Geju kultūra / 80
teleny | 2006.12.07. - 00:05:39 | Peržiūrėta 33570 kartų
Latvijā, atšķirībā no citu valstu geju portāliem, nav sadaļas >>geju kultūra<<, kurā varētu uzzināt gan par mums interesējošām geju grāmatām, filmām, gan par aktuāliem kultūras pasākumiem Latvijā, kas saistīti ar geju tematiku.
Piedāvāju izmantot šo diskusiju, lai dalīties ar informāciju par visām šīm lietām. Administrators apsolīja, ka varētu arī izveidot jaunu sadaļu, ja būs daudz informācijas.
Lūgums izmantot citas diskusijas jokiem, lai šī paliktu pārskatāma tieši šim tēmu lokam.
Atsakymai (142)
alder
| 2007.12.19. - 23:21:32
Es domāju,ka geju kultūra kā tāda ir arī Latvijā.Jautājums ko saprot ar šo jēdzienu.Manuprāt, geju kultūras sastāvdaļa ir gan geju vietas Latvijā, ģērbšanās stils,mūzika,atpazīšanās zīmes,utt.Nedomāju,ka šeit vajadzētu runāt šaurākā nozīmē par geju koriem vai deju grupam.Tas butu kaut kur pat komiski.
Es domāju,ka geju kultūra kā tāda ir arī Latvijā.Jautājums ko saprot ar šo jēdzienu.Manuprāt, geju kultūras sastāvdaļa ir gan geju vietas Latvijā, ģērbšanās stils,mūzika,atpazīšanās zīmes,utt.Nedomāju,ka šeit vajadzētu runāt šaurākā nozīmē par geju koriem vai deju grupam.Tas butu kaut kur pat komiski.
freshet
| 2007.12.20. - 16:37:24
Filma par homoseksuaalo peldeetaaju saucas"Grega Lugeenisa dziive"!
Filma par homoseksuaalo peldeetaaju saucas"Grega Lugeenisa dziive"!
teleny
| 2008.01.06. - 21:08:43
Geju grāmatas pieejamas latviešu valodā:
1. Ilze Jansone - "Viņpus stikla"
Ilze Jansone ierodas latviešu prozā gluži kā praviete un piedāvā savu skatījumu uz puišu savstarpējām rūpēm, atbildību, šaubām, uzticēšanos un problēmām. Tas ir stāsts par mīlestības skaistumu un trauslumu. Tāds stāsts, kurā Aleksandra un Henriha mīlestība tiek pārbaudīta ik uz soļa. Autore romantizē geju attiecības kā kaisles un mīlestības svētītu, noslēgtu pasauli dogmu un nejaušību pilnajā dzīvē.
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=763
2. Margerita Jursenāra - "Coup de Grâce "
Coup de Grâce (Žēlastības cirtiens) — izcilas franču rakstnieces īsromāns, kura darbība norisinās pēc 1914. gada kara un krievu revolūcijas Latvijas teritorijā(!). Grāmatu iedvesmojis patiess gadījums, un trīs personāži, kuriem dots Ērika, Sofijas un Konrāda vārds. Sižets — izraudzīts tāpēc, ka piedāvāja gandrīz tīru kaislības un gribas konfliktu.
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
3. Džeimss Boldvins - "Džovanni istaba"
"Romāns uzrakstīts vienkārši pasakainā valodā vēsta par mūžīgo, nekad līdz galam neizstāstāmo mīlestību. Geju attiecībām veltīti darbi parasti nogurdina tieši ar sensacionālā piegaršu. Šī grāmata ir citāda, jo tā ir lieliska! .. Raudamais gabals vislabākajā nozīmē!"
"Santa"
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
4. Patricija Nella Vorena - "Sapņu dejotājs"
Amerikā, mazā Klinšu kalnu pilsētiņā ideālistisks jauns priesteris cenšas rast dziļu sapratni ar savu draudzi. Svētais tēvs Toms Mīkers iepazīstas ar vietējo nemiera cēlāju, pusasiņu indiāni, klaidonīgo Vidālu Stampu un cer vest viņu uz pareizā ceļa. Vidāls, ar iesauku Sapņu dejotājs, ir sīksts, lepns un gejs. Drīz viņš pamodina Tomā ilgi apspiesto iekāri, kas noved viņu dziļās pretrunās ar Baznīcu.
Tas ir stāsts par priesteri, – viņš mīl savu garīdznieka darbu un aicinājumu – un mīl arī jaunu vīrieti, kurš slēpj no sabiedrības to, ka ir gejs. Sižets precīzi atspoguļo ciešanas, kuras piedzīvo ikviens, kam jāizšķiras starp savu taisnību un starp to, ko par pareizu atzīst sabiedrība.
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
5. Maikls Kaningems - "Mājas pasaules malā"
Maikla Kaningema romāns Mājas pasaules malā vēsta par diviem bērnības draugiem: Džonatanu, kuru nomoka vientulība un šaubas par savas dzīves vērtībām, un Bobiju, kurš lielākoties paliek savas izjūtu pasaules noslēgtībā. Kad pusaudžu gadi beigušies un abi zēni izšķīrušies, senā draudzība tomēr atjaunojas Bobijs dodas uz Ņujorku un apmetas pie Džonatana un viņa draudzenes Klēras. Bobijs un Klēra iemīlas viens otrā un izjauc geja Džonatana ieceri kļūt par Klēras bērna tēvu. Drīz viņi trijatā pārceļas uz lauku māju, lai veidotu jauna tipa ģimeni. Mājas pasaules malā meistarīgi atspoguļo saspriegtās, trauslās attiecības, kas valda mūsdienu urbānajā pasaulē.
Maikls Kaningems (1952) apbalvots ar Pulicera prēmiju un PEN/Folknera balvu daiļliteratūrā. Viņš dzīvo Ņujorkā.
