Kā vecākiem pateikt par savu orientāciju? / 20
citronuruuktais | 2011.12.21. - 00:53:36 | Peržiūrėta 10679 kartų
Ne jau visiem vecāki ir saprotoši.
Kā Jūs domājiet, viņiem ir vai nav jāzin par Jūsu seksuālo orientāciju?
Kā to vieglāk atklāt?
Gribu zināt par jūsu visu pieredzēm.
Ne tikai ģimenē, bet arī par draugiem, utt.
Atsakymai (85)
rudzis
| 2011.12.21. - 18:01:35
Man tas šķiet tik savādi, ka zina, bet vienalga mēģina "to make some moves on U"
Bez maz vai zinātu, ka tu esi veģitārieties bet katrā ēdienreizē tik un tā priekš tevis uzkrautu taukainu vistas stilbiņu kārtu :D
Man tas šķiet tik savādi, ka zina, bet vienalga mēģina "to make some moves on U"
Bez maz vai zinātu, ka tu esi veģitārieties bet katrā ēdienreizē tik un tā priekš tevis uzkrautu taukainu vistas stilbiņu kārtu :D
ram4ix
| 2011.12.21. - 21:18:29
Katram cilvēkam ir vajadzīga sava pieeja.. tev jāizvērtē tas cilvēks kam to vēlies pateikt.
vēl protams, ir jāpārdomā vai esi gatava to atklāt un vai tas cilvēks ir gatavs ko tādu uzņemt (protams, viņš nekad nebūs īsti gatavs, bet ir brīži, kad ko tādu pateikt, nebūtu īsti vietā... )
Par mātēm runājot, vienu dienu atzīmējām kaut kādu jubileju, bija ciemos mana krustmāte un vīna pudeli trijatā cik atceros izdzērām. Kad krustmāte aizgāja un mēs ar mammu sākām vākt galdu nost, sākām runāt, neatceros kā lidz tam tikām (laikam ar mūžīgajām runām par mazbērniem), bet viņa man paprasīja: tev tak orientācija ir pareiza? ja godīgi es samulsu un automātiski atbildēju, ka jā, un viņas atbilde bija: paldies dievam.
Es tik pē ctam sāku visu aptvert un aizdomāties, ka tomēr viņa ir par to domājusi un ka tāds jaunums nebūtu gluzī kā no zilām debesīm, bet tāpat, es uzskatu, ka vēl nav laiks pateikt, un kā jau rudzis teica, manu dzīvi viņa tagad tik ļoti neskar vairs un vēl ne, bet es pieļauju, ka tas laiks varētu arī pienākt, bet tad es tiešām zināšu, ka tas ir jādara.
Katram cilvēkam ir vajadzīga sava pieeja.. tev jāizvērtē tas cilvēks kam to vēlies pateikt.
vēl protams, ir jāpārdomā vai esi gatava to atklāt un vai tas cilvēks ir gatavs ko tādu uzņemt (protams, viņš nekad nebūs īsti gatavs, bet ir brīži, kad ko tādu pateikt, nebūtu īsti vietā... )
Par mātēm runājot, vienu dienu atzīmējām kaut kādu jubileju, bija ciemos mana krustmāte un vīna pudeli trijatā cik atceros izdzērām. Kad krustmāte aizgāja un mēs ar mammu sākām vākt galdu nost, sākām runāt, neatceros kā lidz tam tikām (laikam ar mūžīgajām runām par mazbērniem), bet viņa man paprasīja: tev tak orientācija ir pareiza? ja godīgi es samulsu un automātiski atbildēju, ka jā, un viņas atbilde bija: paldies dievam.
Es tik pē ctam sāku visu aptvert un aizdomāties, ka tomēr viņa ir par to domājusi un ka tāds jaunums nebūtu gluzī kā no zilām debesīm, bet tāpat, es uzskatu, ka vēl nav laiks pateikt, un kā jau rudzis teica, manu dzīvi viņa tagad tik ļoti neskar vairs un vēl ne, bet es pieļauju, ka tas laiks varētu arī pienākt, bet tad es tiešām zināšu, ka tas ir jādara.
mea-culpa
| 2011.12.21. - 21:31:18
a, nez kam viņai, dzīvot apnicis :D mūsdienās jau pat Omas grib būt stilīgas
a, nez kam viņai, dzīvot apnicis :D mūsdienās jau pat Omas grib būt stilīgas
karina429
| 2011.12.21. - 23:27:56
zin. citēju no vecā bloga:
Mamma: Ir jauki ja jums ar B. taada draudziiba, manupraat saprashanaas ir svariigaaka par dziivnieciskiem instinktiem, bez tiem var arii dziivot.
