lindaf
|
2007.06.29. - 10:23:35
Šī diskusija tā kā mazliet ir novirzījusies no tēmas... paldies Dzintaram par drosmi, tiešām! Jo vairāk un biežāk parādīsies šādas intervijas Latvijas žurnālos un avīzēs, jo ātrāk veidosies izpratne par to, ka mēs esam tādi paši cilvēki kā visi citi.
Par Blaumani, Ulmani un pārējiem vēstures tēliem - principā esmu ļoti pret publisku "outošanu", jo no tās nekas labs nenāk, bet tā var nodarīt lielu ļaunumu ne tikai tam/i, kas tiek "outots" bet arī viņa/s tuvākajiem cilvēkiem. Ar tiem, kas sen miruši, manuprāt ir mazliet savādāk. Uzticāmas liecības par to, ka viens, otrs mūsu literatūras vai mākslas klasiķis bijis homoseksuāls palīdzētu veidot izpratni par to, ka LGBT nav nekāda jauna parādība, kuru šeit ievazāja no rietumiem pēc iestāšanās ES. Tomēr, lai tādu lietu darītu būtu nepieciešams nopietns pētniecisks darbs, kāds līdz šim nav veikts. Varbūt šī ir ideja kādam vēstures vai literatūras studentam, par diplomdarba tēmu domājot?
Vēl iesaku palasīt grāmatu "Rīga bohēmas varā" par 20. un 30. gadu Rīgas nakts- un izklaides dzīvi. Citu starpā tur ir apraksts par lesbiešu bordeli Tērbatas ielā, kas esot skaitījies pats smalkākais visā Rīgā. Kungiem tur atļauts vienīgi novērot "meiteņu rotaļas", bet turīgas dāmas nāca izklaidēties. :)