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
6. Patricija Nella Vorena - "Skrējējs "
"Vorena ir uzrakstījusi romānu par mīlestību un par sportu, un šis romāns patiesīgās, izteiksmīgās detaļās atspoguļo cīņas, sāpes un uzvaras, kas jāpiedzīvo gan vienā, gan otrā. Šī brīnišķīgā, aizraujošā grāmata saviļņos katru lasītāju."
"Viljams Morovs & Co"
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
7. Johanna Sinisalo - "Pirms saulrieta nav ļauts "
"Īsi un konkrēti – viens somu gejs pagalmā atrod trolli. Neskatoties uz to, ka tas ir bīstami, suominens viņu savāc uz savu dzīvokli. Baro ar kaķu barību un jūras cūkām. Vienvārdsakot pieradina vai vismaz cenšas to darīt. "Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām" – frāze, kas miljoniem reižu ir malta un muļļāta pa mutēm, grāmatām, rakstiem… arī šai grāmatai aktuāli. Tik jāizdomā – kurš kuru pieradina, un kurš par kuru ir atbildīgs… Vai Eņģelis ir pieradinājis Pesi – troļļu bērnu, vai arī viss patiesībā ir gluži otrādi?
Īpatnēja grāmata. Īpatnējākā, ko pēdējā laikā nācies lasīt…
Iesākumā nedaudz traucēja grāmatas stils – kopā sastiķēti atsevišķi teksta gabaliņi – darbojošos personu monologi, izziņas fakti par troļļiem no interneta, preses, somu folkloras un literatūras. Nu, jā, traucēja, bet drīz vien pieradu un pat priecājos par šādu modeli – informācija patiešām vieglāk uztverama un aizraujoša.
Autore attēlo un spēlējas ar dažādiem attiecību modeļiem – homoseksuālisms, līgava (?) no Āzijas, zoofīlija (piedodiet, bet nu tā ir). Beigu beigās dažādās attiecības un situācijas kļūst tik nekontrolējamas un ačgārnas, ka jāsāk domāt – vai tiešām cilvēks ir augstākā un attīstītākā dzīvā būtne? Es sāku šaubīties…
Šī ir grāmata, pie kuras noteikti pēc kāda laika atgriezīšos. Lai noskaidrotu un izprastu lietas un izjūtas, kas šobrīd vēl jāapdomā.
P.S. Mežu un tumsu nav iespējams pieradināt. Mežs un tumsa pieradina pie sevis.
ringla, grāmatu katalogs "Lasi mani"
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
Kurš papildinās šo sarakstu?
Geju grāmatas pieejamas latviešu valodā:
1. Ilze Jansone - "Viņpus stikla"
Ilze Jansone ierodas latviešu prozā gluži kā praviete un piedāvā savu skatījumu uz puišu savstarpējām rūpēm, atbildību, šaubām, uzticēšanos un problēmām. Tas ir stāsts par mīlestības skaistumu un trauslumu. Tāds stāsts, kurā Aleksandra un Henriha mīlestība tiek pārbaudīta ik uz soļa. Autore romantizē geju attiecības kā kaisles un mīlestības svētītu, noslēgtu pasauli dogmu un nejaušību pilnajā dzīvē.
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=763
2. Margerita Jursenāra - "Coup de Grâce "
Coup de Grâce (Žēlastības cirtiens) — izcilas franču rakstnieces īsromāns, kura darbība norisinās pēc 1914. gada kara un krievu revolūcijas Latvijas teritorijā(!). Grāmatu iedvesmojis patiess gadījums, un trīs personāži, kuriem dots Ērika, Sofijas un Konrāda vārds. Sižets — izraudzīts tāpēc, ka piedāvāja gandrīz tīru kaislības un gribas konfliktu.
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
3. Džeimss Boldvins - "Džovanni istaba"
"Romāns uzrakstīts vienkārši pasakainā valodā vēsta par mūžīgo, nekad līdz galam neizstāstāmo mīlestību. Geju attiecībām veltīti darbi parasti nogurdina tieši ar sensacionālā piegaršu. Šī grāmata ir citāda, jo tā ir lieliska! .. Raudamais gabals vislabākajā nozīmē!"
"Santa"
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
4. Patricija Nella Vorena - "Sapņu dejotājs"
Amerikā, mazā Klinšu kalnu pilsētiņā ideālistisks jauns priesteris cenšas rast dziļu sapratni ar savu draudzi. Svētais tēvs Toms Mīkers iepazīstas ar vietējo nemiera cēlāju, pusasiņu indiāni, klaidonīgo Vidālu Stampu un cer vest viņu uz pareizā ceļa. Vidāls, ar iesauku Sapņu dejotājs, ir sīksts, lepns un gejs. Drīz viņš pamodina Tomā ilgi apspiesto iekāri, kas noved viņu dziļās pretrunās ar Baznīcu.
Tas ir stāsts par priesteri, – viņš mīl savu garīdznieka darbu un aicinājumu – un mīl arī jaunu vīrieti, kurš slēpj no sabiedrības to, ka ir gejs. Sižets precīzi atspoguļo ciešanas, kuras piedzīvo ikviens, kam jāizšķiras starp savu taisnību un starp to, ko par pareizu atzīst sabiedrība.
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
5. Maikls Kaningems - "Mājas pasaules malā"
Maikla Kaningema romāns Mājas pasaules malā vēsta par diviem bērnības draugiem: Džonatanu, kuru nomoka vientulība un šaubas par savas dzīves vērtībām, un Bobiju, kurš lielākoties paliek savas izjūtu pasaules noslēgtībā. Kad pusaudžu gadi beigušies un abi zēni izšķīrušies, senā draudzība tomēr atjaunojas Bobijs dodas uz Ņujorku un apmetas pie Džonatana un viņa draudzenes Klēras. Bobijs un Klēra iemīlas viens otrā un izjauc geja Džonatana ieceri kļūt par Klēras bērna tēvu. Drīz viņi trijatā pārceļas uz lauku māju, lai veidotu jauna tipa ģimeni. Mājas pasaules malā meistarīgi atspoguļo saspriegtās, trauslās attiecības, kas valda mūsdienu urbānajā pasaulē.