K429: Un var arii atrast risinaajumus pilniigi visam un dziivot bez shaada nevajadziiga kompromisa.
M: Bet kaa, nevar jau...
K: Var gan.
M: Izbeidz, tieshaam?
K: Ummmmm ... Nu vot mammu atceries staastu par putninju un kukainiishu vairoshanos beerniibaa? Tagad mana kaarta. Iedomaajies kakjeni un kakjeenus.
M: Nu jaa, un tad?
K: Zini kaa kakjene kakjeenus mazgaa? Redzi ar cilveekiem dazhkaart nav tik ljoti savaadaak...
M: AUUUUU NEEEEEEE... PALDIES BLJIN, TAGAD MAN JUUS KAKJENES MURGOS RAADIISIETIES!!!!
K: Luudzu:D
zin. citēju no vecā bloga:
Mamma: Ir jauki ja jums ar B. taada draudziiba, manupraat saprashanaas ir svariigaaka par dziivnieciskiem instinktiem, bez tiem var arii dziivot.
K429: Un var arii atrast risinaajumus pilniigi visam un dziivot bez shaada nevajadziiga kompromisa.
M: Bet kaa, nevar jau...
K: Var gan.
M: Izbeidz, tieshaam?
K: Ummmmm ... Nu vot mammu atceries staastu par putninju un kukainiishu vairoshanos beerniibaa? Tagad mana kaarta. Iedomaajies kakjeni un kakjeenus.
M: Nu jaa, un tad?
K: Zini kaa kakjene kakjeenus mazgaa? Redzi ar cilveekiem dazhkaart nav tik ljoti savaadaak...
M: AUUUUU NEEEEEEE... PALDIES BLJIN, TAGAD MAN JUUS KAKJENES MURGOS RAADIISIETIES!!!!
K: Luudzu:D
janisl202
| 2011.12.22. - 05:06:59
Par manu orientāciju zina, gan vecāki, gan lielākā daļa radu, visi draugi un kolēģi, arī atsevišķi paziņas. Kā tas bija? Ar vecākiem, protams, nebija viegli, kaut jau mana mamma daudzkārt izteica aizdomas, vai ar manu orientāciju nav tā, bet tad kad pateicu to reakcija bija tāda, itkā nekad nebūtu domājusi. Arī, kad pateicu, ka sāku dzīvot kopā ar puisi, man teica - "tikai neiemīlies, pametīs tad un sadarīsi kādas muļķības" - kaut tas nebija nekāds pozitīvais teiciens - nevar noliegt, ka tas parāda, ka uztraucās par mani, ka vēl, lai būtu labi... Tiesa, kad sāku dzīvot kopā ar savu puisi - ātri vien to pieņēma, vienkārši redz cik es esmu laimīgs un tas ir galvenais.
Mans tētis visu laiku atkārtoja, ka viņam patīk sievietes, bet neko neteica par manu orientāciju, acīmredzot saprot, ka nekas tur nav maināms. Pat runāja par adopcijas jautājumiem, lai arī manā ģimenē būtu bērni.
Par draugiem - viņi ātrāk uzzināja kā vecāki un kā jau varēja gaidīt - pieņēma to - man nekad nav bijis daudz draugu, bet tie, kas ir - tiešām ir labi draugi, tā, ka jāsaka - savu dzīvību varētu viņiem uzticēt.
Par radiem - nekas runāts nav, bet daudzi zin, tikai neko nesaka un neprasa un man arī nav pārāk ērti pašam to cilāt.
Kolēģi, tā kā strādāju radošajā nozarē - uztvēra ar atbalstu - mūsu orientācijas pārstāvjus viņi daudzus ir redzējuši.
