referendums- tautas nobalsošana! / 20
a-priori | 2007.04.28. - 13:37:53 | Peržiūrėta 5115 kartų
Es aicinu visus foršos aiztecēt līdz 2. maijam uz kādu no iecirkņiem!!! vēl pietrūkst balsu! un vecīši jau ir aizgājuši laicīgi, mums jau ir tā,ka nav nekad tā laika, bet vajag, vajag!!! Lūdzu!
Atsakymai (37)
12
kazis
| 2007.05.01. - 19:33:26
Juridiski jautājums tautas nobalsošanā tiks formulēts pavisam vienkārši - vai Jūs esat par/pret bla bla bla grozījumiem. Un viss. Šādu kārtību paredz LR Satversme un likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Visa pārējā zemtekstu motivācija tā arī paliks zemtekstu līmenī. Nav pamata uzskatīt, ka scenārijas varētu būt savādāks.
Juridiski jautājums tautas nobalsošanā tiks formulēts pavisam vienkārši - vai Jūs esat par/pret bla bla bla grozījumiem. Un viss. Šādu kārtību paredz LR Satversme un likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Visa pārējā zemtekstu motivācija tā arī paliks zemtekstu līmenī. Nav pamata uzskatīt, ka scenārijas varētu būt savādāks.
rosito
| 2007.05.01. - 19:39:28
Es gan neiesu parakstiities un ceru ka nesavaks tos parakstus jo mani ljoti apmierina ruksiitis Kalviitis.Un nekaada jeega nav sij parakstu vaaksanai jo nelaimiigais likumprojekts jau sen ir atcelts un aizmirsts bet dazi labi no debiilaa JL te meegina propogandeet un sev popularitaati guut.Loši mazatiistiitie.ceru ka nekad JL netiks valdiibaa;-)
Veiksmi tev ruksiit kalviit mees ar tevi:-)
Es gan neiesu parakstiities un ceru ka nesavaks tos parakstus jo mani ljoti apmierina ruksiitis Kalviitis.Un nekaada jeega nav sij parakstu vaaksanai jo nelaimiigais likumprojekts jau sen ir atcelts un aizmirsts bet dazi labi no debiilaa JL te meegina propogandeet un sev popularitaati guut.Loši mazatiistiitie.ceru ka nekad JL netiks valdiibaa;-)
Veiksmi tev ruksiit kalviit mees ar tevi:-)
a-priori
| 2007.05.01. - 20:59:09
buutiibaa jau nav runa tik daudz par to,kas pie varas, bet par to biistamo likumu pienjemshanu(maskavas ietekme palielinaatos kaut kur milions reizes un ES mums uzliks soda naudas,kas buus arii milions reizes lielaakas par tiem referenduma 2 milioniem)! kaa vaira pazudiis, taa tos likumus pienjems, taa klusiitinjaam,ja nebuus referenduma. un tad gan buus suudi. shitaa valdiiba kritiis, bet shitos pashus jau vien savelees atpakalj, bet,ja referendumaa tauta pateiks nee tiem likumiem, tad vienkaarshi nebuus iespeejams tos likumus pienjemt,kaut valdiiba sastaaveetu no 101 kalviisha. taa kaa valdiibai neinteresee,nekaada valsts labklaajiiba, vinjai vienkaarshi ir jaanogriezh iespeeja izzagt un sataisiit suudus un referendums ir iespeeja to izdariit!
buutiibaa jau nav runa tik daudz par to,kas pie varas, bet par to biistamo likumu pienjemshanu(maskavas ietekme palielinaatos kaut kur milions reizes un ES mums uzliks soda naudas,kas buus arii milions reizes lielaakas par tiem referenduma 2 milioniem)! kaa vaira pazudiis, taa tos likumus pienjems, taa klusiitinjaam,ja nebuus referenduma. un tad gan buus suudi. shitaa valdiiba kritiis, bet shitos pashus jau vien savelees atpakalj, bet,ja referendumaa tauta pateiks nee tiem likumiem, tad vienkaarshi nebuus iespeejams tos likumus pienjemt,kaut valdiiba sastaaveetu no 101 kalviisha. taa kaa valdiibai neinteresee,nekaada valsts labklaajiiba, vinjai vienkaarshi ir jaanogriezh iespeeja izzagt un sataisiit suudus un referendums ir iespeeja to izdariit!