Maikls Kaningems (1952) apbalvots ar Pulicera prēmiju un PEN/Folknera balvu daiļliteratūrā. Viņš dzīvo Ņujorkā.
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
6. Patricija Nella Vorena - "Skrējējs "
"Vorena ir uzrakstījusi romānu par mīlestību un par sportu, un šis romāns patiesīgās, izteiksmīgās detaļās atspoguļo cīņas, sāpes un uzvaras, kas jāpiedzīvo gan vienā, gan otrā. Šī brīnišķīgā, aizraujošā grāmata saviļņos katru lasītāju."
"Viljams Morovs & Co"
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
7. Johanna Sinisalo - "Pirms saulrieta nav ļauts "
"Īsi un konkrēti – viens somu gejs pagalmā atrod trolli. Neskatoties uz to, ka tas ir bīstami, suominens viņu savāc uz savu dzīvokli. Baro ar kaķu barību un jūras cūkām. Vienvārdsakot pieradina vai vismaz cenšas to darīt. "Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām" – frāze, kas miljoniem reižu ir malta un muļļāta pa mutēm, grāmatām, rakstiem… arī šai grāmatai aktuāli. Tik jāizdomā – kurš kuru pieradina, un kurš par kuru ir atbildīgs… Vai Eņģelis ir pieradinājis Pesi – troļļu bērnu, vai arī viss patiesībā ir gluži otrādi?
Īpatnēja grāmata. Īpatnējākā, ko pēdējā laikā nācies lasīt…
Iesākumā nedaudz traucēja grāmatas stils – kopā sastiķēti atsevišķi teksta gabaliņi – darbojošos personu monologi, izziņas fakti par troļļiem no interneta, preses, somu folkloras un literatūras. Nu, jā, traucēja, bet drīz vien pieradu un pat priecājos par šādu modeli – informācija patiešām vieglāk uztverama un aizraujoša.
Autore attēlo un spēlējas ar dažādiem attiecību modeļiem – homoseksuālisms, līgava (?) no Āzijas, zoofīlija (piedodiet, bet nu tā ir). Beigu beigās dažādās attiecības un situācijas kļūst tik nekontrolējamas un ačgārnas, ka jāsāk domāt – vai tiešām cilvēks ir augstākā un attīstītākā dzīvā būtne? Es sāku šaubīties…
Šī ir grāmata, pie kuras noteikti pēc kāda laika atgriezīšos. Lai noskaidrotu un izprastu lietas un izjūtas, kas šobrīd vēl jāapdomā.
P.S. Mežu un tumsu nav iespējams pieradināt. Mežs un tumsa pieradina pie sevis.
ringla, grāmatu katalogs "Lasi mani"
http://www.atena.lv/index.php?zoomid=...;menuid=769
Kurš papildinās šo sarakstu?
teleny
| 2008.02.10. - 03:23:29
Михал Витковский - "Любиево "
(Michał Witkowski - "Lubiewo")
Poļu Almodovar. Bestsellers. Grāmata tulkotā jau 15 valodās.
Михал Витковский (р.1975) – польский прозаик, литературный критик, аспирант Вроцлавского университета.
Герои «Любиева» – в основном геи-маргиналы, представители тех кругов, где сексуальная инаковость сплетается с вульгарным пороком, а то и с криминалом, любовь – с насилием, радость секса – с безнадежностью повседневности. Их рассказы складываются в своеобразный геевский Декамерон, показывающий сливки социального дна в переломный момент жизни общества.
Krievu valodā: http://www.ozon.ru/context/detail/...id/3391946/
Poļu valodā: http://ha.art.pl/?view=news&...amp;nid=182
Михал Витковский - "Любиево "
(Michał Witkowski - "Lubiewo")
Poļu Almodovar. Bestsellers. Grāmata tulkotā jau 15 valodās.
Михал Витковский (р.1975) – польский прозаик, литературный критик, аспирант Вроцлавского университета.
Герои «Любиева» – в основном геи-маргиналы, представители тех кругов, где сексуальная инаковость сплетается с вульгарным пороком, а то и с криминалом, любовь – с насилием, радость секса – с безнадежностью повседневности. Их рассказы складываются в своеобразный геевский Декамерон, показывающий сливки социального дна в переломный момент жизни общества.
Krievu valodā: http://www.ozon.ru/context/detail/...id/3391946/
Poļu valodā: http://ha.art.pl/?view=news&...amp;nid=182
teleny
| 2008.02.10. - 03:33:52
Un vēl viena geju grāmata no jaunās poļu literatūras:
Bartosz Żurawiecki - "Trzech panów w łóżku, nie licząc kota. Romans pasywny"
("Trīs kungi laivā, neskaitot kaķi. Pasīvs romāns")
http://www.wydawnictwo-sic.com.pl/kat...8/Proza/12/
Un vēl viena geju grāmata no jaunās poļu literatūras:
Bartosz Żurawiecki - "Trzech panów w łóżku, nie licząc kota. Romans pasywny"
("Trīs kungi laivā, neskaitot kaķi. Pasīvs romāns")
http://www.wydawnictwo-sic.com.pl/kat...8/Proza/12/
teleny
| 2008.02.19. - 20:15:47
RīGĀ JAUNĀ TEĀTRA IZRĀDE PAR LEĢENDĀRO BRITU RAKSTNIEKU UN GEJU - OSKARU VAILDU
Latvijas Nacionālais Teātris
JŪDAS SKŪPSTS
Deivids Heirs
Pirmizrāde 2008. gada 15. februārī
Režisors - Dž. Dž. DŽILINDŽERS
Scenogrāfs - Kristaps SKULTE
Kostīmi māksliniece - Ilze VĪTOLIŅA
Horeogrāfe - Inga KRASOVSKA
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš FREIMANIS
Angļu rakstnieks Oskars Vailds ir viena no pretrunīgākajām un skandalozākajām personībām pasaules kultūras vēsturē – viņš ir pazīstams kā skaisto, bet skumjo un nopietno pasaku autors bērniem, gan kā izsmalcinātu komēdiju rakstnieks, gan kā cilvēks, kas savu sarežģīto dzīvi un attiecības ar cilvēkiem bijis spiests izdzīvot ne tikai uz papīra “Vēstulēs no bezdibeņa”, bet arī reālās tiesas prāvās, kurās aizstāvējies pret apsūdzību netikumībā. Deivids Hērs savā lugā runā par vienu no epizodēm Vailda dzīvē, par attiecībām starp rakstnieku un viņa draugiem lordu Alfrēdu Duglasu un Robertu Rosu.
