janisl202
|
2015.12.01. - 02:03:44
Skatos, ka no slēpšanās diskusija ir aizgājusi uz izrādīšanās tēmu. Kādēļ tāda ir vajadzīga - ir skaidrs, visu laiku slēpjoties, kas sāk spiest uz smadzenēm un tad rodas vajadzība tomēr visu izpaust, izmantojot katru izdevību. Ne velti es neaizrādu homoseksuālajiem draugiem, kas sākoties attiecībām visu laiku bučojas, tas ir normāls stāvoklis, kad apradīs ar attiecībām un ar to, ka nav nekas īpaši jāslēpj, arī vajadzība to visu publiski izrādīt kritīsies. Protams, no malas ir mazliet jocīgi, kad daži publiski uzvedās tā, kā būtu jāuzvedas tikai personīgajā gultā, bet tas tomēr ir dabīgs stāvoklis, tam visam, ko sabiedrība ir apspiedusi kaut kur ir jāpaliek un labāk, lai publiski bučojas, nevis šaudās un spridzinās (kas notiek tad, kad normāla sevis izpaušanas veida nav). Diemžēl sabiedrība nekad nav sapratusi, ka cilvēka daba nepieļauj absolūtu apspiešanu un tā vai citādi viss ar normām nospiestais, līdīs ārā un tad, protams, tas būs daudz trakāks skats kā būtu bijis, ja nekas netiktu apspiests pēc būtības. Tiesa atsevišķas reliģijas to izmanto, tajā pašā islāma ekstrēmismā - vispirms visu aizliedz, un kad cilvēkam tas iekšējais tvaiks draud spert ārā ventiļus, tad aizsūta spridzināties (ja nesūtītu, tad sāktu šaudīties savā starpā), rezultātā visai normāls cilvēks ir aizgājis pa visai nenormālu ceļu.
Kas attiecās uz jebkādu publisku jūtu izrādīšanu, tur tomēr vienmēr ir jāņem vērā arī otrs, tai vienmēr ir jābūt abu izvēlei neslēpt savas attiecības, jo tam var būt sekas. Ir jābūt abiem gataviem tikt galā ar jebkādām problēmām, kas varētu rasties ar ģimeni, draugiem, kolēģiem, priekšniekiem vai biznesa partneriem. Pretējā gadījumā sekas spontānai atklāsmei var būt graujošas. Kaut neatrisināmu problēmu nav, tas ir ļoti bīstami to pieredzēt negatavam.