Individualitaate / 20
dianasw | 2006.12.17. - 03:50:22 | Peržiūrėta 5758 kartų
vai kaadreiz pienaaks taads laiks, kad arii minoritaates pacels galvu un apzinaasies, ka vinji ir cilveeki, kuriem ir tiesiibas izdariit pashiem savas izveeles? Esmu dzirdeejusi daudzus sakaam, ka jaaseezj vaartruumees un nav ko izraadiities un kliegt par savaam tiesiibaam, ka nav ko iet praida gaajienos, jo taa ir tikai izlekshana. Individualitaate pret peleeko masu. Taa pati vecaa nodrileetaa teema - lauliiba. Hetero paari par to nedomaa, jo, ja vinji veelas, tad precas, ja veelas, tad sadzemdee beernus vai adoptee. Vinjiem ir shii izveeles iespeeja, bet homosexuaaliem cilveekiem sho tiesiibu nav.
kaapeec daudzi geji dod priekshroku seedeeshanai paeena cerot, ka dziive mainiiisies bez vinju liidzdaliibas, ka labaak buut mazam un peleekam un netrauceet mieru? Kur paliek individuaala cilveeka tiesiibas - izdariit izveeli tad, kad lieta nonaak liidz gjimenes veidoshanai vai savas galvas baashanai sveetiitaa cilpaa?
Atsakymai (36)
12
rendija
| 2006.12.18. - 18:26:35
Tur jau tā lieta, ka mūsu bariņā nav vienotības. Es vēlētos panākt partnerattiecību atzīšanu. Kāds cits par katru cenu alkst laulāties baznīcā... Sorry, kā lai pārstāv idejas, kuras man pašai šķiet aplamas?
Tur jau tā lieta, ka mūsu bariņā nav vienotības. Es vēlētos panākt partnerattiecību atzīšanu. Kāds cits par katru cenu alkst laulāties baznīcā... Sorry, kā lai pārstāv idejas, kuras man pašai šķiet aplamas?
egidy
| 2006.12.18. - 18:31:46
grifs - attiecībā par praidu - man liekas, ka LV situācija ir un varētu būtu unikāla šajā ziņā. Visur citur pasaulē praids vienmēr ir piemiņas pasākums kādam vēsturiskam vardarbības aktam pret gejiem (Berlīne, Sdneja utt.) un kā savdabīgs protests tad tāds praids ir gan stipri krāsains, gan arī neslēpti izaicinošs - LV tā tas nav. SU bija stingri likumi un tāpēc viss notika pagrīdē (kādam nudien vaajadzētu uzrakstīt LV gay vēsturi) un tāpēc arī masu sadursmes izpalika un tāpēc Rīgas praidam nav vajadzības būt izaicinošam vai kopēt citu praidu atribūtiku, resp. ir iespējas veidot kaut ko daudz humānāku, savādāku un varbūt - kāpēc nē - saprotamāku gan heteoseksuāļiiem un varbūt - arī pašiem gejiem.
grifs - attiecībā par praidu - man liekas, ka LV situācija ir un varētu būtu unikāla šajā ziņā. Visur citur pasaulē praids vienmēr ir piemiņas pasākums kādam vēsturiskam vardarbības aktam pret gejiem (Berlīne, Sdneja utt.) un kā savdabīgs protests tad tāds praids ir gan stipri krāsains, gan arī neslēpti izaicinošs - LV tā tas nav. SU bija stingri likumi un tāpēc viss notika pagrīdē (kādam nudien vaajadzētu uzrakstīt LV gay vēsturi) un tāpēc arī masu sadursmes izpalika un tāpēc Rīgas praidam nav vajadzības būt izaicinošam vai kopēt citu praidu atribūtiku, resp. ir iespējas veidot kaut ko daudz humānāku, savādāku un varbūt - kāpēc nē - saprotamāku gan heteoseksuāļiiem un varbūt - arī pašiem gejiem.
grifs
| 2006.12.19. - 16:36:59
Lūk - par to vienotību tik tiešām var teikt, ka mūsu pašu vidūt tās nav. Un tur, šķiet vainojama pārak liela radikalizācija. Mums visiem noteikti lielāka daļa draugu tomer izrādīsies gej un lesbietesi, bet mēs nevaram aizmirst arī savus draugus heteroseksuaļus, kuri mums arī noteikti nav mazums. Un tikai veidojot draudzīgas attiecības ar heteroseksuāļiem, nevis savu pozīciju radikalizējot mēs varam kaut ko sabiedrība mainīt. Un īsta homoseksuaļu uzvara pār homofobiju būs nevis iespeja bez problēmam iet praidā, bet sabiedrības atbalsts šim pasākumam, ka prieksā homofobiem vienkarsi nāksies atkāpties.
