barba
| 2017.01.04. - 21:17:37 | Peržiūrėta 4849 kartų
"uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas" jeb viens solis no nevainīgas, bet cerību pilnas sludinājuma sadaļas, mirdzumam viņās acīs, bet tarakāniem viņas galvā... Kuri kaut ko svin! Bet ko?! Tas ir ļoti labs jautājums un tam noteikti ir jāpievērš nopietna uzmanība. Pirmkārt, mums ir jāsaprot ar kādu mērķi mēs uzrunājam viens otru un kāpēc tāda iespēja ir dota. Otrkārt, ir jāizvērtē visi iespējamie riski, lai šis solis neietekmētu mūs negatīvi. Ir jānovelk sarkanās līnijas, lai nerastos pārpratumi un noteikti šis lēmums ir jāpieņem ar lielu atbildību, lai pēc "četriem gadiem" nebūtu kauns, par neizpildītiem solījumiem! Es neatbalstu lēmumus, kuri ir pieņemti emocionāli un bez sīkākās situācijas izpētes. Tā es viņu gaidīju... Līdz pusnaktij un vēl ilgāk! Jo mēdz būs minūtes, kuru dēļ Tu esi gatavs atdot mēnešus un gadus! Līdz atcerējos- Es neesmu precējusies un tomēr dzīvoju viena, nomierinājos un gāju gulēt!
Ak, saki jel, Mācītāj’, ko mēs izdarījām nepareizi?