtu centies kādu apmelot. Lai gan profesionāļiem ir zināmi gadījumi, kad bērns ir apmelojis kādu pieaugušo, tam vienmēr ir kāds būtisks iemesls, kāpēc viņš tā rīkojies.
Parasti bērns noliedz notikušo, ja nejūtas pieaugušo saprasts vai uzklausīts, ja viņam radusies sajūta, ka atklātība apdraud viņa turpmāko drošību, ja varmāka ir pārliecinājis bērnu, ka tas var uzlabot viņu attiecības vai ka šāda veida seksuāla pieredze ir piemērota bērna izglītošanai. Daži iemesli, kāpēc bērns vēlāk noliedz notikušo, var būt arī bailes, ka viņu atšķirs no ģimenes vai ka šāda atklātība var to izjaukt. Turklāt visbiežāk bērns jūtas vainīgs par notikušo, ko nereti, iebiedējot bērnu, izmanto varmāka, iestāstot viņam, ka pats bērns bijis iniciators.
Tāpat būtiski ir saprast, ka bērns vai pusaudzis nav vardarbības provocētājs vai vainīgs par notikušo. Pat, ja bērns ir izjutis kaut kādu apmierinājumu, tas nenozīmē, ka viņš kaut daļēji ir atbildīgs par notikušo. Ja tomēr bērna vai pusaudža uzvedība ir ļoti seksualizēta, jādomā, kas tam ir par iemeslu.
Maldīgs ir priekšstats, ka seksuāla izmantošana un arī incests ir kaut kas tāds, kas sader kopā tikai ar nabadzību, alkoholismu, narkomāniju utt. Protams, ģimenes, kurās vecāki bērnus pietiekami nepieskata, ir riska grupā, tomēr tas nav noteicošais faktors. Tas notiek visos sociālajos slāņos, un seksuālie varmākas parasti ir «normāli» cilvēki, kuri dzīvo starp pārējiem. Viņus nevar diagnosticēt pēc kādiem ārējiem parametriem kā ļaundarus bērnu pasakās. Tāpat jāsaka, ka seksuāla vardarbība ne vienmēr notiek apreibinošo vielu iespaidā un ka varmāka obligāti pats ir bijis bērnībā izmantots. Tie var būt veicinoši faktori, bet ne obligāti.
Nereti ir gadījumi, kad bērni seksuālas izmantošanas brīdī, sevi sargājot, izmanto tādu aizsardzības mehānismu, kad domās «aizceļo» kaut kur prom, kas ļauj radīt ilūziju, ka notiekošais neattiecas uz viņu pašu. Šādas disociācijas vēlāk savā labā var izmanot varmāka, jo tas it kā apliecina, ka upuris nav pretojies.
Par vardarbību, jo vairāk seksuālu, sabiedrībā valda dažādi mīti. Dažus jau garāmejot minēju: upuris noliedz notikušo, ir bijis iniciators un provocētājs, aizsargājoties izmanto disociācijas. Pie mītiem noteikti vēl jāmin uzskats, ka seksuāla vardarbība un incests bērnu neietekmē nelabvēlīgi vai ka tas nav nelikumīgi, ja netiek lietots fizisks spēks. Par sekām, kas var notikt ar bērnu mazliet vēlāk, taču likumiskā puse ir tāda, ka tas ir krimināli sodāms nodarījums.
Nereti gadās dzirdēt viedokli, ka incests ir kaut kāds vienreizējs gadījums, kas neatkārtojas vai tas notiek tāpēc, ka sieva nevēlas intīmas attiecības ar savu partneri. Patiesībā vistuvāk esošie cilvēki ir «visizdevīgākajā» situācijā, lai bērnus par upuriem padarītu ilgstoši, un divu pieaugušu cilvēku seksuālās problēmas vai nesaskaņas nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu vai attaisnojumu bērna seksuālai izmantošanai. Nevar pārmest mātei, ka viņa ir vainojama incestā, ja vien viņa pati nav varmāka.
Jau minēju, ka visbiežāk seksuālu vardarbību veic cilvēki, kuri dzīvo «normālu» dzīvi. Kā tad viņus pazīt? Kāpēc pieaugušie izmanto bērnus savu seksuālo tieksmju apmierināšanai?
egils
| 2008.07.23. - 10:13:06
Jāteic, ka šādiem cilvēkiem bērni nav patstāvīgi cilvēki ar savām vajadzībām. Jau minēju, ka sadzīves situācija var veicināt vai pastiprināt seksuālo izmantošanu, piemēram, ja viena no vecākiem ilgstoši nav mājās vai arī ja viņš ir miris. Statistika apliecina, ka ģimenēm, kurās notiek seksuāla vardarbība vai incests, ir raksturīga bieža dzīvesvietas maiņa un tieksme izolēties no sabiedrības; viņiem parasti ir maz draugu.