kazis
| 2007.05.02. - 01:51:05
a-priori, vai , tu, saulīt, vari skaidri un gaiši pamatot par/pret kontekstā ar veiktajiem grozījumiem? Atgādinu, ka grozīti tika 2 likumi. Atmetīsim jebkādu zemtekstu - runāsim par lietu. Kas konkrēti tev nepatika un kas ir/bija bīstams?
Kas un kad kaut ko ir teicis par soda naudām LV šo likumu sakarā?
a-priori, vai , tu, saulīt, vari skaidri un gaiši pamatot par/pret kontekstā ar veiktajiem grozījumiem? Atgādinu, ka grozīti tika 2 likumi. Atmetīsim jebkādu zemtekstu - runāsim par lietu. Kas konkrēti tev nepatika un kas ir/bija bīstams?
Kas un kad kaut ko ir teicis par soda naudām LV šo likumu sakarā?
a-priori
| 2007.05.02. - 07:01:55
1)pie valsts nosleemupiem tiek nepareizās personas- pieminētā maskava
2)likumi ir pretrunaa ar NATO drošības noteikumiem- liidz ar to nopietni suudi un sodanaudas
1)pie valsts nosleemupiem tiek nepareizās personas- pieminētā maskava
2)likumi ir pretrunaa ar NATO drošības noteikumiem- liidz ar to nopietni suudi un sodanaudas
a-priori
| 2007.05.02. - 07:05:26
kazi, vienkārši aizej un paraksties! es te neskandinātu,ja nebūtu 100% pārliecināta un informēta
kazi, vienkārši aizej un paraksties! es te neskandinātu,ja nebūtu 100% pārliecināta un informēta
kazis
| 2007.05.02. - 11:07:40
1) a-priori, precizēšu, diskutablā redakcija Nacionālās drošības likumā bija:
“Veicot parlamentāro kontroli, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem vai tās pilnvarotām amatpersonām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ir tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un iepazīties ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem, uzklausīt valsts drošības iestāžu amatpersonas, pārbaudīt veikto izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību un operatīvās darbības pasākumu likumību un pamatotību;”.
Kas tieši šajā redakcijā tev nepatīk un pret par ko ko tu esi? Vai esi pret parlametāro kontroli pār valsts drošības iestādēm kā tādām vai Nacionālo drošibas komisiju? Atgādināšu, ka atbilsotšas kategorijas pielaides valsts noslēpumiem izsniedz SAB - gan deputātiem, gan ministriem gan ierēdņiem, kuri strādā ar VN objektiem.
2) Par kādiem NATO drošības noteikumiem Tu runā? Lūdzu konkrēti pateikt kas,kad un ko no NATO vadības ir teicis? Citātus no oficiāliem dokumentiem, diplomātiskajām notām un paziņojumiem! Citādi sanāk tāda tukša muldēšana par un ap tēmu.
1) a-priori, precizēšu, diskutablā redakcija Nacionālās drošības likumā bija:
“Veicot parlamentāro kontroli, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem vai tās pilnvarotām amatpersonām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ir tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un iepazīties ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem, uzklausīt valsts drošības iestāžu amatpersonas, pārbaudīt veikto izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību un operatīvās darbības pasākumu likumību un pamatotību;”.
Kas tieši šajā redakcijā tev nepatīk un pret par ko ko tu esi? Vai esi pret parlametāro kontroli pār valsts drošības iestādēm kā tādām vai Nacionālo drošibas komisiju? Atgādināšu, ka atbilsotšas kategorijas pielaides valsts noslēpumiem izsniedz SAB - gan deputātiem, gan ministriem gan ierēdņiem, kuri strādā ar VN objektiem.
