~·√ Ciʈāʈu lādīʈe √·~ / 20
snt | 2009.01.05. - 00:23:49 | Peržiūrėta 24499 kartų
Citāti, atziņas, aforismi, domugraudi, spārnoti teicieni...
Viss skaistais, jaukais, patīkamais...
Izcilu domātāju, oratoru, mākslinieku ... un Tevis pašas/paša...
No grāmatām, dziesmām, filmām...
Jebkurā valodā, jebkurā formātā [citātus svešvalodā ieteicams ievietot oriģinālrakstībā, iespēju robežās izskaidrojot sentenci].
Publicējot citātu, ieteicams norādīt citāta autoru, dziesmas, dzejoļa, filmas nosaukumu.
Sirds krātuvīte :)
Atsakymai (200)
marits
| 2009.01.10. - 15:51:57
"Sāpes ir mūsu Mātes pieskāriens, kas mums māca, kā augt priekā. Viņas mācībai ir 3 pakāpes: pirmā - izturība, nākamā - dvēseles līdzsvars, pēdējā - ekstāze."
/Šri Aurobindo/
"Sāpes ir mūsu Mātes pieskāriens, kas mums māca, kā augt priekā. Viņas mācībai ir 3 pakāpes: pirmā - izturība, nākamā - dvēseles līdzsvars, pēdējā - ekstāze."
/Šri Aurobindo/
marits
| 2009.01.10. - 16:35:41
"Es robežas radīšu pati. Līdz ar to arī man nepiemitīs izsalkums tās pārkāpt."
/G. Repše "Īkstīte"/
"Es robežas radīšu pati. Līdz ar to arī man nepiemitīs izsalkums tās pārkāpt."
/G. Repše "Īkstīte"/
marits
| 2009.01.10. - 17:28:59
"Dzīve ir distance no punkta līdz punktam, un, ja distances vidū pietrūkst spēka, tad galvenais - vai Tu spēsi atrast citu elpu. Ja atradīsi - tiksi tālāk - līdz galam."
/H. Heislers/
"Dzīve ir distance no punkta līdz punktam, un, ja distances vidū pietrūkst spēka, tad galvenais - vai Tu spēsi atrast citu elpu. Ja atradīsi - tiksi tālāk - līdz galam."
/H. Heislers/
snt
| 2009.01.10. - 20:10:19
… Uz sava tuvākā saucienu
tikai vienreiz tu vari būt mēms -
kad vairs neesi
dzīvs.
/ Ojārs Vācietis/
… Uz sava tuvākā saucienu
tikai vienreiz tu vari būt mēms -
kad vairs neesi
dzīvs.
/ Ojārs Vācietis/
marits
| 2009.01.10. - 22:29:52
"Esmu pilnīgi vienisprātis ar Tevi, – Hercogiene piekrita, – un pamācība ir tāda: esi, kas Tu šķieti esam, jeb, vienkāršāk izsakoties, nekad neiztēlojies par kaut ko citu kā to, kas Tu citiem šķieti esam, lai tas, kas Tu citiem šķieti esam, būtu kas cits nekā tas, kas Tu esi.
/"Alise Brīnumzemē"/
"Esmu pilnīgi vienisprātis ar Tevi, – Hercogiene piekrita, – un pamācība ir tāda: esi, kas Tu šķieti esam, jeb, vienkāršāk izsakoties, nekad neiztēlojies par kaut ko citu kā to, kas Tu citiem šķieti esam, lai tas, kas Tu citiem šķieti esam, būtu kas cits nekā tas, kas Tu esi.
/"Alise Brīnumzemē"/
adrix
| 2009.01.11. - 00:22:40
Vajag mīlēt – tas ir viss. Es mīlu visu: dabu, cilvēkus, kokus, mākoņus – ciešanas – nāvi – vārdu sakot: dzīvību! Es esmu optimists, un mīlestība ir manas dzīves augstākais mērķis.
Autors: Ērihs Marija Remarks
Vajag mīlēt – tas ir viss. Es mīlu visu: dabu, cilvēkus, kokus, mākoņus – ciešanas – nāvi – vārdu sakot: dzīvību! Es esmu optimists, un mīlestība ir manas dzīves augstākais mērķis.
