Rejuvenation! / 20

alvils | 2018.04.02. - 15:25:44 | Peržiūrėta 3458 kartų

Gribējās iepriecināt sevi (un varbūt arī pārējos večus, kas pamazām slīgst bezcerībā) un pārbaudīju, ko tad zinātne mūsdienās saka par life extension un rejuvenation, t.i. par dzīves pagarināšanu un atjaunināšanos. Izrādās, ka zinātne šīs lietas uztver nopietni un bez jelkāda šarlatānisma notiek arī pētniecība ar mērķi pagarināt dzīvi, atcelt nāvi un panākt jau novecojušo ķermeņa un kognitīvo spēju atjaunošanos. Atjaunošanās izpētes rezultāti tiek publicēti žurnālā "Rejuvenation Research", kas ir iekļauts Science Citation Index Expanded un ir ar nopietnu Impact Factoru (resp. šī zinātne ir tikpat nopietna un akceptēta, kā piem., kardioloģija). Ar dzīves pagarināšanu ir nedaudz bedīgāk - 90. gados bija uzradušies ātro risinājumu piedāvātāji, kas nedaudz kompromitēja šo nozari. Tagad biomedicīniskā gerontoloģija (kā pieklājīgi sauc izpēti par dzīves pagarināšanu un nāves atcelšanu) ir bez sava oriģinālā žurnāla un bez savas profesionālās apvienības. Ir gan žurnāls Japānā, bet tas ir tikai japāņu valodā. Bet progress notiek tik un tā un biomedicīniskās gerontoloģijas rezultāti tiek publicēti prestižos gerontoloģijas izdevumos, no kuriem šai nozarei vistuvākais ir GeroScience (bijušais Age). Lielu darbu dara arī SENS Research Foundation un Alphabet/Google Calico - California Life Company. Protams, ka publiskais finansējums nav lielas, jo svarīgāk pasauli nomoka daudzas citas problēmas, bet viss notiek! Ir, ir racionāls ceļš un cerības, ka mēs varam gan dzīvot daudz, daudz ilgāk, dzīvot veselīgā un pamazām arī atjaunoties.

Tātad - labā ziņa ir tā, ka tuvākā vai tālākā nākotnē kaislīgs un karsts seks vairs nebūs tikai jaunu twinku monopols. Mēs visi, ja gribēsim, varēsim būt par twinkiem.

Bet līdz tam vēl ir kaut kāds ceļš ejams. ASV un Anglijā šī medicīnas un tehnoloģiju attīstība ir noformējusies transhumānistu partiju veidolā. Tās nav sevišķi populāras, bet cilvēkiem ir jānotic. Skumji ir skatīties uz šodienas pasauli, kuru plosa alkatības, sīkas intereses, emocijas un aizspriedumi. Nekad cilvēces vēsturē cilvēki nav sasnieguši tik daudz zinātnēs, tehnoloģijās un varēšanā. Bet, diemžēl, šis potenciāls netiek pilnībā izmantots. Joprojām pastāv primitīvi biznesi, kas izmanto cilvēka primitīvu darbu un tas, diemžēl, notiek par Eiropas plantācijās un uzņēmumos. Joprojām cilvēki ir gatavi regresīviem nodokļiem, kas nosūta naudu bagātnieku villam un jahtām un atņem šo naudu zinātnei, medicīnas izpētēi un progresam. Joprojām cilvēki vēlēšanās seko savām emocijām un iedomāma un izvēlas skaļāko bļāvēju un nevis tos, kas virzītu notiekošo uz priekšu ātrākā un efektīvākā veidā un veidā, kas visiem dotu vislielāko labumu.

Tātad - mums visiem ir racionālās cerības uz garāku dzīvi, atceltu nāvi un atjaunošanos, bet cits jautājums ir - vai mēs kā pilsoņi no savām valdībām (arī iesaistoties paši politikā, ja situācija to prasa) prasīsim šāda veida pētniecību, vai mēs kā indivīdi esam gatavi finansēt šāda veida pētniecību. Un pirmā tuvinājumā varbūt ne tika daudz ir runa par naudu un balsojumiem, kā par attieksmi - vai esam gatavi uztver racionāli pasauli un darboties savās interesēs...

Latvijas gadījumā situāciju dara bezcerīgu tas fakts, ka Latvijas zinātnes prioritātēs līdz 2021. gadam tā arī nav iekļauta ne robotika, ne automatizācija, ne mākslīgais intelekts. Tātad - latvieši ir lemti pirmitīvam darbam un tas nozīmē, ka nebūs resursu nedz rejuvenation science, nedz biomedicīniskai gerontoloģijai. Latvijā nabadzības līmenis ir 28%, bet skumjākais ir tas, ka arī pašā Eiropā šis līmenis ir ap 20% un pat Ziemeļvalstīs tas ir virs 10-15%. Nesaprotu, kāpēc cilvēki izvēlas kolektīvās mocības un atsakās no kolektīvā progresa  ...

Priecīgas Lieldienas! Mēs paši varam radīt savu augšāmcelšanos!

stelss | 2018.04.14. - 20:54:55

Esa daudz nedomātu, ja būtu iespēja sevi parinstelēt jaunā nesējā, tas ira kiborgā, vai kaut kādā citā ķermenī, kuram nebūtu jārij, jādzer, jāelpo, vienkārši pārinstelētos un pats atslēgtu veco kopiju ar vecās kopijas piekrišanu. Jo pārliecināties vajag, ka jaunais ir 100% es pats. Bet nevis kaut kādi pāris faili no Es...

kaadskautkur | 2018.04.15. - 23:31:56

Runājot par atmiņām un personību, apdomāju, cik tad es tālu varu sevi atcerēties, un secināju, ka pati pirmā atmiņa ir no tik agras bērnības, kad vēl sēžu ratiņos un nezinu, ne kas es esmu, ne kur atrodos    Un tomēr jau tajā brīdī eksistēja kaut kāds "es", kas to atmiņu piefiksēja un uztvēra kā sev piederošu. Tāda patīkama atmiņa par saulainu dienu un pļavu, kā viens kadrs no filmas. Laikam jau tajā brīdī biju laimīgs. Saka, ka nezināšana ir svētlaime - nez, vai vecuma demence arī?