2) Par kādiem NATO drošības noteikumiem Tu runā? Lūdzu konkrēti pateikt kas,kad un ko no NATO vadības ir teicis? Citātus no oficiāliem dokumentiem, diplomātiskajām notām un paziņojumiem! Citādi sanāk tāda tukša muldēšana par un ap tēmu.
kazis
| 2007.05.02. - 11:45:52
Cenrālai Vēlēšanu Komisijai
Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā ne mazums šķēpu ir lauzts par nesen veiktajiem, Valsts prezidentes neizsludinātajiem un vēlāk Saeimas atceltajiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā. Sākotnēji gan sabiedrībā gan varas aprindās daudz tika diskutēts par minēto grozījumu jēgu, nozīmi un likuma izmaiņu mērķi. Visumā apsveicams ir mērķis ieviest kārtību valsts drošības iestāžu darbā un šī darba koordinēšanā, kas dotu pozitīvu pienesumu mūsu valsts drošības stiprināšanā, potenciālo apdraudējumu noteikšanā un novēršanā.
Nenoliedzami, dažkārt valstij un tautai vitāli svarīgu jautājumu izskatīšana tautas nobalsošanā ir ļoti apsveicams un demokrātisks process, kurā vēlētāji tiešā veidā var izteikt savu viedokli par vienu vai otru likumdošanas normu vai procesu kopumā.
Saskaņā ar Satversmi un likumu Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu tika ierosināta parakstu vākšana tautas nobalsošana ierosināšanai par apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā.
Diemžēl sākotnējā diskusija par pašu likumdošanas izmaiņu būtību un jēgu vairs nenotiek. Tā vietā daži politiskie spēki apzināti maldina vēlētājus cenšoties pasniegt parakstu vākšanas kampaņu tautas nobalsošanai un pašu tautas nobalsošanu kā uzticības balsojumu valdībai, parlamentam un aizstāj jautājuma būtību ar pavisam nesaistītām lietām, pilnībā „izvarojot” Satversmē un Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu ietverto referenduma jēgu.
Tādējādi, pateicoties virknei politisko manipulāciju ar sabiedrisko domu, ļoti iespējams, netiks sasniegts tautas nobalsošanas mērķis – vēlētāju viedokļa noskaidrošana par konkrētiem jautājumiem. Dažu politisko spēku destruktīvas un kaitnieciskas darbības rezultātā pilnībā tiks devalvēta tautas nobalsošanas rīkošanas jēga un mērķi. Ar tikpat lieliem panākumiem varētu rīkot referendumu pret sausu vasaru vai par lielāku sniega daudzumu ziemā.
No juridiskā viedokļa raugoties, tautas nobalsošanas rezultātā paustajam vairākuma viedoklim (pieņemtajai vai noraidītajai likumdošanas akta redakcijai) ir augstāks juridiskais spēks kā Saeimas pieņemtam likumdošanas aktam. Tādējādi neatkarīgi no tautas nobalsošanas rezultāta ir paredzamas tālejošas juridiskas sekas – redzamā nākotnē tiks apgrūtināta vai pat padarīta neiespējama grozījumu veikšana abos augstāk minētajos likumos ciktāl šie jautājumi ir tikuši atrunāti grozījumu ietvaros. Neizvairīties arī no visdažādākajām juridiskajām interpretācijām un politiskajam spekulācijām par vai pret ko vēlētāji īsti tautas nobalsošanā ir izteikušies. Piemēram, ja tautas nobalsošanā grozījumi tiek noraidīti pilnā apjomā, jautājumā par drošības iestāžu parlamentāro kontroli nebūs nepārprotama skaidrība, vai vēlētāji noraida parlamentāro kontroli pār drošības iestādēm pēc būtības jebšu konkrēto piedāvāto parlamentārās kontroles modeli, vai vēlētāji atbalsta vai iebilst pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka dalību Valsts drošības iestāžu padomes sēdē vai pret šo padomi kā tādu..
