grifs
|
2007.03.13. - 09:14:17
Lasot komentārus, šķiet, es atradu atrisinājumu situācijai.
Manupār, mēs pārāk daudz domājam par īpašā cilvēka atrašanu, ka beigu beigās pašu cilvēku atstājam novārtā. Ar to es gribēju teikt, ka nemitīgie ideāla meklējumi jau sen ir parādījuši, ka ideāla nav un to pilnīgi droši nav ko meklēt. Un pat ja šāds ideāls kaut kur eksistē, satiekot viņu ir tieši 50% iespējamība, ka mēs viņam iepatiksimies. Kāds tad ir rīcības plāns?
Droši vien būtu jāsāk ar to, ka nedrīkst jaukt iemīlēšanos ar mīlestību. Kamēr iemīlēšanās ir hormonu vētru radīta sajūtu gamma, timēr mīlestība ir kas daudz vairāk. Tā ir cieņa vienam pret otru, uzticība un uzticēšanās, kā arī spēja pieņemt otru cilvēku tādu kāds viņš ir. Un pats galvenais - šīm jūtām jābūt abpusējām. Tāpēc, tā vietā, lai meklētu ideālu un ik pēc nedēļas skatītos uz jaunu pievilcīgu dupsīti krustos, varbūt labāk vajadzētu palūkoties blakus, vai tik tepat nav kāds cilvēks, ar kuru jums ir izcilas draudzīgas attiecības, ar abpusēju cieņu un uzticību, un tikai viens solis būtu līdz attiecībām.