Tāpec kaut vai minot par to rendijas gadījumu ar laulībām, nevajag par katru cenu spiest uz maksimālo, dazkart ar speku raujot auzkaru no auss, to var stipri savainot, bet soli pa solītim ķibinot to āra, viss būs kartība un beigās auzkars iznāks un visi būs laimīgi. Partnerattiecību likuma ieviessana jau būtu ļoti liels solis uz prieksu, bet pie ta protams ir nepieciešams strādat, izglītojot cilvēkus un arī veicot uzskatāmus pētījumus un vācot pieradijumus, kas protams tad prasa savu daļu atklato geju.
Un par praidu egidy varētu būt taisnība. lai arī man nesanāca šogad aizdoties, tomēr domāju, ka ļoti veiksmīga ideja bija kino vakari. Tas parāda kultūru, un savā ziņā pat ir labi, ka bez gajiena arī citāda veidā ir iespējams paust savu viedokli. Es piemēram ieteiktu, ja vien tas ir iespējams, uzrīkot kādu labdaribas koncertu. piemēram - labdarības koncetrs maznodrosinātajām giemnēm, vai bernu namiem. tas būtu jauks žests, un ja vēl uz šo koncertu būtu iespejams ataicinat kadu pazīstamu ārzemju mākslinieku, tas būtu vienkarsi lieliski, kā Praidu padarīt par rokas sniegšanas, nevis protesta pasakumu.
Lūk - par to vienotību tik tiešām var teikt, ka mūsu pašu vidūt tās nav. Un tur, šķiet vainojama pārak liela radikalizācija. Mums visiem noteikti lielāka daļa draugu tomer izrādīsies gej un lesbietesi, bet mēs nevaram aizmirst arī savus draugus heteroseksuaļus, kuri mums arī noteikti nav mazums. Un tikai veidojot draudzīgas attiecības ar heteroseksuāļiem, nevis savu pozīciju radikalizējot mēs varam kaut ko sabiedrība mainīt. Un īsta homoseksuaļu uzvara pār homofobiju būs nevis iespeja bez problēmam iet praidā, bet sabiedrības atbalsts šim pasākumam, ka prieksā homofobiem vienkarsi nāksies atkāpties.
Tāpec kaut vai minot par to rendijas gadījumu ar laulībām, nevajag par katru cenu spiest uz maksimālo, dazkart ar speku raujot auzkaru no auss, to var stipri savainot, bet soli pa solītim ķibinot to āra, viss būs kartība un beigās auzkars iznāks un visi būs laimīgi. Partnerattiecību likuma ieviessana jau būtu ļoti liels solis uz prieksu, bet pie ta protams ir nepieciešams strādat, izglītojot cilvēkus un arī veicot uzskatāmus pētījumus un vācot pieradijumus, kas protams tad prasa savu daļu atklato geju.
Un par praidu egidy varētu būt taisnība. lai arī man nesanāca šogad aizdoties, tomēr domāju, ka ļoti veiksmīga ideja bija kino vakari. Tas parāda kultūru, un savā ziņā pat ir labi, ka bez gajiena arī citāda veidā ir iespējams paust savu viedokli. Es piemēram ieteiktu, ja vien tas ir iespējams, uzrīkot kādu labdaribas koncertu. piemēram - labdarības koncetrs maznodrosinātajām giemnēm, vai bernu namiem. tas būtu jauks žests, un ja vēl uz šo koncertu būtu iespejams ataicinat kadu pazīstamu ārzemju mākslinieku, tas būtu vienkarsi lieliski, kā Praidu padarīt par rokas sniegšanas, nevis protesta pasakumu.
punk
| 2006.12.20. - 22:00:58
"oh, lord, vai tad praidā gājājiem nebūtu jāpateicās par to, ka viņiem vispār ļauj ko tādu rīkot?"
ko tādu nākas dzirdēt visai bieži, žēl gan. man tas vairāk atgadina dzimtbūšas laikus - jābūt pateicīgiem par neko. aptuveni.