Ņemot vērā augstāk aprakstīto paradoksālo situāciju, manuprāt, Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu pienākums viņu iespēju robežās darīt visu iespējamo, lai tautas nobalsošana nepārvērstos par balagānu, bet visai tieši noskaidrotu vēlētāju pausto viedokli par konkrētām likumdošanas normām un, tādējādi, nobalsošanas rezultātus būtu iespējams turpmāk izmantot tālākai likumdošanas bāzes un konkrētās jomas sakārtošanai saskaņā ar vēlētāju vairākuma gribu.
Lai sasniegtu šo mērķi, manuprāt, visai svarīga ir precīza jautājumu formulēšana tautas nobalsošanā. Par cik grozījumi skāra vairākus Nacionālās drošības likuma pantus, manuprāt, lai visprecīzāk noskaidrotu vēlētāju attieksmi pret katru konkrēto grozījumu un tā būtību, vajadzētu izvairīties no visu jautājumu „sabāšanas vienā maisā”. Atgādināšu, ka tautas nobalsošanas mērķis nav noskaidrot vēlētāju simpātijas vai antipātijas pret pašreizējo valdību, izlemt skolotāju algu jautājumus vai paust attieksmi pret kādu no aģitatoru grupām. Mērķis ir uzzināt vēlētāju vairākuma viedokli par konkrētām izmaiņām divos ar valsts drošību saistītos likumdošanas aktos.
Cenrālai Vēlēšanu Komisijai
Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā ne mazums šķēpu ir lauzts par nesen veiktajiem, Valsts prezidentes neizsludinātajiem un vēlāk Saeimas atceltajiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā. Sākotnēji gan sabiedrībā gan varas aprindās daudz tika diskutēts par minēto grozījumu jēgu, nozīmi un likuma izmaiņu mērķi. Visumā apsveicams ir mērķis ieviest kārtību valsts drošības iestāžu darbā un šī darba koordinēšanā, kas dotu pozitīvu pienesumu mūsu valsts drošības stiprināšanā, potenciālo apdraudējumu noteikšanā un novēršanā.
Nenoliedzami, dažkārt valstij un tautai vitāli svarīgu jautājumu izskatīšana tautas nobalsošanā ir ļoti apsveicams un demokrātisks process, kurā vēlētāji tiešā veidā var izteikt savu viedokli par vienu vai otru likumdošanas normu vai procesu kopumā.
Saskaņā ar Satversmi un likumu Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu tika ierosināta parakstu vākšana tautas nobalsošana ierosināšanai par apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā.
Diemžēl sākotnējā diskusija par pašu likumdošanas izmaiņu būtību un jēgu vairs nenotiek. Tā vietā daži politiskie spēki apzināti maldina vēlētājus cenšoties pasniegt parakstu vākšanas kampaņu tautas nobalsošanai un pašu tautas nobalsošanu kā uzticības balsojumu valdībai, parlamentam un aizstāj jautājuma būtību ar pavisam nesaistītām lietām, pilnībā „izvarojot” Satversmē un Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu ietverto referenduma jēgu.
Tādējādi, pateicoties virknei politisko manipulāciju ar sabiedrisko domu, ļoti iespējams, netiks sasniegts tautas nobalsošanas mērķis – vēlētāju viedokļa noskaidrošana par konkrētiem jautājumiem. Dažu politisko spēku destruktīvas un kaitnieciskas darbības rezultātā pilnībā tiks devalvēta tautas nobalsošanas rīkošanas jēga un mērķi. Ar tikpat lieliem panākumiem varētu rīkot referendumu pret sausu vasaru vai par lielāku sniega daudzumu ziemā.