Lomās:
Oskars Vailds - Juris LISNERS
Lords Alfrēds Duglass jeb Bozijs - Uldis ANŽE
Roberts Ross - Gundars GRASBBERGS
Arturs Velslijs - Mārtiņš BRŪVERIS
Fībija Keina - Evija SKULTE
Sendijs Mofāts - Jānis SKANIS
Galileo Maskoni - Jānis ĀMANIS
(c)LNT
RīGĀ JAUNĀ TEĀTRA IZRĀDE PAR LEĢENDĀRO BRITU RAKSTNIEKU UN GEJU - OSKARU VAILDU
Latvijas Nacionālais Teātris
JŪDAS SKŪPSTS
Deivids Heirs
Pirmizrāde 2008. gada 15. februārī
Režisors - Dž. Dž. DŽILINDŽERS
Scenogrāfs - Kristaps SKULTE
Kostīmi māksliniece - Ilze VĪTOLIŅA
Horeogrāfe - Inga KRASOVSKA
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš FREIMANIS
Angļu rakstnieks Oskars Vailds ir viena no pretrunīgākajām un skandalozākajām personībām pasaules kultūras vēsturē – viņš ir pazīstams kā skaisto, bet skumjo un nopietno pasaku autors bērniem, gan kā izsmalcinātu komēdiju rakstnieks, gan kā cilvēks, kas savu sarežģīto dzīvi un attiecības ar cilvēkiem bijis spiests izdzīvot ne tikai uz papīra “Vēstulēs no bezdibeņa”, bet arī reālās tiesas prāvās, kurās aizstāvējies pret apsūdzību netikumībā. Deivids Hērs savā lugā runā par vienu no epizodēm Vailda dzīvē, par attiecībām starp rakstnieku un viņa draugiem lordu Alfrēdu Duglasu un Robertu Rosu.
Lomās:
Oskars Vailds - Juris LISNERS
Lords Alfrēds Duglass jeb Bozijs - Uldis ANŽE
Roberts Ross - Gundars GRASBBERGS
Arturs Velslijs - Mārtiņš BRŪVERIS
Fībija Keina - Evija SKULTE
Sendijs Mofāts - Jānis SKANIS
Galileo Maskoni - Jānis ĀMANIS
(c)LNT
teleny
| 2008.04.27. - 14:42:13
Vēl rakstnieks no Peru, kurš vieglā Latīņamerikas manierē un sulīgā valodā raksta par tēmu.
JAIME BAYLY
Ieteicu izlasīt piemēram viņa grāmatu: "La noche es virgen" (Nakts ir jaunava).
Vēl rakstnieks no Peru, kurš vieglā Latīņamerikas manierē un sulīgā valodā raksta par tēmu.
JAIME BAYLY
Ieteicu izlasīt piemēram viņa grāmatu: "La noche es virgen" (Nakts ir jaunava).
madzinsh
| 2008.04.27. - 17:08:46
vai tiešām geji veidojot savu telpu, vēlas pilnībā sevi atsvešināt no pārējās sabiedrības, lai pēc tam varētu sūdzēties, ka tā pati sabiedrība viņus nepieņem ... vēl jo vairāk, ņemot vērā cilvēku dažādību, tas nozīmētu, ka visus gejus nevar ierakstīt zem vienām interesēm, hobijiem un citām nodarbēm ... jautājums, kas prasās pēc dzilākas izpratnes ...
vai tiešām geji veidojot savu telpu, vēlas pilnībā sevi atsvešināt no pārējās sabiedrības, lai pēc tam varētu sūdzēties, ka tā pati sabiedrība viņus nepieņem ... vēl jo vairāk, ņemot vērā cilvēku dažādību, tas nozīmētu, ka visus gejus nevar ierakstīt zem vienām interesēm, hobijiem un citām nodarbēm ... jautājums, kas prasās pēc dzilākas izpratnes ...
teleny
| 2008.04.27. - 22:52:19
Nu, šis puisis patiešam nokritis te no mēness :) Kurš tad Tevi šeit "atsvešina no pārējās sabiedrības", un mēģina "ierakstīt zem vienām interesēm, hobijiem un citām nodarbēm"?...
Rakstīju jau, ka šis nav bēdu forums, bet kultūras informācijas apmaiņas platforma.
Gaidām informāciju par pasākumiem, ka arī jūsu recenzijas par izlasītām grāmatām, redzētām filmām, izrādēm un izstādēm, lai citiem būtu vieglāk atrast tieši to, kas viņus interesē. Citās valstīs internetā ir atsevišķie portāli, kur ir sakopota visā šī informācija, Latvijā tāda portāla pagaidām nav. Šīs "diskusijas" izveidošanas mērķis bija aizpildīt šo informācijas trūkumu. Ja nu Kultūras ministre būvē moderno bibliotēku, tad taču ne ar tādu nolūku, lai visā tauta tikai tur sēdētu ar uzdevumu izlasīt pilnīgi visās grāmatas atrodamas katalogā, neatkarīgi no tā vai viņi no tām kaut ko jēdz vai nē.
