alvils
|
2018.10.03. - 20:50:27
Šogad kaut kā šeit pirms vēlēšanām ir ļoti kluss. Droši vien jau tāpēc, ka šogad izvēle ir skaidra un nekādas diskusijas pat īsti nevar būt. Ja iepriekšējos gadus geju tiesības kaut cik aizstāvēja tās pašas divas partijas (Vienotība un Reformu partija), kas arī aizstāvēja bagātnieku intereses, tad šogad pirmo reizi vēlēšanās arī Latvijā ir moderna Rietumnieciska sociāldemokrātu partija, kurai ir pilns piedāvājuma spektrs - sākot no geju tiesībām, turpinot ar strādājošo interesēm un labklājības valsti, invalīdu aprūpi un nodarbinātību, dabas aizsardzību, modernu, attīstītu un viedu ekonomiku un beidzot ar kopējo vīziju par Latviju kā Ziemeļvalsti. Es, protams, domāju partiju Progresīvie.
Ļoti, ļoti daudzi sociālos tīklos un citādi saka, ka Progresīvo piedāvājums ir lielisks, bet balsot nevar, jo pastāv risks, ka netiks pāri 5%. Tāpēc jābalsojot par citiem, lai balss nepazūd. Šāda loģika varbūt der labējo uzskatu vēlētājam, kurš var izvēlēties starp daudzām labējām partijām, kuras atšķiras tikai ar personālijām un niansēm. Bet sociāldemokrātam Latvijā vienkārši nav citu iespēju. Vai tiešām sociāldemokrātam būtu apzināti jāatdod sava balss par kādu no labējām partijām un jājūtas, ka šāda balss nav nomesta zemē. Un ko tālāk? Kad labējā partija pildīs savu programma un īstenos labēju politiku, tad iet piketā un protestēt pret politiku, kurai apzināti esi atdevis savu balsi? Loģikas nekādas. Ja vēlētāji sociāldemokrātisku politiku neprasīs, tad tā arī nebūs.
Attīstībai/Par savi pozicionē par sociālliberālu spēku ar centriski kreisām tieksmēm. Taču tam ir grūti noticēt. Pirmkārt tāpēc, ka partnerpartija ir izteikti labēja partija. Otrkārt tāpēc, ka līderos gandrīz visi politiķi ir sevi pierādījuši kā labējus politiķus un neviens nav nožēlojis savu pagātni. Treškārt tāpēc, ka Attīstībai/Par par savu Eiropas partneri ir izvēlējušies liberālo grupu un Eiropas liberāļi tradicionāli ir bijuši izšķirošā balss cīņā starp sociāldemokrātiem un konservatīvajiem un galu galā gandrīz vienmēr ir pieslējušies konservatīvajiem izveidojot centriski labēju valdību. Jā, Attīstībai/Par varbūt aizstāvēs geju tiesības, taču viņi aizstāvēs arī bagātniekus, bet geji jau vispirms ir darba cilvēki, kuriem tāpat ir jāstrādā, jāmācās, jātiecas pēc labākas dzīves. Bet šī partija piedāvās vairāk grabuļu bagātniekiem. Kam tas vajadzīgs?
Šis laiks pasaulē ir ļoti smags. No vienas puses ir tehnoloģiju sasniegumi, runā, ka pasaule iet iekšā 4. industriālajā revolūcijā, kas mainīs ekonomiku. Bet no otras puses nevienlīdzība ir pieaugusi vēsturiski neaptverami lielos apmēros, pamatšķiras un vidusšķiras labklājība un ienākumi pēdējās divās desmitgadēs ir stagnējuši vai par krituši - un tas viss neskatoties uz to, ka tehnoloģijas varētu ļaut VISIEM cilvēkiem dzīvot labāk. Un ar labāku dzīvi es domāju ne tikai iPhone vai ātrāk internetu, bet arī labāku un pieejamāku mājokli, bezmaksas izglītību un veselības aprūpi. Bet tas viss Rietumu pasaulē tiek griezts nost. Sociāldemokrātu nākšana pie varas to visu varētu apturēt. Bet, diemžēl, vēlētāji neredz šo iespēju.
Šajās vēlēšanās vislielāko izbrīnu izraisa Saskaņas kampaņa. Pirmkārt - es nesaprotu viņu uzstājīgumu par to, ka viņi samierinās tautas. Latvijā taču latvieši un krievi un citas tradicionālās tautības sadzīvo lieliski, jauktās laulības ir likumsakarība un nevis izņēmums, abas valodas vairāk vai mazāk prot un lieto visi. Jā, bija visādi laiki, bet runas par okupāciju un okupantiem ir tik ļoti izbeigušās, ka grūti noticēt, ka kaut kas tāds ir bijis. Konsensus ir atrasts un tas ir visiem pieņemams. Saskaņas piedāvājums ir pilnīgi ne-relevants.
Otrkārt - es nesaprotu Saskaņas politiku par Latviju kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, par sadarību ar Krieviju. Nu kam tas ir vajadzīgs? Ķīna kļūst par robotikas un mākslīga intelekta lielvalsti, visā Rietumu pasaulē aug automatizācija un automatizētā ražošana no Āzijas atgriežas bagātajās valstīs, attīstītās radošās industrijas, tehnoloģijas, cilvēku darbs kļūst vieglāks un gudrāks. Un te Saskaņa to visu neredz un runā par tranzītu, tiltiem un konserviem uz Krieviju. Un pāri visam ir Trampa slavinājumi. Grūti aptvert, kas vispār Saskaņā šobrīd ir no sociāldemokrātijas.
Progresīvie ir jaunākā partija no visām, daudz ārzemēs izglītību ieguvušie, moderns skatījums, šķiet, neviena komunista. Ja Latvijai ir kāds brīdis, kad varētu teikti - mēs esam pametuši Ēģipti un beidzot esam izklejojušies pa tuksnesi un esam pienākuši pie labklājības zemas, kur piens un medus tek. Tad šis nu ir īstais brīdis, lai tā teiktu. Paaudzes ir nomainījušās, pie varas var nākt cilvēki, kas auguši brīvajā valstī, kuru domāšanu un pieredzi nav samaitājis totalitārisms. Izvēle ir katra paša rokās, sava un valsts labuma vārdā.