No juridiskā viedokļa raugoties, tautas nobalsošanas rezultātā paustajam vairākuma viedoklim (pieņemtajai vai noraidītajai likumdošanas akta redakcijai) ir augstāks juridiskais spēks kā Saeimas pieņemtam likumdošanas aktam. Tādējādi neatkarīgi no tautas nobalsošanas rezultāta ir paredzamas tālejošas juridiskas sekas – redzamā nākotnē tiks apgrūtināta vai pat padarīta neiespējama grozījumu veikšana abos augstāk minētajos likumos ciktāl šie jautājumi ir tikuši atrunāti grozījumu ietvaros. Neizvairīties arī no visdažādākajām juridiskajām interpretācijām un politiskajam spekulācijām par vai pret ko vēlētāji īsti tautas nobalsošanā ir izteikušies. Piemēram, ja tautas nobalsošanā grozījumi tiek noraidīti pilnā apjomā, jautājumā par drošības iestāžu parlamentāro kontroli nebūs nepārprotama skaidrība, vai vēlētāji noraida parlamentāro kontroli pār drošības iestādēm pēc būtības jebšu konkrēto piedāvāto parlamentārās kontroles modeli, vai vēlētāji atbalsta vai iebilst pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka dalību Valsts drošības iestāžu padomes sēdē vai pret šo padomi kā tādu..
Ņemot vērā augstāk aprakstīto paradoksālo situāciju, manuprāt, Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu pienākums viņu iespēju robežās darīt visu iespējamo, lai tautas nobalsošana nepārvērstos par balagānu, bet visai tieši noskaidrotu vēlētāju pausto viedokli par konkrētām likumdošanas normām un, tādējādi, nobalsošanas rezultātus būtu iespējams turpmāk izmantot tālākai likumdošanas bāzes un konkrētās jomas sakārtošanai saskaņā ar vēlētāju vairākuma gribu.
Lai sasniegtu šo mērķi, manuprāt, visai svarīga ir precīza jautājumu formulēšana tautas nobalsošanā. Par cik grozījumi skāra vairākus Nacionālās drošības likuma pantus, manuprāt, lai visprecīzāk noskaidrotu vēlētāju attieksmi pret katru konkrēto grozījumu un tā būtību, vajadzētu izvairīties no visu jautājumu „sabāšanas vienā maisā”. Atgādināšu, ka tautas nobalsošanas mērķis nav noskaidrot vēlētāju simpātijas vai antipātijas pret pašreizējo valdību, izlemt skolotāju algu jautājumus vai paust attieksmi pret kādu no aģitatoru grupām. Mērķis ir uzzināt vēlētāju vairākuma viedokli par konkrētām izmaiņām divos ar valsts drošību saistītos likumdošanas aktos.
kazis
| 2007.05.02. - 11:46:27
Apsveicama būtu tautas nobalsošanas jautājumu formulēšana vismaz līdz atbalstošas vai noraidošas attieksmes definēšanas iespējai par katru grozījumos skarto likumdošanas pantu, vai, iespējams, vēl sīkāk. Nevajadzētu baidīties, ka vēlētājs nespēs savu viedokli paust, ja tautas nobalsošanā viena krustiņa ievilkšanas vietā būtu jādefinē savs viedoklis piecās, sešās vai pat vairāk balsošanas zīmēs. Ja reiz Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji allaž ir atraduši un izvēlējusies pareizo vēlēšanu zīmi no vairākiem desmitiem piedāvāto sarakstu, nav pamata domāt, ka vēlētāji nespētu izdarīt kompetentu izvēli arī šādā gadījumā.
Politiskā kontekstā precīza jautājumu formulēšana sekmētu visu iesaistīto politisko spēku atgriešanos pie sākotnējā jautājuma – grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā – un konkrētas, argumentētas attieksmes definēšanas par katru no jautājumiem, nevis neargumentētas ķengāšanās un vēlētāju maldināšanas par tautas nobalsošanas jēgu un būtību.