Un informācijas krājuma veidošanas princips šeit ir līdzīgs Vikipēdijai, šo krājumu veidojam mēs visi. Lūdzu dalīties ar Jūsu domām par to, ko Jūs redzējāt vai lasījāt. Iepriekš paldies!
Visi citi komentāri līdzīgi iepriekšējām uzreiz tiks dzēsti. Sorry!
Nu, šis puisis patiešam nokritis te no mēness :) Kurš tad Tevi šeit "atsvešina no pārējās sabiedrības", un mēģina "ierakstīt zem vienām interesēm, hobijiem un citām nodarbēm"?...
Rakstīju jau, ka šis nav bēdu forums, bet kultūras informācijas apmaiņas platforma.
Gaidām informāciju par pasākumiem, ka arī jūsu recenzijas par izlasītām grāmatām, redzētām filmām, izrādēm un izstādēm, lai citiem būtu vieglāk atrast tieši to, kas viņus interesē. Citās valstīs internetā ir atsevišķie portāli, kur ir sakopota visā šī informācija, Latvijā tāda portāla pagaidām nav. Šīs "diskusijas" izveidošanas mērķis bija aizpildīt šo informācijas trūkumu. Ja nu Kultūras ministre būvē moderno bibliotēku, tad taču ne ar tādu nolūku, lai visā tauta tikai tur sēdētu ar uzdevumu izlasīt pilnīgi visās grāmatas atrodamas katalogā, neatkarīgi no tā vai viņi no tām kaut ko jēdz vai nē.
Un informācijas krājuma veidošanas princips šeit ir līdzīgs Vikipēdijai, šo krājumu veidojam mēs visi. Lūdzu dalīties ar Jūsu domām par to, ko Jūs redzējāt vai lasījāt. Iepriekš paldies!
Visi citi komentāri līdzīgi iepriekšējām uzreiz tiks dzēsti. Sorry!
teleny
| 2008.05.01. - 19:08:04
1964. g. dzimušais kinorežisors no Izraela - EYTAN FOX uzņema dažas filmas, kurās pieskaras geju problematikai. Viņš veiksmīgi debitēja ar īsfilmu "Time off", kas bija par geja dzīvi Izraelas armijā.
Pēc filmas „Yossi & Jagger” uzņemšanas kļuva pazīstāms ārpus Izraela robežām.
Filmā „Walk on Water” skatītāji var verot augošo erotisko aizrautību starp Mosada aģentu Ejalu un Akselu, kurš ir nacista mazdēls.
Pēdējā filmā ar nosaukumu "The bubble" tāpat pieversas geju attiecību veidošanas problēmai musdienu Izraela sabiedrībā. Noams ir ebrejs, bet Ašrafs - palestinietis...
1964. g. dzimušais kinorežisors no Izraela - EYTAN FOX uzņema dažas filmas, kurās pieskaras geju problematikai. Viņš veiksmīgi debitēja ar īsfilmu "Time off", kas bija par geja dzīvi Izraelas armijā.
Pēc filmas „Yossi & Jagger” uzņemšanas kļuva pazīstāms ārpus Izraela robežām.
Filmā „Walk on Water” skatītāji var verot augošo erotisko aizrautību starp Mosada aģentu Ejalu un Akselu, kurš ir nacista mazdēls.
Pēdējā filmā ar nosaukumu "The bubble" tāpat pieversas geju attiecību veidošanas problēmai musdienu Izraela sabiedrībā. Noams ir ebrejs, bet Ašrafs - palestinietis...
teleny
| 2008.05.01. - 19:32:08
Les Filles Du Botaniste (Botaniķa meita)
Režija: Sijie Dai
80. gados, Ķīnā. Uz neaprakstāmi skaistas dābas fonā, totalitāras valsts realitātē... Meitenes, šī ir filma priekš jums.
http://www.europacorp.com/dossiers.../botaniste/
Les Filles Du Botaniste (Botaniķa meita)
Režija: Sijie Dai
80. gados, Ķīnā. Uz neaprakstāmi skaistas dābas fonā, totalitāras valsts realitātē... Meitenes, šī ir filma priekš jums.
http://www.europacorp.com/dossiers.../botaniste/
teleny
| 2008.05.03. - 00:28:15
Šogad jau trešo gadu pēc kārtas kinogalerijā K-Suns no 8. līdz 11. maijam noritēs LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transcilvēku) Kino dienas. Šajās dienās kopumā tiks parādītas 26 filmas — 7 pilnmetrāžas mākslas filmas, 3 dokumentālās filmas un 16 īsfilmas. LGBT Kino dienas rīko LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka sadarbībā ar Gētes institūtu, kā arī Nīderlandes un Izraēlas vēstniecībām. Tās atbalsta arī Nacionālais kino centrs.
Kino dienu galvenais mērķis ir piedāvāt LGBT kopienai iespēju noskatīties filmas, kas savādāk visdrīzāk nekad nenonāktu uz Latvijas kinoteātru ekrāniem, kā arī izglītot plašāku cilvēku loku par to sabiedrības daļu, kas nav heteroseksuāla.
Kino dienas tiks atklātas ar zviedru režisores Susannas Edvardsas trilleri Kilera parks, kā pamatā ir stāsts par latviešu izcelsmes vīrieti, kuru tur aizdomās par sava mīļākā slepkavību. Pēc filmas izrādes būs iespēja režisorei uzdot jautājumus.
Godinot Izraēlas dibināšanas 60. gadadienu, mēs parādīsim trīs slavenā ebreju režisora Eitana Foksa darbus — Atbrīvojums, Josijis un Džagers un Burbulis. Īpašu uzmanību vēlamies pievērst arī divām dokumentālajām filmām par transcilvēkiem, visbiežāk piemirsto sabiedrības daļu Latvijā — Indijas trešais dzimums un Zils bez sarkana.