Par paziņām runājot - bija jautrība, jo daudzi uzzinot par manu orientāciju - tā arī tam nenoticēja... Mazliet ironiski, bet liedzies par to - visi apšauba - pasaki, ka esi un vienalga nenotic
Ko vari ieteikt ar atklāšanos. Draugiem to ir ērti izdarīt agri - tā arī laicīgi redzēsiet, kas ir īsti draugi un kas tikai izliekās. Kā arī būs ar ko aprunāties, kad ir grūti, vai tieši, kad ir ļoti labi. Par vecākiem un radiem runājot - labāk vispirms kļūstiet patstāvīgi un sāciet dzīvot atsevišķi. Sākumā vecāki var smagi to uztvert un ir derīgi, ja viņiem ir laiks apdomāt jaunumus... Ja dzīvosiet pie viņiem - daudz lieka jums sarunās, vēl pirms paši apdomāsies. Par radiem un paziņām runājot - domājiet paši - vai jums tiešām to vajag, lai visi zinātu... Protams, sākumā, atklājoties tāds kārdinājums rodas, bet reāli - tie, kas nav jūsu privātajā dzīvē - nav jums vajadzīgi tik informēti. Ja prasa - nav vērts melot, bet pašam visiem stāstot tikai vienas problēmas sanāks.
Par manu orientāciju zina, gan vecāki, gan lielākā daļa radu, visi draugi un kolēģi, arī atsevišķi paziņas. Kā tas bija? Ar vecākiem, protams, nebija viegli, kaut jau mana mamma daudzkārt izteica aizdomas, vai ar manu orientāciju nav tā, bet tad kad pateicu to reakcija bija tāda, itkā nekad nebūtu domājusi. Arī, kad pateicu, ka sāku dzīvot kopā ar puisi, man teica - "tikai neiemīlies, pametīs tad un sadarīsi kādas muļķības" - kaut tas nebija nekāds pozitīvais teiciens - nevar noliegt, ka tas parāda, ka uztraucās par mani, ka vēl, lai būtu labi... Tiesa, kad sāku dzīvot kopā ar savu puisi - ātri vien to pieņēma, vienkārši redz cik es esmu laimīgs un tas ir galvenais.
Mans tētis visu laiku atkārtoja, ka viņam patīk sievietes, bet neko neteica par manu orientāciju, acīmredzot saprot, ka nekas tur nav maināms. Pat runāja par adopcijas jautājumiem, lai arī manā ģimenē būtu bērni.
Par draugiem - viņi ātrāk uzzināja kā vecāki un kā jau varēja gaidīt - pieņēma to - man nekad nav bijis daudz draugu, bet tie, kas ir - tiešām ir labi draugi, tā, ka jāsaka - savu dzīvību varētu viņiem uzticēt.
Par radiem - nekas runāts nav, bet daudzi zin, tikai neko nesaka un neprasa un man arī nav pārāk ērti pašam to cilāt.
Kolēģi, tā kā strādāju radošajā nozarē - uztvēra ar atbalstu - mūsu orientācijas pārstāvjus viņi daudzus ir redzējuši.
Par paziņām runājot - bija jautrība, jo daudzi uzzinot par manu orientāciju - tā arī tam nenoticēja... Mazliet ironiski, bet liedzies par to - visi apšauba - pasaki, ka esi un vienalga nenotic
Ko vari ieteikt ar atklāšanos. Draugiem to ir ērti izdarīt agri - tā arī laicīgi redzēsiet, kas ir īsti draugi un kas tikai izliekās. Kā arī būs ar ko aprunāties, kad ir grūti, vai tieši, kad ir ļoti labi. Par vecākiem un radiem runājot - labāk vispirms kļūstiet patstāvīgi un sāciet dzīvot atsevišķi. Sākumā vecāki var smagi to uztvert un ir derīgi, ja viņiem ir laiks apdomāt jaunumus... Ja dzīvosiet pie viņiem - daudz lieka jums sarunās, vēl pirms paši apdomāsies. Par radiem un paziņām runājot - domājiet paši - vai jums tiešām to vajag, lai visi zinātu... Protams, sākumā, atklājoties tāds kārdinājums rodas, bet reāli - tie, kas nav jūsu privātajā dzīvē - nav jums vajadzīgi tik informēti. Ja prasa - nav vērts melot, bet pašam visiem stāstot tikai vienas problēmas sanāks.
ronin
| 2011.12.22. - 11:53:40
Vecakiem caur vestuli pateicu neilgi pirms skolas beigsanas, ka jau daudzos gadijumos, mammai, manuprat, liekas, ka tas reiz varetu but parejosi, par tevu nemaku teikt, sarunas par temu vienmer bijusas starp mani un mammu un vins par to ir dzirdejis tikai no tas vestules, tacu maniem vecakiem nav bijusas ipasas pretenzijas pret homo cilvekiem. Mani brali dazkart izmet kadu piezimi vienigais, bet vini jau apgrozas savadaka sabiedriba neka es.