Vienēr Jūsu
Kazis
Apsveicama būtu tautas nobalsošanas jautājumu formulēšana vismaz līdz atbalstošas vai noraidošas attieksmes definēšanas iespējai par katru grozījumos skarto likumdošanas pantu, vai, iespējams, vēl sīkāk. Nevajadzētu baidīties, ka vēlētājs nespēs savu viedokli paust, ja tautas nobalsošanā viena krustiņa ievilkšanas vietā būtu jādefinē savs viedoklis piecās, sešās vai pat vairāk balsošanas zīmēs. Ja reiz Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji allaž ir atraduši un izvēlējusies pareizo vēlēšanu zīmi no vairākiem desmitiem piedāvāto sarakstu, nav pamata domāt, ka vēlētāji nespētu izdarīt kompetentu izvēli arī šādā gadījumā.
Politiskā kontekstā precīza jautājumu formulēšana sekmētu visu iesaistīto politisko spēku atgriešanos pie sākotnējā jautājuma – grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā – un konkrētas, argumentētas attieksmes definēšanas par katru no jautājumiem, nevis neargumentētas ķengāšanās un vēlētāju maldināšanas par tautas nobalsošanas jēgu un būtību.
Vienēr Jūsu
Kazis
a-priori
| 2007.05.02. - 14:00:43
ir divi varianti(kaa vienmeer):
1)Tev tak i tak ir vienalga un vienīgais ,kas interesē ir skaļāk pabļaut lai ko Tev te liktu priekšā, centīsies noturēties savā āža pozā :)
2)Tu tik tiešām valsts drošības likumi ir dziļi vienalga
p.s. kāds kādu maldina?
ir divi varianti(kaa vienmeer):
1)Tev tak i tak ir vienalga un vienīgais ,kas interesē ir skaļāk pabļaut lai ko Tev te liktu priekšā, centīsies noturēties savā āža pozā :)
2)Tu tik tiešām valsts drošības likumi ir dziļi vienalga
p.s. kāds kādu maldina?
venuss
| 2007.05.02. - 14:08:52
Kāpēc jālien politiskās dsikusijas džungļos ? Jābalso un jāparakstās vienkārši tāpēc , lai šamējie saprastu , ka visu laiku nevarēs taisīt un maisīt to sūdu - pardon likumus , tikia priekš sevis . Satasīja mēslus un tagad steidzīgi ieslēdza atpakaļ gaitu . Mēs jau te visu salabojām , tikai neejiet un nebalsojiet . Baigie tautas kalpi .
Kāpēc jālien politiskās dsikusijas džungļos ? Jābalso un jāparakstās vienkārši tāpēc , lai šamējie saprastu , ka visu laiku nevarēs taisīt un maisīt to sūdu - pardon likumus , tikia priekš sevis . Satasīja mēslus un tagad steidzīgi ieslēdza atpakaļ gaitu . Mēs jau te visu salabojām , tikai neejiet un nebalsojiet . Baigie tautas kalpi .
kazis
| 2007.05.02. - 14:11:40
Par ko tieši Venuss parakstījās? Es arī varbūt ietu, ja sapratu par ko...
Par ko tieši Venuss parakstījās? Es arī varbūt ietu, ja sapratu par ko...
a-priori
| 2007.05.02. - 14:21:50
es Tavu arī nē. izņemot viedokli,ka referendums ir pārāk svarīgs,lai to saistītu ar valsts drošību. un pāris stulbības- ūdensliešanas formā. bet viedoklis ir viedoklis un labi,ka tie dalās! gan jau,ka Tu visu īstenībā lieliski saproti :)
tā parakstu vākšana praktiski galā un es dodos uz hokeja skatīšanos, līdz ar to diskusija slēgta!
es Tavu arī nē. izņemot viedokli,ka referendums ir pārāk svarīgs,lai to saistītu ar valsts drošību. un pāris stulbības- ūdensliešanas formā. bet viedoklis ir viedoklis un labi,ka tie dalās! gan jau,ka Tu visu īstenībā lieliski saproti :)
tā parakstu vākšana praktiski galā un es dodos uz hokeja skatīšanos, līdz ar to diskusija slēgta!
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.