Ar LGBT Kino dienu pilnu programmu un filmu aprakstiem varat iepazīties šeit (info no MOZAIKAS mājas lapas):
08/05/2008 - 08/05/2008 LGBT Kino dienas - Kilera parks (Keillers Park)
Nosaukums: Kilera parks
Režisors: Susanna Edvardsa
Galveno lomu atveiodotāji: Mortens Klingbergs, Pjotrs Giro, Josta Bredefelts, Karina Bergkvista
Valoda: zviedru (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Zviedrija, 2006
Ilgums: 90 min.
Seansa sākums: 19:00
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: Otrā Pasaules kara latviešu bēgļu dēla Pētera Feldmaņa pasaule burtiski sabrūk, kad viņš iemīlas kādā vīrietī, ko nejauši satiek uz ielas. Viņš zaudē darbu sava tēva uzņēmumā, lielākā daļa draugu un radu novēršas no viņa. Bet vislielāko izaicinājumu Pēteris piedzīvo, kad mistiskos apstākļos tiek noslepkavots viņa draugs, un policija ir pārliecināta, ka slepkava ir tieši viņš. „Kilera parks” ir trilleris par slepkavību un mīlas stāsts ar zviedru noir pieskārienu.
08/05/2008 - 08/05/2008 LGBT Kino dienas - Indijas trešais dzimums (Indiens Dritte Geschlecht)
Nosaukums: Indijas trešais dzimums
Režisors: Tomass Vartmanis
Galveno lomu atveiodotāji: dokumentālā filma
Valoda: vācu (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Vācija, 2005
Ilgums: 95 min.
Seansa sākums: 21:00
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: Indijas sabiedrība gadsimtiem ilgi ir akceptējusi hidžras. Bez iespējām iegūt parasto darbu, viņas tradicionāli ir nodarbojušās ar ubagošanu, sabiedrības izklaidēšanu kāzās un citās viesībās, kā arī prostitūciju. Kas ir šie cilvēki, kas dzīvo cieši sablīvētās kopienās un par sevi runā kā par trešo dzimumu? Vācu kinematogrāfs Tomass Vartmans un viņa komanda piedāvā vienreizēju iespēju iepazīties ar hidžru pasauli.
09/05/2008 - 09/05/2008 LGBT Kino dienas - Zonja (Sonja)
Nosaukums: Zonja
Režisors: Kirsija Līmatainena
Galveno lomu atveiodotāji: : Zabrina Krušvitca, Jūlija Kaufmane, Nadja Engele, Kristians Kiršte
Valoda: vācu (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Vācija, 2006
Ilgums: 75 min.
Seansa sākums: 17:00
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: 16 gadus vecā Zonja aug vienā no tām Berlīnes priekšpilsētām, ko vācieši bieži sauc par „trabantu pilsētām”. Tās savulaik uzcēla VDR valdība. Viņa īpaši neatšķiras no saviem vienaudžiem, un viņai pat ir „oficiāls” draugs. Viss sāk mainīties, kad Zonja sāk apzināties, ka viņas jūtās pret labāko draudzeni Jūliju ir kas vairāk nekā vienkārša draudzība. Bet kā viņai to pateikt?
P.S. Pirms mākslas filmas tiks parādīta īsfilma Krāsainais skūpsts (Technicolor Kiss, 3 min.)
09/05/2008 - 09/05/2008 LGBT Kino dienas - īsfilmu programma Tu un es
Nosaukums: Tu un es
Valoda: vācu, angļu, zviedru, spāņu (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Vācija, ASV, Spānija, Zviedrija
Ilgums: 97 min.
Seansa sākums: 18:30
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: Programmā ir iekļautas šādas filmas:
Mammas māja (ASV, 2007, 19 min.) Tici tam (Vācija, 2007, 11 min.) Ātrie randiņi (Vācija, 2006, 29 min.) Puķes parkā (Spānija, 2006, 10 min.) Lakijs Blū (Zviedrija, 2007, 28 min.)
Šogad jau trešo gadu pēc kārtas kinogalerijā K-Suns no 8. līdz 11. maijam noritēs LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transcilvēku) Kino dienas. Šajās dienās kopumā tiks parādītas 26 filmas — 7 pilnmetrāžas mākslas filmas, 3 dokumentālās filmas un 16 īsfilmas. LGBT Kino dienas rīko LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka sadarbībā ar Gētes institūtu, kā arī Nīderlandes un Izraēlas vēstniecībām. Tās atbalsta arī Nacionālais kino centrs.
Kino dienu galvenais mērķis ir piedāvāt LGBT kopienai iespēju noskatīties filmas, kas savādāk visdrīzāk nekad nenonāktu uz Latvijas kinoteātru ekrāniem, kā arī izglītot plašāku cilvēku loku par to sabiedrības daļu, kas nav heteroseksuāla.
Kino dienas tiks atklātas ar zviedru režisores Susannas Edvardsas trilleri Kilera parks, kā pamatā ir stāsts par latviešu izcelsmes vīrieti, kuru tur aizdomās par sava mīļākā slepkavību. Pēc filmas izrādes būs iespēja režisorei uzdot jautājumus.
Godinot Izraēlas dibināšanas 60. gadadienu, mēs parādīsim trīs slavenā ebreju režisora Eitana Foksa darbus — Atbrīvojums, Josijis un Džagers un Burbulis. Īpašu uzmanību vēlamies pievērst arī divām dokumentālajām filmām par transcilvēkiem, visbiežāk piemirsto sabiedrības daļu Latvijā — Indijas trešais dzimums un Zils bez sarkana.
Ar LGBT Kino dienu pilnu programmu un filmu aprakstiem varat iepazīties šeit (info no MOZAIKAS mājas lapas):
08/05/2008 - 08/05/2008 LGBT Kino dienas - Kilera parks (Keillers Park)
Nosaukums: Kilera parks
Režisors: Susanna Edvardsa
Galveno lomu atveiodotāji: Mortens Klingbergs, Pjotrs Giro, Josta Bredefelts, Karina Bergkvista
Valoda: zviedru (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Zviedrija, 2006
Ilgums: 90 min.