Autors: Ērihs Marija Remarks
snt
| 2009.01.11. - 10:27:35
Cilvēki bez fantāzijas pielīdzināmi nepabeigtai mājai, kuras logi un durvis aiznagloti dēļiem: neviens šajā mājā nevar ieiet, un arī debesu gaisma tur ne dienu, ne nakti nevar iespīdēt. Cilvēku, kam nav fantāzijas, iespaido tikai tas, ko var rokām taustīt, svērt un mērīt. Viens no iemesliem, kādēļ mūsdienu dzīve kļuvusi tik kaila kā betonēta, kokiem neapstādīta šoseja, ir fantāzijas trūkums. Aplam domāt, ka fantāzija vajadzīga tikai māksliniekam. Zinātne un praktiskā dzīve nonīkuļo bez fantāzijas spārniem. Labam astronomam tā tāpat vajadzīga kā labam pavāram un labai šuvējai. Jau tādēļ vien, ka dzīvniekam fantāzijas nemaz nav, tas nespēj pārdzīvot līdzjūtību. Varbūt varētu pat teikt, ka cilvēks ir ar fantāziju apbalvota būtne.
/ Zenta Mauriņa /
Cilvēki bez fantāzijas pielīdzināmi nepabeigtai mājai, kuras logi un durvis aiznagloti dēļiem: neviens šajā mājā nevar ieiet, un arī debesu gaisma tur ne dienu, ne nakti nevar iespīdēt. Cilvēku, kam nav fantāzijas, iespaido tikai tas, ko var rokām taustīt, svērt un mērīt. Viens no iemesliem, kādēļ mūsdienu dzīve kļuvusi tik kaila kā betonēta, kokiem neapstādīta šoseja, ir fantāzijas trūkums. Aplam domāt, ka fantāzija vajadzīga tikai māksliniekam. Zinātne un praktiskā dzīve nonīkuļo bez fantāzijas spārniem. Labam astronomam tā tāpat vajadzīga kā labam pavāram un labai šuvējai. Jau tādēļ vien, ka dzīvniekam fantāzijas nemaz nav, tas nespēj pārdzīvot līdzjūtību. Varbūt varētu pat teikt, ka cilvēks ir ar fantāziju apbalvota būtne.
/ Zenta Mauriņa /
hermejs
| 2009.01.11. - 12:04:50
«Бесконечная Любовь — это единственная истина, все остальное — иллюзия; никаких оговорок, никаких исключений, только так».
pamanīju vienam skype profilā
«Бесконечная Любовь — это единственная истина, все остальное — иллюзия; никаких оговорок, никаких исключений, только так».
pamanīju vienam skype profilā
hermejs
| 2009.01.11. - 14:25:27
Prāts neredz patieso realitāti, prāts var redzēt tikai pats savus aizspriedumus! Tas redz tikai savas projekcijas pasaules ekrānā! /Osho/
(draugos vienam tipam profilā pamanīju)
Prāts neredz patieso realitāti, prāts var redzēt tikai pats savus aizspriedumus! Tas redz tikai savas projekcijas pasaules ekrānā! /Osho/
(draugos vienam tipam profilā pamanīju)
snt
| 2009.01.19. - 23:43:49
Atvainojos
Ļaudis, piedodat, ja stilā izmeklētā
nebirst vārdi man kā serpentīns,
jo tik kino filmā vienkāršā un lētā
redzēju kā dzirkstī franču vīns.
Jūs man prasāt, kādēļ eju gaŗām
durvīm tam, kas plaši vaļā veŗ
ceļu neizjustam pavasarim,
mirkļiem, kuŗi laimes smaršu dzer.
Jūs man pārmetat, es izsmejot to dzīvi,
kuŗai visu sevi atdodot...
Piedodiet, bet vairāk mīlu brīvi,
kuru vēl var tikai iekarot.
Un kad sakāt — trauksmaina un aša
dziesma tā, kas zemei nepieder,
ko lai daru? bezgalība plašā
savus vārtus man vēl neatveŗ.
Ziniet, es reiz tumšā priekšpilsētā,
kur par mīlu mandolīna skan,
redzēju, kā klīst no sētas sētā
bērni, mūžs kam ziedos neiztvan.
Es reiz dzirdēju, kāds cilvēks nolādēja
sabiedrību, kurā valda zelts,
ļaudis satiku, kam dzīve bij kā dzeja
(tikai tiem nav piemineklis celts).
Var jau būt, tas pieklājīgi nava,
ka man visu to ir aizmirst grūt,
Varbūt atmiņas ir velta krava,
kura kavē jūsu vidū būt.