Tomēr varmākam jābūt motivācijai seksuāli izmantot bērnu, jo ne jau katrs tēvs vai patēvs, kurš mātes prombūtnes laikā pieskata atvasi, kļūst par seksuālu varmāku. Šādai motivācijai pamatā var būt kā bailes no pieaugušām sievietēm tādu vai citādu iemeslu dēļ, tā arī traumējošai paša seksuālā pieredze. Šādiem cilvēkiem seksuālas vardarbības akts rada seksuālu uzbudinājumu, un viņiem jābūt vēlmei neadekvātā veidā demonstrēt savu varu, spēku utt. Parasti, veicot seksuālu vardarbību, jāpārvar zināmi traucējoši gan ārēji, gan iekšēji apstākļi. Tas nozīmē, ka varmāka parūpēsies par «drošu» vidi, kur veikt netiklas darbības, un noteikti izvēlēsies tādu bērnu, kura pretestību ir vieglāk salauzt.
Jautājums par varmāku ir pietiekami komplicēts. Pie nosauktajiem faktiem noteikti jāmin arī dažādas psiholoģiskas grūtības — vājas spējas kontrolēt pašam savus impulsus, emocionāla nabadzība, zems pašvērtējums, nesagatavotība vecāku lomai, paša vardarbības pieredze u. c. Dažkārt šādi cilvēki, ja viņiem ir pedofilijas tieksmes, meklē sievietes ar bērniem, lai apprecētos un seksuāli izmantotu viņu bērnus, taču dažkārt meklē tādus ārpus savas ģimenes.
Ko darīt, ja seksuāla vardarbība ir notikusi, bet par to nekas nav zināms? Vai nespeciālists var pateikt, ka mans bērns ir bijis vai ir apdraudēts? Ja tā, vai sekas paliks uz visu mūžu vai tomēr iespējams kaut ko mainīt? Ja tomēr kādas sekas paliks, ko var darīt, lai tās mazinātu? Visu ir neiespējami minēt vienā īsā rakstā, tomēr ieskatu gan var sniegt.
Ir rinda faktoru, kam apkārtējie var pievērst uzmanību. Ja bērnam ir ļoti seksualizēta uzvedība, kas noteikti neatbilst viņa vecumam, jāmeklē speciālista palīdzība. Ja pirmsskolas vecuma vai agrīnā skolas vecuma bērns pastiprināti aiztiek vai berzē sevi sabiedrībā vai slepeni un tas pārsniedz normālu rīcību bērnībā, atsakās uzvilkt drēbes, mēģina atkailināties svešu cilvēku klātbūtnē vai lūdz, lai to izdara citi, izrāda pastiprinātu interesi par citu cilvēku iešanu uz tualeti, nemitīgi jautā par seksuālām tēmām, izrāda bailes vai dusmas par bērniem, dzimšanu u. c., tad steidzami jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista, kurš pateiks, kā rīkoties tālāk. Pusaudžiem var krasi mainīties uzvedība, ģērbšanās stils, attiecības ar vienaudžiem un ģimenes locekļiem, strauji pavājināties sekmes. Viņi var kļūt apātiski, noslēgti, zaudēt svaru, mēģināt izdarīt pašnāvību vai iesaistīties krimināli sodāmos pasākumos utt. Visos gadījumos bērns var strauji regresēt savā attīstībā, un tas nozīmē, ka emocionāli un psiholoģiski var kļūt bērnišķīgāks nekā konkrētajā vecumā jābūt. Nereti ir gadījumi, kad seksuālas vardarbības upuris, bēgot no tās, nonāk uz ielas, kas pastiprina risku tikt atkārtoti seksuāli izmantotam.
Speciālisti apraksta divus atšķirīgus bērna uzvedības modeļus, kas liecina par seksuālu izmantošanu. Pēc seksuālas vardarbības vai incesta meitenes biežāk kļūs depresīvas, trauksmainas, bet zēni — vardarbīgi, agresīvi, ar delinkventu uzvedību, tomēr tas nenozīmē, ka uzvedība nevar mainīties no viena veida uz otru.