Seansa sākums: 19:00
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: Otrā Pasaules kara latviešu bēgļu dēla Pētera Feldmaņa pasaule burtiski sabrūk, kad viņš iemīlas kādā vīrietī, ko nejauši satiek uz ielas. Viņš zaudē darbu sava tēva uzņēmumā, lielākā daļa draugu un radu novēršas no viņa. Bet vislielāko izaicinājumu Pēteris piedzīvo, kad mistiskos apstākļos tiek noslepkavots viņa draugs, un policija ir pārliecināta, ka slepkava ir tieši viņš. „Kilera parks” ir trilleris par slepkavību un mīlas stāsts ar zviedru noir pieskārienu.
08/05/2008 - 08/05/2008 LGBT Kino dienas - Indijas trešais dzimums (Indiens Dritte Geschlecht)
Nosaukums: Indijas trešais dzimums
Režisors: Tomass Vartmanis
Galveno lomu atveiodotāji: dokumentālā filma
Valoda: vācu (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Vācija, 2005
Ilgums: 95 min.
Seansa sākums: 21:00
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: Indijas sabiedrība gadsimtiem ilgi ir akceptējusi hidžras. Bez iespējām iegūt parasto darbu, viņas tradicionāli ir nodarbojušās ar ubagošanu, sabiedrības izklaidēšanu kāzās un citās viesībās, kā arī prostitūciju. Kas ir šie cilvēki, kas dzīvo cieši sablīvētās kopienās un par sevi runā kā par trešo dzimumu? Vācu kinematogrāfs Tomass Vartmans un viņa komanda piedāvā vienreizēju iespēju iepazīties ar hidžru pasauli.
09/05/2008 - 09/05/2008 LGBT Kino dienas - Zonja (Sonja)
Nosaukums: Zonja
Režisors: Kirsija Līmatainena
Galveno lomu atveiodotāji: : Zabrina Krušvitca, Jūlija Kaufmane, Nadja Engele, Kristians Kiršte
Valoda: vācu (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Vācija, 2006
Ilgums: 75 min.
Seansa sākums: 17:00
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: 16 gadus vecā Zonja aug vienā no tām Berlīnes priekšpilsētām, ko vācieši bieži sauc par „trabantu pilsētām”. Tās savulaik uzcēla VDR valdība. Viņa īpaši neatšķiras no saviem vienaudžiem, un viņai pat ir „oficiāls” draugs. Viss sāk mainīties, kad Zonja sāk apzināties, ka viņas jūtās pret labāko draudzeni Jūliju ir kas vairāk nekā vienkārša draudzība. Bet kā viņai to pateikt?
P.S. Pirms mākslas filmas tiks parādīta īsfilma Krāsainais skūpsts (Technicolor Kiss, 3 min.)
09/05/2008 - 09/05/2008 LGBT Kino dienas - īsfilmu programma Tu un es
Nosaukums: Tu un es
Valoda: vācu, angļu, zviedru, spāņu (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Vācija, ASV, Spānija, Zviedrija
Ilgums: 97 min.
Seansa sākums: 18:30
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: Programmā ir iekļautas šādas filmas:
Mammas māja (ASV, 2007, 19 min.) Tici tam (Vācija, 2007, 11 min.) Ātrie randiņi (Vācija, 2006, 29 min.) Puķes parkā (Spānija, 2006, 10 min.) Lakijs Blū (Zviedrija, 2007, 28 min.)
teleny
| 2008.05.03. - 00:38:09
Un filma kuru noteikti jaredz. Pagaišgad uzņemta britu dokumentāla filma par diviem Praidiem: Londonā un... Rīgā. Filma nesen piedzivoja pirmizrādi Londonas kinofestivāla.
11/05/2008 - 11/05/2008 LGBT Kino dienas - Gājienu sezona (The Marching Season)
Nosaukums: Gājienu sezona
Režisors: Greisa Čapmana un Emma Džounsa
Galveno lomu atveiodotāji: Dokumentāla filma
Valoda: angļu (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Lielbritānija, 2008
Ilgums: 60 min.
Seansa sākums: 15:00
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: 2007. gada jūnijā divas raidstacijas BBC žurnālistes seko līdzi gājienu (praidu) dalībniekiem Londonā un Rīgā, novērojot viņu gatavošanos diviem ļoti dažādiem notikumiem. Uzdodot svarīgus jautājumus par praidu mērķiem un nākotni, šis ir atgādinājums par to, kādēļ mēs dodamies gājienos.
Un filma kuru noteikti jaredz. Pagaišgad uzņemta britu dokumentāla filma par diviem Praidiem: Londonā un... Rīgā. Filma nesen piedzivoja pirmizrādi Londonas kinofestivāla.
11/05/2008 - 11/05/2008 LGBT Kino dienas - Gājienu sezona (The Marching Season)
Nosaukums: Gājienu sezona
Režisors: Greisa Čapmana un Emma Džounsa
Galveno lomu atveiodotāji: Dokumentāla filma
Valoda: angļu (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā)
Valsts: Lielbritānija, 2008
Ilgums: 60 min.
Seansa sākums: 15:00
Vieta: Kinoteātris K-Suns, Elizabetes iela 83/85, Rīga
Apraksts: 2007. gada jūnijā divas raidstacijas BBC žurnālistes seko līdzi gājienu (praidu) dalībniekiem Londonā un Rīgā, novērojot viņu gatavošanos diviem ļoti dažādiem notikumiem. Uzdodot svarīgus jautājumus par praidu mērķiem un nākotni, šis ir atgādinājums par to, kādēļ mēs dodamies gājienos.
egidy
| 2008.05.03. - 01:03:39
par grāmatām (varbūt jau kāds ir minējis, tad sorry) - ir vēl:
- Emīla Todes (Ennepalu) ’Robežvalsts’ - ar to esot sākusies 90-ajos mūsdienu igauņu literatūra. Manuprāt ļoti humāna, cilvēciska un arī sirsnīgāka par iepriekš nosauktajām.