Bet tās salauzušas visus tiltus,
kas pie jums pār klinšu aizām ved,
kalnu strautus izdzer stepju smiltis,
prieks man zemes sāpēs jāapbed.
Ļaudis, piedodat, ja stilā izmeklētā
nebirst vārdi man kā serpentīns.
katra diena asi smeldz kā rēta
un to neizdziedēs franču vīns.
/Austra Skujiņa/
Atvainojos
Ļaudis, piedodat, ja stilā izmeklētā
nebirst vārdi man kā serpentīns,
jo tik kino filmā vienkāršā un lētā
redzēju kā dzirkstī franču vīns.
Jūs man prasāt, kādēļ eju gaŗām
durvīm tam, kas plaši vaļā veŗ
ceļu neizjustam pavasarim,
mirkļiem, kuŗi laimes smaršu dzer.
Jūs man pārmetat, es izsmejot to dzīvi,
kuŗai visu sevi atdodot...
Piedodiet, bet vairāk mīlu brīvi,
kuru vēl var tikai iekarot.
Un kad sakāt — trauksmaina un aša
dziesma tā, kas zemei nepieder,
ko lai daru? bezgalība plašā
savus vārtus man vēl neatveŗ.
Ziniet, es reiz tumšā priekšpilsētā,
kur par mīlu mandolīna skan,
redzēju, kā klīst no sētas sētā
bērni, mūžs kam ziedos neiztvan.
Es reiz dzirdēju, kāds cilvēks nolādēja
sabiedrību, kurā valda zelts,
ļaudis satiku, kam dzīve bij kā dzeja
(tikai tiem nav piemineklis celts).
Var jau būt, tas pieklājīgi nava,
ka man visu to ir aizmirst grūt,
Varbūt atmiņas ir velta krava,
kura kavē jūsu vidū būt.
Bet tās salauzušas visus tiltus,
kas pie jums pār klinšu aizām ved,
kalnu strautus izdzer stepju smiltis,
prieks man zemes sāpēs jāapbed.
Ļaudis, piedodat, ja stilā izmeklētā
nebirst vārdi man kā serpentīns.
katra diena asi smeldz kā rēta
un to neizdziedēs franču vīns.
/Austra Skujiņa/
snt
| 2009.01.20. - 00:49:44
Pasaule ir siltuma izslāpusi.
Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais.
Jums ir siltas rokas, bet kādam ir nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais?
/ Imants Ziedonis; Epifānijas /
Pasaule ir siltuma izslāpusi.
Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais.
Jums ir siltas rokas, bet kādam ir nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais?
/ Imants Ziedonis; Epifānijas /
hermejs
| 2009.01.20. - 22:44:26
"Salauziet savu iedomu uzliktās važas, un jūs salauzīsiet arī važas, ko uzliek ķermenis... "
Mēs izvēlamies savu nākamo pasauli, balstoties uz to, ko esam iemācījušies šajā. Ja neesam iemācījušies neko, jaunā pasaule ir tāda pati kā iepriekšējā, ar tiem pašiem šķēršļiem un svina smagumu, kas jāpārvar.
citāti no Ričarda Baha grāmatas "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons"
"Salauziet savu iedomu uzliktās važas, un jūs salauzīsiet arī važas, ko uzliek ķermenis... "
Mēs izvēlamies savu nākamo pasauli, balstoties uz to, ko esam iemācījušies šajā. Ja neesam iemācījušies neko, jaunā pasaule ir tāda pati kā iepriekšējā, ar tiem pašiem šķēršļiem un svina smagumu, kas jāpārvar.
citāti no Ričarda Baha grāmatas "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons"
snt
| 2009.01.20. - 23:14:15
Viens no tīkamākiem Aleksandra Čaka dzejoļiem:
Ko gribēja viņš ar to sacīt?
Bij karsta un svelmaina diena.
Viens kroplis, viens invalīds skrandains, bij pakritis
tieši uz trepēm, kur dzīvoja bagāti ļaudis.
Vai tas tikai pagurums bija? Nē, ātra un noteikta
nāve: tam seja bij balta kā ekrāns un elpa
sen kavējās plaušās.
Viņš gulēja smagi uz pleciem. Pie nabas, kur izbeidzas
bikses, bij redzama neķītri vāja un zilgani
iebrūna miesa. Tam mute bij vaļā pret
zilgmi ka aka, kā izdzisis krāters, kas bij
līdz šim mūžīgi vēmis tik lāstus un ilgas
pēc laimes.