Vardarbības gadījumā ir svarīgi saņemt atbilstošu palīdzību, lai pēc iespējas mazinātu traumējošo seku ietekmi uz attīstību. Pārdzīvotā trauma var būt par iemeslu vēlākām problēmām seksuālajā dzīvē, attiecībās kopumā, zemam pašvērtējumam, vai smagākos gadījumos bērni var kļūt par multiplām personībām, kurās vienlaikus sadzīvo vairāki cilvēki. Incestā cietuši zēni var kļūt homoseksuāli vai paši kļūt par seksuāliem varmākām. Bērnībā seksuāli izmantotas meitenes var kļūt par izvarošanas upuriem, noliegt savu sievišķo identitāti vai kļūt seksuāli agresīvas.
Protams, seksuāla vardarbība ir pietiekami nopietns apvainojums, kas prasa arī kādus pierādījumus. Taču tas iespējams tikai nesen notikušam vai vēl esošam faktam. Daudz grūtāk ir risināt situāciju, kad runa ir par bērnībā pārdzīvotu traumu, kas atstājusi sekas un turpina ietekmēt indivīda dzīvi. Šeit svarīgs ir pilnīgi viss — otra iespēja, ka cilvēks, kurš sācis par kaut ko tik smagu runāt un nav saņēmis vajadzīgo atbalstu, mēģinās to darīt atkal, ir ārkārtīgi niecīga. Tāpēc svarīgi ir nepalaist garām mirkli, kad kādam šāda palīdzība ir visvairāk vajadzīga. Saviem bērniem jāmāca, ka viņiem ir tiesības pateikt «NĒ», jāizglīto, lai viņi zinātu sava ķermeņa robežas. Svarīgi jau cietušiem bērniem skaidrot, ka viņi nav vainīgi, ka par to nav jākaunas tādā ziņā, ka viņi tādi nav vienīgie, ka ir iespējams saņemt apkārtējo atbalstu un sapratni.
Jāteic, ka šādiem cilvēkiem bērni nav patstāvīgi cilvēki ar savām vajadzībām. Jau minēju, ka sadzīves situācija var veicināt vai pastiprināt seksuālo izmantošanu, piemēram, ja viena no vecākiem ilgstoši nav mājās vai arī ja viņš ir miris. Statistika apliecina, ka ģimenēm, kurās notiek seksuāla vardarbība vai incests, ir raksturīga bieža dzīvesvietas maiņa un tieksme izolēties no sabiedrības; viņiem parasti ir maz draugu.
Tomēr varmākam jābūt motivācijai seksuāli izmantot bērnu, jo ne jau katrs tēvs vai patēvs, kurš mātes prombūtnes laikā pieskata atvasi, kļūst par seksuālu varmāku. Šādai motivācijai pamatā var būt kā bailes no pieaugušām sievietēm tādu vai citādu iemeslu dēļ, tā arī traumējošai paša seksuālā pieredze. Šādiem cilvēkiem seksuālas vardarbības akts rada seksuālu uzbudinājumu, un viņiem jābūt vēlmei neadekvātā veidā demonstrēt savu varu, spēku utt. Parasti, veicot seksuālu vardarbību, jāpārvar zināmi traucējoši gan ārēji, gan iekšēji apstākļi. Tas nozīmē, ka varmāka parūpēsies par «drošu» vidi, kur veikt netiklas darbības, un noteikti izvēlēsies tādu bērnu, kura pretestību ir vieglāk salauzt.
Jautājums par varmāku ir pietiekami komplicēts. Pie nosauktajiem faktiem noteikti jāmin arī dažādas psiholoģiskas grūtības — vājas spējas kontrolēt pašam savus impulsus, emocionāla nabadzība, zems pašvērtējums, nesagatavotība vecāku lomai, paša vardarbības pieredze u. c. Dažkārt šādi cilvēki, ja viņiem ir pedofilijas tieksmes, meklē sievietes ar bērniem, lai apprecētos un seksuāli izmantotu viņu bērnus, taču dažkārt meklē tādus ārpus savas ģimenes.
Ko darīt, ja seksuāla vardarbība ir notikusi, bet par to nekas nav zināms? Vai nespeciālists var pateikt, ka mans bērns ir bijis vai ir apdraudēts? Ja tā, vai sekas paliks uz visu mūžu vai tomēr iespējams kaut ko mainīt? Ja tomēr kādas sekas paliks, ko var darīt, lai tās mazinātu? Visu ir neiespējami minēt vienā īsā rakstā, tomēr ieskatu gan var sniegt.
