preludy
|
2013.01.06. - 19:39:36
To darot un sajūtot rodas enerģija patīkama. Kad biju jaunāka par esošiem gadiem, bieži likās, ka tas nozīmē ko vairāk par vienkāršiem vārdiem, mazliet muļķīgi, naivi tīkami, jo patiesi tobrīd likās. Tagad lielumvairumvairumam tā ir spēle, legāla vai nelegāla, kā nu kurš to rezultātā uztver/sagaida no sava+citu skata punkta.
Ja es to daru pirmā uzsākot un APZINĀTI, tad zem tā slēpjas maza/liela iekāres dziņa.
Ja to to dara kāds cits un man ir iekšēja sajūta, ka patīk/varu/gribu piespēlēt, tad daru (bieži vien garastāvoklis spēlē savu koriģējošo lomu, šajā gadījumā patīk/varu/gribu var nediktēt noteikumus :)
Ir cilvēku kategorija, kas koķetē visu laiku, tā viņi dzīvo, tā viņi uztver pasauli, nosodīt vai augstu slavēt, protams, to nevaru. Bet tādā gadījumā, ja atbildu šai spēlei, tad no manas puses maza/liela iekāres dziņa var neeksistēt. Var iedarbināties vienkāršs patikšanas mehānisms... un patikt man var daudz cilvēki, pieļauju, ka arī tamdēļ, ka nepazīstu :)
Ir sievietes sastaptas, kas vispār nejūtas labi, ja ar viņām gan viņa nekoķetē, darbā viena, nu pilnīgi nelaimīga staigāja, lai norautu kārtējo enerģijas vilni, to vien darīja, kā koķetēja pa labi, pa kreisi, jāteic, tikai ar vīriešiem un daudz nešķirojot :) Bet daudz viņa smējās un lika smieties citiem. Tas uzlādē viennozīmīgi visus, arī cilvēkus, kas šajā spēlē tieši netika iesaistīti.
Tik dīvaini liekas, jo ilgāk dzīvoju attiecībās, jo mazāk gribas koķetēt :(, bet patīk taču, nākas atzīt, ka arī iekāres dziņa nedaudz mazinās, bet tas neattiecas uz attiecību sākumposmu :) Labi, ka ir šis jautājums par koķetēšanu un grēku, lai gan termini neiet kopā manā uztverē, tad vismaz lika formulēt, ko tas nozīmē man un izdarīt attiecīgus secinājumus, ko šeit neminēšu, tālab paldies par jautājumu Katnim ;)