janisl202
|
2007.11.17. - 03:38:12
Pa ielu es staigāju, bet tā nav remontēta kopš padomju laikiem, tātad ne šai valstij man jāpateicas par to. Sabiedrisko transportu nemēdzu izmantot - tas allaž ir pārbāzts ar cilvēkiem un tā cena neatbilst kvalitātei. Protams, dažkārt nākas aizbraukt uz Rīgu, bet par biļetēm es maksāju pats un nejūtu vajadzību šeit pēc valsts subsīdijām - tās drīzāk kaitē, jo mākslīgi palielina pasažieru skaitu līdz traucējošam, neveicina transporta piedāvājuma dažādību.
Skolā esmu gājis, bet es neko neizmantoju no tur apgūtā. Skaitīt un lasīt pratu jau iepriekš un savas profesijas - videomontāžists, datorsistēmu administrators, programmētājs un grāmatvedis, esmu apguvis pats - kādēļ man jāpateicas par izniekotiem gadiem? Es pelnu ar to, ko valsts nekad man nav finansējusi un finansēts ir tas, kam manā dzīvē nekad nav bijis jēgas. Vai par nekvalitatīvu pakalpojumu ir jāmaksā, jeb nekvalitatīva pakalpojuma sniedzējs maksā? Pie dakteriem esmu bijis, vienreiz gandrīz zaudēju spēju izmantot savu kreiso roku, jo tika uzstādīta novēlota diagnoze - rokas nerva trauma, tikai veiksmes pēc man izdevās roku glābt ar paša pirktiem dārgiem medikamentiem. Ņemot vērā kādu apdraudējumu viņu nekompetence ir radījusi manai veselībai un patiesībā, pat dzīvībai es uzskatu, ka valstij man būtu kompensācijas jāmaksā, nevis man nodokļi par to. Es neiesūdzēju tiesā vien tādēļ, ka man nebūtu laika tiesāties - negribu zaudēt to pie kā visu dzīvi esmu strādājies, lai izcīnītu šai ziņā taisnību, kas neko tāpat nemainītu. Elektrību pilsētā ievilka padomju savienība - atkal šai valstij ar to nav nekā kopīga, savukārt rēķinus par to maksāju es. Ja domā par pilsētas apgaismojumu, tas gandrīz nekur nedarbojas, pārsvarā man sanāk uz mājām iet pa neapgaismotām ielām. Patiesībā, ja nebūtu padomju savienības, šeit Jēkabpilī nebūtu neviena ceļa, neviena elektrības staba, ne slimnīcas ne poliklīnikas, ne arī kultūras namu. Es netaisos pateikties šai valstij par to ko tā nav darījusi. Ņemot vērā, ka es arī neredzu, ka tā ko taisītos darīt - nesaprotu par ko man jāmaksā. Tāpat pensija man nespīd - vidēji līdz tam neviens nenodzīvo, tātad tā ir zemē nomesta alga - kas tā par investīciju, kura visdrīzākais neatgriezīs atpakaļ nevienu santīmu? Ja man būs bērni - es nesūtīšu viņus šajās bezjēdzīgajās skolās, kuru izglītība neko nedod dzīvē, tāpat kā neuzticēšu šejienes draņķīgajiem mediķiem. Par ceļiem runājot - esmu jau pieradis staigāt pa tām bedrēm un bezietvju ceļa malām - var arī nepūlēties atgādināt, ka pilsētā jālieto atstarotāji - ja būtu ietves un apgaismojums tos nevajadzētu, bet ak jā - aizmirsu, šajā valstī nav nevienas pilsētas, ir tikai mazi un lieli miesti.