Uz krūtīm tam gulēja rokas kā aizgrieztas, ļeganas
virves un netīrās, smirdošās plaukstās kā komiji
skraidīja mušas. Vai santīmus tiecās vēl atrast,
ko guvis tas būtu pirms nāves?
Bars cilvēku stāvēja apkārt un neziņā grozīja
galvas. Viens minēja -- glābšanas auto. -- Fui, --
runāja sievas, -- tas jāved uz pilsētas morgu, lai
uzsķērž. Te droši kas briesmīgi lipīgs.
-- Ko muldat, -- kāds ierūcās īgni, -- tas trūkums
un lipīgs mums visiem. -- Tad piegājis
noliecās ātri pār miroņa vīstošo seju.
-- Es zinu šo vīru, -- viņš teica. -- Tas kādreiz pret
Bermontu kāvies. Bet tagad kopš ilgāka laika
bij mūsu naktspatversmes viesis. Es esmu šīs
iestādes sētnieks. --
Un, pašķīris pūli kā krūmus, viņš aizgāja palīgus meklēt,
ko mirušo aizvest uz morgu. Bars zēnu
tam gāja pa pēdām un vēroja viņu ar cieņu,
kā sēd viņam cepure galvā, cik lielus tas ejot
sper soļus.
Bet līķis? --Tas gulēja tālāk. Tik vājās, tik kroplīgās
kājas, kas noņemtas bij tam līdz celiem,
ar ādaiņiem uzbāžņiem galos, tas pacēlis
bija uz augšu pret pūli un bagātiem logiem kā
draudošus lielgabalstobrus. Ko gribēja viņš
ar to sacīt?
/ Aleksandrs Čaks/
Viens no tīkamākiem Aleksandra Čaka dzejoļiem:
Ko gribēja viņš ar to sacīt?
Bij karsta un svelmaina diena.
Viens kroplis, viens invalīds skrandains, bij pakritis
tieši uz trepēm, kur dzīvoja bagāti ļaudis.
Vai tas tikai pagurums bija? Nē, ātra un noteikta
nāve: tam seja bij balta kā ekrāns un elpa
sen kavējās plaušās.
Viņš gulēja smagi uz pleciem. Pie nabas, kur izbeidzas
bikses, bij redzama neķītri vāja un zilgani
iebrūna miesa. Tam mute bij vaļā pret
zilgmi ka aka, kā izdzisis krāters, kas bij
līdz šim mūžīgi vēmis tik lāstus un ilgas
pēc laimes.
Uz krūtīm tam gulēja rokas kā aizgrieztas, ļeganas
virves un netīrās, smirdošās plaukstās kā komiji
skraidīja mušas. Vai santīmus tiecās vēl atrast,
ko guvis tas būtu pirms nāves?
Bars cilvēku stāvēja apkārt un neziņā grozīja
galvas. Viens minēja -- glābšanas auto. -- Fui, --
runāja sievas, -- tas jāved uz pilsētas morgu, lai
uzsķērž. Te droši kas briesmīgi lipīgs.
-- Ko muldat, -- kāds ierūcās īgni, -- tas trūkums
un lipīgs mums visiem. -- Tad piegājis
noliecās ātri pār miroņa vīstošo seju.
-- Es zinu šo vīru, -- viņš teica. -- Tas kādreiz pret
Bermontu kāvies. Bet tagad kopš ilgāka laika
bij mūsu naktspatversmes viesis. Es esmu šīs
iestādes sētnieks. --
Un, pašķīris pūli kā krūmus, viņš aizgāja palīgus meklēt,
ko mirušo aizvest uz morgu. Bars zēnu
tam gāja pa pēdām un vēroja viņu ar cieņu,
kā sēd viņam cepure galvā, cik lielus tas ejot
sper soļus.
Bet līķis? --Tas gulēja tālāk. Tik vājās, tik kroplīgās
kājas, kas noņemtas bij tam līdz celiem,
ar ādaiņiem uzbāžņiem galos, tas pacēlis
bija uz augšu pret pūli un bagātiem logiem kā
draudošus lielgabalstobrus. Ko gribēja viņš
ar to sacīt?
/ Aleksandrs Čaks/
hermejs
| 2009.01.21. - 12:24:25
Citātu kartotēka http://tikainesakinevienam.lv velreiz i. un būs kirdikt. (hermejs)
Citātu kartotēka http://tikainesakinevienam.lv velreiz i. un būs kirdikt. (hermejs)
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.