cik tālu var iedziļināties sarunā par individualitāti, kamēr neļauj izspausties pat pūlim... un pasarg dievs, sapostos kā Love parade.. haha.. nošaus pie baznīcas un būs legāli ;)
"oh, lord, vai tad praidā gājājiem nebūtu jāpateicās par to, ka viņiem vispār ļauj ko tādu rīkot?"
ko tādu nākas dzirdēt visai bieži, žēl gan. man tas vairāk atgadina dzimtbūšas laikus - jābūt pateicīgiem par neko. aptuveni.
cik tālu var iedziļināties sarunā par individualitāti, kamēr neļauj izspausties pat pūlim... un pasarg dievs, sapostos kā Love parade.. haha.. nošaus pie baznīcas un būs legāli ;)
rendija
| 2006.12.20. - 23:17:33
Nē, Grif, man lielākā daļa draugu un paziņu ir hetero. Es vispār esmu "heteroseksuāla lesbiete", lai gan dabā tāds dalījums nepastāv...Esmu tuvāka "tai" nometnei, kuru šajā portāla nereti pozicionē kā...ienaidnieku? Nodalīt sevi no hetro pasaules nozīmē bēgt, slēpties, izvairīties un- būt apspiestam un apdalītam pēc paša gribas. Zaudējums pirms reālas sakāves. Kaut kā tā.
Nē, Grif, man lielākā daļa draugu un paziņu ir hetero. Es vispār esmu "heteroseksuāla lesbiete", lai gan dabā tāds dalījums nepastāv...Esmu tuvāka "tai" nometnei, kuru šajā portāla nereti pozicionē kā...ienaidnieku? Nodalīt sevi no hetro pasaules nozīmē bēgt, slēpties, izvairīties un- būt apspiestam un apdalītam pēc paša gribas. Zaudējums pirms reālas sakāves. Kaut kā tā.
wizard
| 2006.12.21. - 00:01:13
Ну, елки зеленые...Galvu cilāt un pasludināt sevi par indivīdiem ar cilvēktiesībām nav nekas pārāk sarežģīts, un to ir iemācījušies darīt tikpat kā visi. Un it īpaši tie, kam šāda galvas celšana neko nevar sabojāt karjerā. Cita lieta, vai no tā kādam palika labāk vai kāds palika labāks. Diez vai šeit var dot apstiprinošu atbildi.
Ну, елки зеленые...Galvu cilāt un pasludināt sevi par indivīdiem ar cilvēktiesībām nav nekas pārāk sarežģīts, un to ir iemācījušies darīt tikpat kā visi. Un it īpaši tie, kam šāda galvas celšana neko nevar sabojāt karjerā. Cita lieta, vai no tā kādam palika labāk vai kāds palika labāks. Diez vai šeit var dot apstiprinošu atbildi.
venuss
| 2006.12.21. - 12:14:44
Rendij ! Tev vajadzētu patentēt to foršo apzīmējumu . Es patentēšu apzīmējumu "Heteroseksuāls gejs ( homo).
Rendij ! Tev vajadzētu patentēt to foršo apzīmējumu . Es patentēšu apzīmējumu "Heteroseksuāls gejs ( homo).
rendija
| 2006.12.21. - 12:35:14
Eh, Venus! Tas būtu ļoti nepopulārs lēmums. Baidos, ka mūs nolinčotu- abās nometnēs : )
Eh, Venus! Tas būtu ļoti nepopulārs lēmums. Baidos, ka mūs nolinčotu- abās nometnēs : )
venuss
| 2006.12.21. - 12:37:48
Tas lai sajauktu galvas taisnprātīgiem un dogmatiskiem ideologiem , kuri cer visus salikt pa kategorijām un standartiem . Un pielikt birkas .
Tas lai sajauktu galvas taisnprātīgiem un dogmatiskiem ideologiem , kuri cer visus salikt pa kategorijām un standartiem . Un pielikt birkas .
dianasw
| 2006.12.23. - 02:38:19
anglju valodaa hetero deevee par " straight", kas noziimee taisns. Es vienmeer saku, ka esmu taisna, bet man tikai patiik sievietes. Skatos uz sevi no visam puseem un es patieshaam neesmu shkjiiba.