Ir rinda faktoru, kam apkārtējie var pievērst uzmanību. Ja bērnam ir ļoti seksualizēta uzvedība, kas noteikti neatbilst viņa vecumam, jāmeklē speciālista palīdzība. Ja pirmsskolas vecuma vai agrīnā skolas vecuma bērns pastiprināti aiztiek vai berzē sevi sabiedrībā vai slepeni un tas pārsniedz normālu rīcību bērnībā, atsakās uzvilkt drēbes, mēģina atkailināties svešu cilvēku klātbūtnē vai lūdz, lai to izdara citi, izrāda pastiprinātu interesi par citu cilvēku iešanu uz tualeti, nemitīgi jautā par seksuālām tēmām, izrāda bailes vai dusmas par bērniem, dzimšanu u. c., tad steidzami jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista, kurš pateiks, kā rīkoties tālāk. Pusaudžiem var krasi mainīties uzvedība, ģērbšanās stils, attiecības ar vienaudžiem un ģimenes locekļiem, strauji pavājināties sekmes. Viņi var kļūt apātiski, noslēgti, zaudēt svaru, mēģināt izdarīt pašnāvību vai iesaistīties krimināli sodāmos pasākumos utt. Visos gadījumos bērns var strauji regresēt savā attīstībā, un tas nozīmē, ka emocionāli un psiholoģiski var kļūt bērnišķīgāks nekā konkrētajā vecumā jābūt. Nereti ir gadījumi, kad seksuālas vardarbības upuris, bēgot no tās, nonāk uz ielas, kas pastiprina risku tikt atkārtoti seksuāli izmantotam.
Speciālisti apraksta divus atšķirīgus bērna uzvedības modeļus, kas liecina par seksuālu izmantošanu. Pēc seksuālas vardarbības vai incesta meitenes biežāk kļūs depresīvas, trauksmainas, bet zēni — vardarbīgi, agresīvi, ar delinkventu uzvedību, tomēr tas nenozīmē, ka uzvedība nevar mainīties no viena veida uz otru.
Vardarbības gadījumā ir svarīgi saņemt atbilstošu palīdzību, lai pēc iespējas mazinātu traumējošo seku ietekmi uz attīstību. Pārdzīvotā trauma var būt par iemeslu vēlākām problēmām seksuālajā dzīvē, attiecībās kopumā, zemam pašvērtējumam, vai smagākos gadījumos bērni var kļūt par multiplām personībām, kurās vienlaikus sadzīvo vairāki cilvēki. Incestā cietuši zēni var kļūt homoseksuāli vai paši kļūt par seksuāliem varmākām. Bērnībā seksuāli izmantotas meitenes var kļūt par izvarošanas upuriem, noliegt savu sievišķo identitāti vai kļūt seksuāli agresīvas.
Protams, seksuāla vardarbība ir pietiekami nopietns apvainojums, kas prasa arī kādus pierādījumus. Taču tas iespējams tikai nesen notikušam vai vēl esošam faktam. Daudz grūtāk ir risināt situāciju, kad runa ir par bērnībā pārdzīvotu traumu, kas atstājusi sekas un turpina ietekmēt indivīda dzīvi. Šeit svarīgs ir pilnīgi viss — otra iespēja, ka cilvēks, kurš sācis par kaut ko tik smagu runāt un nav saņēmis vajadzīgo atbalstu, mēģinās to darīt atkal, ir ārkārtīgi niecīga. Tāpēc svarīgi ir nepalaist garām mirkli, kad kādam šāda palīdzība ir visvairāk vajadzīga. Saviem bērniem jāmāca, ka viņiem ir tiesības pateikt «NĒ», jāizglīto, lai viņi zinātu sava ķermeņa robežas. Svarīgi jau cietušiem bērniem skaidrot, ka viņi nav vainīgi, ka par to nav jākaunas tādā ziņā, ka viņi tādi nav vienīgie, ka ir iespējams saņemt apkārtējo atbalstu un sapratni.
egils
| 2008.07.23. - 10:16:08
arturo40 tu proti spēlēt šahu ? "incests" vot baidi ar to kādu citu .
Materiāls tapis, izmantojot krīžu centra «Skalbes» un centra pret vardarbību «Dardedze» materiālus.
Ar psiholoģi Inesi Putnieci varat sazināties Latvijas Ģimenes centrā, reģistrācijas tālruņi 7132165 vai 7132164.
arturo40 tu proti spēlēt šahu ? "incests" vot baidi ar to kādu citu .
Materiāls tapis, izmantojot krīžu centra «Skalbes» un centra pret vardarbību «Dardedze» materiālus.
Ar psiholoģi Inesi Putnieci varat sazināties Latvijas Ģimenes centrā, reģistrācijas tālruņi 7132165 vai 7132164.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.