kazis
|
2006.12.03. - 03:16:40
Rezumējot augstāk skatāmo diskusiju varam izdalīt trīs sekojošas homoseksuālu (-bi) ļaužu grupas:
1) cilvēki, kas nodod asinis tāpēc, ka viņi to uzskata par savu pienākumu pret sabiedrību un neņem vērā ķekšus;
2) cilvēki, kuri nenodod asinis tāpēc, ka viņi uzskata, ka ķeksis ir ļoti nozīmīgs sabiedrības aizskārums viņu pārliecībai (un, visticamāk, nenodos arī gadījumā, ja ķeksis tiks svītrots no anketas punktu saraksta – piezīme mana);
3) cilvēki, kuri nekad nav nodevuši asinis ne arī to grasās darīt, bet toties paļurināt par tēmu ir ar mieru;
Novēroju dažus kļūdaini apgalvojumus šajā diskusijā:
1) praktiski nav iespējams nodot kāda konkrēta donora asinis kādam konkrētam pacientam, jo, vairumā gadījumu, asins pārbaužu, pārsūtīšanas u.c. procesi aizņem pārlieku daudz laika. Ja tavs draugs vai klases biedrs guļ komā, tad viņam 99.9% gadījumu tavas asinis netrāpīs. De facto jūsu nodotās asinis nonāk asins bankā konkrētās asins grupas papildināšanai. Protams, ir izņēmumi, ja tiešām asins bankā ir pilnīgs tukšums.
2) apgalvojums, ka asinis noturot sešus mēnešus ledusskapī var detektēt HIV nav patiess. Asinīs tiek noteikts nevis pats HIV vīruss, bet gan antivielu klātesamība. Šis lielums ir nemainīgs, ja asinis atrodas ārpus organisma, t.i. asins bankas ledusskapī. Asinis kā atsevišķs, no organisma atrauts elements nespēj producēt atšķirīgu antivielu līmeni neatkarīgi no viņu uzglabāšanas ilguma.
3) Cilvēka piederēšanai noteiktai grupai (donors, gejs, laukstrādnieks utt.) pati par sevi nenosaka šī cilvēka sociālo un seksuālo uzvedības modeli. Apgalvot, ka ilggadējs donors ir ārpus riska grupas ir tikpat voluntāri kā apgalvot, ka homoseksuāli orientētas personas ir iekļaujams riska grupā.
Kā ļoti pareizi norādīja Venuss, vairumā gadījumu atklāto asins recedīvu nāk no cilvēkiem, kuri paši ir pārliecināti, ka viņiem nekādu problēmu nav.