lailux
|
2018.03.01. - 23:08:10
Šajā sakarā man jānorāda uz kādu īpatnību, kas šķir sievišķīgo un vīrišķīgo uztveri... Kad mani "atkož" sieviete, viņa vispirms mani pazīst - sazīmē manī vīrišķo personu, ar ko ir pazīstama vai ir redzējusi. Sieviete tiešām cenšas katrā saskatīt cilvēku, personību. Varbūt ne vienmēr, jo reizēm, pamanot "dāmu" ap 180 cm un 100 kg, interesantāk ir apskatīt, kādas kurpes vai zābaki viņai ir kājās.
Kaut kā man tas nepatīk, jo cenšos izteikt sevi - bet vaibsti ar gadiem kļūst tik raksturīgi, ka viegls grims tos neizlīdzina. Pirms gadiem 25 mani nevarēja atpazīt otrā dzimumā. Tagad, kad ne par ko nepārģērbjos, bet tikai esmu es pati - esmu gluži vai uz delnas pazīstamām sievietēm. Bet agrāk arī mani bieži atkoda tieši sievietes.
Ar vīriešiem parasti ir cits stāsts. Zemē, kur tagad strādāju, dominē franču valoda. Viesmīlis bārā pateiks 12 reižu "madam" cilvēkam, kam ir lējis alu neskaitāmas reizes un teicis "mesjē".
Nu vēl cits stāsts ir par to, ka uzruna "madam" pienākas arī transsievietei - tā ka reizēm netiec gudra, vai tevi uztver par "madam" vai tikai pieklājības pēc saka "madam", jo esi minoritāte, kas var sacelt skandālu.
Bet, ja runā mīlīgi, laipni, tad nepatikšanās nevari iedzīvoties. Arī Rīgā svarīgi ir tas, kā sevi pasniedz, kādā balsī runā.
Nu jā, tās dāmas fotoattēlos jau gan laikam pār dzīvokļa durvīm kāju nespers...