Lai arii cik gruuti uz to visu paskatiities no malas, bet latvija joprojaam ir viena no taam valstiim, kur hetero un gejus dala nometnees. Lai arii vairaakaas attistiitaas valstiis cilveeki ir konservatiivi un neatziist homosexuaals attieciibas (vairaak sexuaalas nekaa pashas attieciibas kaa taadas), geji, tomeer, tiek uzskatiiti par normaaliem cilveekiem un neviens vinjus nekaadaas kategorijaas nedala. Taapeec man tas skhjiet absurdi - runaat par to, kursh ar kuriem tusee un kursh kuru niist. Mani draugi ir gan hetero gan homo un vinji savaa starpaa satiek tik par labi kaa ar citiem svas prientaacijas cilveekiem. Nevienam pat praataa neienaak teikt, ka shodien es tuseeshu ar hetero un riit ar homo.
anglju valodaa hetero deevee par " straight", kas noziimee taisns. Es vienmeer saku, ka esmu taisna, bet man tikai patiik sievietes. Skatos uz sevi no visam puseem un es patieshaam neesmu shkjiiba.
Lai arii cik gruuti uz to visu paskatiities no malas, bet latvija joprojaam ir viena no taam valstiim, kur hetero un gejus dala nometnees. Lai arii vairaakaas attistiitaas valstiis cilveeki ir konservatiivi un neatziist homosexuaals attieciibas (vairaak sexuaalas nekaa pashas attieciibas kaa taadas), geji, tomeer, tiek uzskatiiti par normaaliem cilveekiem un neviens vinjus nekaadaas kategorijaas nedala. Taapeec man tas skhjiet absurdi - runaat par to, kursh ar kuriem tusee un kursh kuru niist. Mani draugi ir gan hetero gan homo un vinji savaa starpaa satiek tik par labi kaa ar citiem svas prientaacijas cilveekiem. Nevienam pat praataa neienaak teikt, ka shodien es tuseeshu ar hetero un riit ar homo.
wizard
| 2006.12.23. - 10:49:50
Vai... Skaista Ziemassvētku noskaņa... Diānas tradicionālā ’’political correctness’’! :)))))))))))))))))))
Vai... Skaista Ziemassvētku noskaņa... Diānas tradicionālā ’’political correctness’’! :)))))))))))))))))))
punk
| 2006.12.26. - 00:18:55
"anglju valodaa hetero deevee par " straight", kas noziimee taisns. Es vienmeer saku, ka esmu taisna, bet man tikai patiik sievietes. Skatos uz sevi no visam puseem un es patieshaam neesmu shkjiiba. "
tā ir elementārā piekasīšanās.
tas nemaina būtību, tas ir parast apzīmējums.
straigt netiek izmantots ar nolūku parādīt, ka NEhetero ir šķībi.
"anglju valodaa hetero deevee par " straight", kas noziimee taisns. Es vienmeer saku, ka esmu taisna, bet man tikai patiik sievietes. Skatos uz sevi no visam puseem un es patieshaam neesmu shkjiiba. "
tā ir elementārā piekasīšanās.
tas nemaina būtību, tas ir parast apzīmējums.
straigt netiek izmantots ar nolūku parādīt, ka NEhetero ir šķībi.
zvers
| 2007.02.27. - 23:35:27
Individualitāte ir no mūžības un nepārtraucama, bet personība ir pasaulīga parādība. Individuāls ir vismaz neatkarīgs un pašpietiekams fenomens, ko nevar teikt par personības ierobežojumiem un aprobežotību.
Gejs nav tas kam piemīt pilnība, Cilvēcība gan var tāda būt, jo ir dvēseles, bet ne miesas realizācija. Nekāda miesīga forma nevar apiet nāves nosacījumu un neizbēgamību, tāpēc arī nav indivbidualitāte un pakļauta izmaiņu daudzveidībai un neizbeidzamībai tajās.
Individualitāte ir no mūžības un nepārtraucama, bet personība ir pasaulīga parādība. Individuāls ir vismaz neatkarīgs un pašpietiekams fenomens, ko nevar teikt par personības ierobežojumiem un aprobežotību.
Gejs nav tas kam piemīt pilnība, Cilvēcība gan var tāda būt, jo ir dvēseles, bet ne miesas realizācija. Nekāda miesīga forma nevar apiet nāves nosacījumu un neizbēgamību, tāpēc arī nav indivbidualitāte un pakļauta izmaiņu daudzveidībai un neizbeidzamībai tajās.
dianasw
| 2007.03.03. - 19:38:41
cilveeciiba kaa taada tiek ieaudzinaata, personiiba izveidota. Individualitaate fiziskaa jomaa ir neapshaubaama, bet shii individualitaate nenosaka vai cilveeks ir pilniiba vai nav. Cilveeks kaa taads ir staigaajosh eksperiments - iznaaks vai neiznaaks.