Starp citiem, kas vel 100% zina par mani, ir mani draugi un kaut kada dala kursabiedru, tacu neviens nav celis pretenzijas un, pat ja kads to daritu, ta ir vinu problema, ka vini nespetu to pienemt, ne mana - es hetero cilvekus varu pienemt.
Vecakiem caur vestuli pateicu neilgi pirms skolas beigsanas, ka jau daudzos gadijumos, mammai, manuprat, liekas, ka tas reiz varetu but parejosi, par tevu nemaku teikt, sarunas par temu vienmer bijusas starp mani un mammu un vins par to ir dzirdejis tikai no tas vestules, tacu maniem vecakiem nav bijusas ipasas pretenzijas pret homo cilvekiem. Mani brali dazkart izmet kadu piezimi vienigais, bet vini jau apgrozas savadaka sabiedriba neka es.
Starp citiem, kas vel 100% zina par mani, ir mani draugi un kaut kada dala kursabiedru, tacu neviens nav celis pretenzijas un, pat ja kads to daritu, ta ir vinu problema, ka vini nespetu to pienemt, ne mana - es hetero cilvekus varu pienemt.
vorvix
| 2011.12.22. - 13:19:02
Vai nebūtu gana interesanti šo tēmu pagriezt mazliet citādi: vai vecākiem vajadzētu atklāt saviem bērniem par savu bisexuālo orientāciju?
Vai nebūtu gana interesanti šo tēmu pagriezt mazliet citādi: vai vecākiem vajadzētu atklāt saviem bērniem par savu bisexuālo orientāciju?
mea-culpa
| 2011.12.22. - 13:27:24
un cik bērni vecākus uztver par seksuālām būtnēm?... manuprāt, nevajadzētu, bet Tu joko arī tā, it kā visi vecāki būtu biseksuāli, ar attaisnojošām teorijām var droši iet izkūpēt gaisā. normālā pasaulē, seksualitāte būtu vismazākais par ko vienam vai otram vajadzētu atskaitīties.
un cik bērni vecākus uztver par seksuālām būtnēm?... manuprāt, nevajadzētu, bet Tu joko arī tā, it kā visi vecāki būtu biseksuāli, ar attaisnojošām teorijām var droši iet izkūpēt gaisā. normālā pasaulē, seksualitāte būtu vismazākais par ko vienam vai otram vajadzētu atskaitīties.
chopper
| 2011.12.22. - 13:45:49
Jutu, ka savējiem nedrīkstu teikt, tā arī bija, uzzināja nejauši, gāja ļoti, ļoti traki. Sākumā kategoriski nepieņēma, tad cerēja, ka pāries, nu jau vairs nav tas vecums, lai domātu, ka pāries.
Gadiem ejot likās mierā, mēs par to nerunājam, bet vismaz atkrīt mānīšanās un ar mīļoto svinam visi kopā visus ģimenes svētkus, kā arī vnk braucam ciemos.
Iedomājos, ja toreiz neuzzinātu, tagad būtu grūti, jo nevarētu stāstīt ar ko un kur esmu bijusi, jācenzē foto, video, jāfiltrē ko runā utt., liekas galvassāpes un melos ātri sapinās.
Tā ka, labi vien ir, ka uzzināja, lai vai cik grūti bija.
Jutu, ka savējiem nedrīkstu teikt, tā arī bija, uzzināja nejauši, gāja ļoti, ļoti traki. Sākumā kategoriski nepieņēma, tad cerēja, ka pāries, nu jau vairs nav tas vecums, lai domātu, ka pāries.
Gadiem ejot likās mierā, mēs par to nerunājam, bet vismaz atkrīt mānīšanās un ar mīļoto svinam visi kopā visus ģimenes svētkus, kā arī vnk braucam ciemos.
Iedomājos, ja toreiz neuzzinātu, tagad būtu grūti, jo nevarētu stāstīt ar ko un kur esmu bijusi, jācenzē foto, video, jāfiltrē ko runā utt., liekas galvassāpes un melos ātri sapinās.
Tā ka, labi vien ir, ka uzzināja, lai vai cik grūti bija.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.