maikls
|
2008.10.28. - 10:08:27
Jebkurā gadījumā tas viss notiek sevis dēļ, sevis paša, nevis otra labā. Ja es rūpējos par otru, tad tikai tāpēc, ka man pašam tas sagādā prieku, tātad galvenā motivācija ir egoistiska: gūt prieku sev. Ja es uzupurējos kāda vai kaut kā dēļ, tād tāpēc, ka uzskatu, ka man tas vēlāk atmaksāsies, vai tādēļ, ka šī rīcība liek man justies pareizam, svētam, labākam - atkal apakšā ir egoisms.
Tā tas ir bijis un būs; vienīgā atšķirība ir, vai mēs atzīstam savu egoismu vai arī esam vēl lielāki egoisti, savu egoismu pasniedzot kā altruismu un uzupurēšanos. :)) Cilvēks pazīst tikai vienu cilvēku: sevi. Par visu pārējo viņš var tikai kaut ko nojaust, bet nevar pārliecināties, vai tas kaut kas cits vispār eksistē vai arī ir ilūzijas un smadzeņu uzburti sapņi/murgi. Tāpēc būtu muļķīgi savu laimi balstīt uz kaut ko ārpus sevis, jo tas viss var izrādīties iluziors.
Vajag rūpēties par sevi un dzīvot tā, lai pats būtu laimīgs, pēc tam šajā laimē var dalīties ar citiem. Ja cilvēks nemīl sevi, tad viņam nav mīlestības, ko dot citiem, tad viņš ir parazīts, kas cenšas izsūkt mīlestību no citiem.