Runaajot par partnerattieciibaam un praidiem. neviena valsts homosexualitaati tik vienkaarshi nepienjeema, jo arii vinju visuu bija un ir religjiski fanaatikji un tie, kam vienkaarshi patiik kuudiit cilveekus vienam pret otru. gejiem vienmeer ir naacies sevi paraadiit no cilveeciskaas puses. Ne jau ari ziimeeshanos vai izcelshanos, bet gan arii cilveecisko pusi.
es straadaaju kopaa ar religjisku fanaatikji, kura vienmeer ir uzskatiijusi, ka dievs ir radiijis sievieti viirietim un ka savaadaakas kombinaacijas ir neshkjiistas un dievam nepienjemamas. Gada laikaa esmu mainiijusi vinjas domas nevis ar pret argumentiem un dieva zaakaashanu, izraadiishanos vai kaadu citu skalju sevis pieteikshanu, BEt gan ar savas dziives daliishanu. Katru dienu es vinjai staastiiju, kaaa cilveekiem (homo, bisex un trans) klaajas latvijaa, kaa mums naakas ciiniities par tiesiibaam miileet un buut kopaa. Es vinjai staastu par savu otru pusiiti un visaam legaalajaam ciinjaam, kuras esam izciiniijushas, lai vareetu buut kopaa.
Redzot cilveecisko pusi shajaa borgelii, lika vinjai beidzot pakratiit galvu un teikt - "... mees visi esam tikai cilveeki un dievs miil visus. Miilestiiba starp diviem cilveekiem ir skaista, neatkariigi no vinjas izpausmes avota... "
Pozitiiva pieeja un cienja pret liidzcilveekiem muus novediis taalaak kaa skalja bljaushana. Praidi un gaajieni ir vajadziigi, graamatas, filmu festivaali un televiizjas paarraides, kur mees esam atspoguljoti kaa vienkaarshas cilveeciskas buutnes.
cilveeciiba kaa taada tiek ieaudzinaata, personiiba izveidota. Individualitaate fiziskaa jomaa ir neapshaubaama, bet shii individualitaate nenosaka vai cilveeks ir pilniiba vai nav. Cilveeks kaa taads ir staigaajosh eksperiments - iznaaks vai neiznaaks.
Runaajot par partnerattieciibaam un praidiem. neviena valsts homosexualitaati tik vienkaarshi nepienjeema, jo arii vinju visuu bija un ir religjiski fanaatikji un tie, kam vienkaarshi patiik kuudiit cilveekus vienam pret otru. gejiem vienmeer ir naacies sevi paraadiit no cilveeciskaas puses. Ne jau ari ziimeeshanos vai izcelshanos, bet gan arii cilveecisko pusi.
es straadaaju kopaa ar religjisku fanaatikji, kura vienmeer ir uzskatiijusi, ka dievs ir radiijis sievieti viirietim un ka savaadaakas kombinaacijas ir neshkjiistas un dievam nepienjemamas. Gada laikaa esmu mainiijusi vinjas domas nevis ar pret argumentiem un dieva zaakaashanu, izraadiishanos vai kaadu citu skalju sevis pieteikshanu, BEt gan ar savas dziives daliishanu. Katru dienu es vinjai staastiiju, kaaa cilveekiem (homo, bisex un trans) klaajas latvijaa, kaa mums naakas ciiniities par tiesiibaam miileet un buut kopaa. Es vinjai staastu par savu otru pusiiti un visaam legaalajaam ciinjaam, kuras esam izciiniijushas, lai vareetu buut kopaa.
Redzot cilveecisko pusi shajaa borgelii, lika vinjai beidzot pakratiit galvu un teikt - "... mees visi esam tikai cilveeki un dievs miil visus. Miilestiiba starp diviem cilveekiem ir skaista, neatkariigi no vinjas izpausmes avota... "
Pozitiiva pieeja un cienja pret liidzcilveekiem muus novediis taalaak kaa skalja bljaushana. Praidi un gaajieni ir vajadziigi, graamatas, filmu festivaali un televiizjas paarraides, kur mees esam atspoguljoti kaa vienkaarshas cilveeciskas buutnes.
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.