martinicus
|
2016.10.31. - 21:04:24
Ir pētījumi, kas apgalvo, ka homoseksuāļiem mazliet atšķiras smadzeņu funkcionalitāte, taču nav skaidrs, vai tas ir homoseksualitātes iemesls vai arī sekas, un nav jau arī skaidrs, cik ir heteroseksuālu cilvēku, kuriem arī ir līdzīgas smadzenes. Vēl tā plašā seksualitātes skala starp hetero un homo, fetiši, dzimuma identitāte...
Psihoterapija var kaut cik palīdzēt tikt ar to skaidrībā, un pastāv iespēja, ka rezultātā cilvēka personība izmainās tā, ka tiek ietekmēta arī seksuālā tieksme - piemēram, ja pie vainas tiešām ir kāda smaga bērnības trauma, taču rezultātu nekad nevar - un nedrīkst - garantēt.
Ir arī situācijas, kad cilvēks ir romantiski ieķēries (vai pat precējies un ar bērniem) pretējā dzimuma būtnē, bet seksuāli viņu pievelk savs dzimums. Varētu jau teikt, ka cilvēks dzīvo melos, taču tas nav viennozīmīgi - ja tu tiešām mīli otru cilvēku visos aspektos, izņemot seksuālo, tad kādas ir tiesības teikt, ka vajadzētu beigt melot sev, pamest ģimeni un ar steigu mesties apmierināt tikai seksuālās tieksmes. Ir arī dzirdēti risinājumi, kad vīrs un sieva dzīvo normāli kopā, bet viens no viņiem ir homo un reizēm iet uz ātrajiem vienas nakts randiņiem ar pilnīgu partnera piekrišanu. Vai tā ir krāpšana? Nez, kā uz to skatās un cik lielu lomu katrs piešķir seksam. Varbūt kādam tas tiešām ir tikai kā mehāniska izlādēšanās bez nekādām romantiskām piedevām un saistībām.
Tas viss ir piņķerīgi un katram individuāli, un reizēm vajag skatu no malas, lai sakārtotu savas prioritātes, iespējas un mērķus dzīvē.