wonderland
|
2009.06.13. - 11:37:21
"Krāniņ, krāniņ, netrako tik daudz!" tā dziedāja Imants Daksis. Par mūsu krāniņu, kas te raksta ik dienas. Kuram jau paspējuši atsūkāt visi forumieši. Turklāt visādās variācijās. Arī es. Krānam patiesībā ir ļoti vaļīgas un elastīgas seksuālas prioritātes, es biju pārsteigta un šokēta. Kopumā stāsts nav par krānu, bet par bezizejas stāvokli, kurā esmu nonākusi. Viņš ir tikai iedvesmas avots.
Mani vienkārši noķēra mežā kāds vīrietis un, ar pāris sitieniem apspiedis izmisīgo kārpīšanos, realizēja savu potenciālu. Es venmēr brīnījos, kā jel maniaki var izvarot sievieti? Proti, kā viņi spēj iecirst savu sūrstošo dzimumorgānu upura kājstarpē, ja tā, maigi izsakoties, ir sarāvusies čokurā? Jeb viņi visur blandās ar lubrikanta spaini..? Vai arī sieviete galu galā pati atdodas? Manā gadījumā tā nebija, es līdz pēdējam mirklim spiedzu kā negudra. Uzbrucējs novēla mani zemē, plēsdams apģērba gabalus un kniebdams mani gotiski bālajās gūžās. Tad viņam dīvainā kārtā izdevās mani apdullināt tiktāl, ka es spēju tikai vērot notikušo, nolaidusi rokas. Un šis iemanījās izraut man no klēpja sprogām prāvus gabalus līdz ar gaļas strēlītēm.
Pie reizes viņš bakstīja man vēderā īlenu. Vēders dobji skanēja, kā aborigēnu bungas. Taču ar katru sitienu skaņa kļuva klusāka. Pirmkārt, iekšējie orgāni sāka asiņot un otrkārt vēders šļupstot izlaida no sevis gaisu. Nu jau tas pārklājās ar rievām. Bet vīrietis sajūsmā atklāja, ka caurumi, kas rotā manu plakano maltīšu rezervuāru, veido savdabīgu zīmējumu. Neģēlis sāka veidot īpatnēju zīmējumu, līdzīgu zvaigznājam, vilkdams ar īlena galu no viena cauruma uz otru. Diemžēl es nevarēju saskatīt, kas tur sanāk. Aizvien vēl elpojot, taču vairs gandrīz necerot, ka palikšu dzīva, es ar asarām acīs cerēju, ka manas ādas dīrājums atradīs vietu Londonas Tate Modern galerijā pie sienas. Jo, galu galā, šādam radoši attīstītam cilvēkam, kāds bija mans izvarotājs, nevarēja nebūs ekskluzīva talanta.
Beidzis ar zvaigznāju, varmāka ar savu instrumentu nosieda manu nabas pogu, kas tobrīd jau slīka tumši sarkanā bezformīgajā želejā. Naba iegrima vēdera ādas lokšņu un zarnu haosā, no kurienes pacēlās pēdējās gaisa paliekas, izdvesdamas atvadu burbulīšu pirdienu. Noziedznieks metās bakstīt savu stīvo dzīslaino dzimumlocekli manās iekšās. Šļakstēja vien, pārklājot manu seju maziem asiņu plankumiņiem. Viens otrs trāpīja atvērtās acīs, kuras sen jau raudzījās tikai uz debesīm. Izvarotājs, pamanījis nelielus sarkanus pleķīšus uz skumjiem redzokļiem, pieliecās tos nogaršot. Mēle rotaļājās ar acu zīlīti, mezdama ap to lokus gluži kā ap mīļotās sievietes klitoru. Aizrāvies ar šādām aktivitātēm, maniaks iekodās acs ābolā, acīmredzot šādi izrādot savu kaisles pilno attieksmi.
Acs zem zob spiediena pārplīsa kā ar ūdeni pildīts prezervatīvs. Pa zodu, sāļā acs šķidruma strautiņā aizpeldēja acs zīlīte. Beidzās gan viss labi.
http://forums.delfi.lv/read.php?f=104...mp;t=228618