chatelaine
|
2010.06.01. - 21:14:17
Sveiki,
lasīju šo jūsu diskusiju par dāvināšanas paradumiem un atcerējos senu atgadījumu iz savas dzīves- bij kaut kāda gadadiena un gribējās tajā dienā draudzenei kaut ko tādu mīļu uzdāvināt... acu priekša bija vīzija - uztaisīšu t-kreklu ar kaut ko simbolisku, tikai mums saprotamu... ar kompi toreiz biju uz jūs, ilgi mocījos, kamēr atradu bildi, kādu gribēju, atceros, ka vēl ilgi mēģināju to piekoriģēt, līdz izskatījās pieņemammi, bija arī kaut kādi sarežģījumi ar pieeju krāsu printerim, vārsakot, pūles ieliku, rezultāts bija pieņemams, bet ne izcils, tomēr lepojos ar savu veikumu un iecerēto mazo mīļo pārsteigumu.
Pienāca tā diena, pasniedzu savu kruto dāvanu, viss ok, bet nu jūtu, ka kaut kas nav tā, mazliet vēlāk izrādās, ka arī viņai ir dāvana man un tad viss top skaidrs - bija kāds zelta izstrādājums - aproce vai pulkstenis, kaut kas naudas izteiksmē nesamērojami dārgāks... jutos kā ar aukstu ūdeni aplieta un dabūju traumu uz ilgu laiku - vairs nekādi pašdarināti krāmi, tikai kaut kas pēc maximālām tā brīža finansiālām iespējām un miers, tad vismaz zināju, ka neizgāzīšos un arī kaunā nepalikšu... Bet tagad, paraugoties uz to situāciju ar laika distanci, es atļaujos izdarīt secinājumu, ka mana dāvaniņa tomēr it nemaz nebija nevērtīgāka un es priecātos ko tādu saņemt pati:)