- ir vēl Tisenkopfas grāmatiņa, bet, godīgi sakot, diezgan nelasāma, droši vien tikai priekš literatūrzinātniekiem, lai novērtētu procesu. Edmunds Frīdvalds arī savulaik ir rakstījis nedaudz par gejiem, bet droši vien ne priekš gejiem. Abas grāmatiņas ir no 90-ajiem un laikam ne Atēnas izdevniecība. Vispār tas bija tāds laiks, kad vēl nebija jābaidās lasīt latv. val. bet nu jau ir bijis pārāk daudz vilšanos, kopš Karogs atļāvās nodrukāt savās lappusēs Muktupāvelas drausmīgo sacerējumi, varēja droši teikt - pietiek!
Vispār, atceors, agrāk mēdzu piefiksēt, ka kas bija par geju tēmu - un izrādās, ka piem. kāds latviešu fotogrāfs savās atmiņās par 30.gado Rīgu atceras, kā viņa paaudze pieredzejusi gejus, kaut kas par šo tēmu ir arī izsūtījāma bijušo atmiņās, pat Viļa Lāča ’Putni bez spārniem’ ir viena epizode par šo tēmu, lai gan - pārsvarā tās visas nav glaimojošas.
No rīgā dabūjamām grāmatām ir lasīts Tami Hoag kriminālromānu ’Dust’ (itkā ir par gejiem, bet, nu tā... ), ir arī ’Line of Beauty’. Ja kāds nezina, tad laikam visas filmas - sākot ar The Broken Hearts Club un beidzot ar visai nebaudāmām 60-to gadu mazbudžeta filmām ir dabūjamas arī gay-torrents non-porn sērijā. Sorry, par politnekoretumu.
par grāmatām (varbūt jau kāds ir minējis, tad sorry) - ir vēl:
- Emīla Todes (Ennepalu) ’Robežvalsts’ - ar to esot sākusies 90-ajos mūsdienu igauņu literatūra. Manuprāt ļoti humāna, cilvēciska un arī sirsnīgāka par iepriekš nosauktajām.
- ir vēl Tisenkopfas grāmatiņa, bet, godīgi sakot, diezgan nelasāma, droši vien tikai priekš literatūrzinātniekiem, lai novērtētu procesu. Edmunds Frīdvalds arī savulaik ir rakstījis nedaudz par gejiem, bet droši vien ne priekš gejiem. Abas grāmatiņas ir no 90-ajiem un laikam ne Atēnas izdevniecība. Vispār tas bija tāds laiks, kad vēl nebija jābaidās lasīt latv. val. bet nu jau ir bijis pārāk daudz vilšanos, kopš Karogs atļāvās nodrukāt savās lappusēs Muktupāvelas drausmīgo sacerējumi, varēja droši teikt - pietiek!
Vispār, atceors, agrāk mēdzu piefiksēt, ka kas bija par geju tēmu - un izrādās, ka piem. kāds latviešu fotogrāfs savās atmiņās par 30.gado Rīgu atceras, kā viņa paaudze pieredzejusi gejus, kaut kas par šo tēmu ir arī izsūtījāma bijušo atmiņās, pat Viļa Lāča ’Putni bez spārniem’ ir viena epizode par šo tēmu, lai gan - pārsvarā tās visas nav glaimojošas.
No rīgā dabūjamām grāmatām ir lasīts Tami Hoag kriminālromānu ’Dust’ (itkā ir par gejiem, bet, nu tā... ), ir arī ’Line of Beauty’. Ja kāds nezina, tad laikam visas filmas - sākot ar The Broken Hearts Club un beidzot ar visai nebaudāmām 60-to gadu mazbudžeta filmām ir dabūjamas arī gay-torrents non-porn sērijā. Sorry, par politnekoretumu.
teleny
| 2008.05.03. - 12:50:32
Par "Robežvalsts" nezināju. Paldies! Būs jāatrod šo grāmatu.
Igaunijas Literatūras centra mājas lapā pieejama informācija liecina, ka būtu vērts sameklēt arī viņa grāmatu ar nosaukumu "Radio":
Tőnu Őnnepalu (born 1962, has published works under the pseudonyms of Emil Tode and Anton Nigov) is one of the most interesting and internationally known Estonian prose authors. He began his writing career as a poet in 1985 and has published three collections. His real breakthrough came in 1993 when he published "Border State" under the pseudonym Emil Tode for which he received the annual literary award given by the Baltic Assembly. "Border State" enjoyed an explosive success internationally and became the most translated Estonian book of the 1990s, appearing in translation in 14 languages. It is a book which could not have been written and published before in Estonian.Here, there is the then new experience of Estonia and the rest of the former Soviet bloc as life beyond its borders is opened up as the Soviet Union collapsed. The novel examines the opposites east and west, Estonia and Europe. The protagonist is a young homosexual man on a bursary in Paris and who tries, by way of personal experience, to fathom the changes taking place throughout Europe in the early 1990s. The themes of the book are his relationship with an older West European man and a murder sub-plot. At the start of the 1990s, the principle questions an Estonian would ask himself or herself was: who are we? What is this world we see before us? What rules have to be obeyed here? The protagonist is a representative of the "noble savage" who tries to familiarise himself with these new rules. Maybe the international success of the book was on account of this dimension: the East European "savage" spoke, but did so in a way understandable to readers in Western Europe itself. Writing as Emil Tode, the author continued this theme in "Price" (1995) and a novel from a woman’s point of view "Princess" (1997). Central to these books is a quest for identity in a changing world. Under another pseudonym, Anton Nigov on this occasion, the author has published a further novel entitles "Practicing" (2002) which is a kind of confessional diary. Again writing under the name Emil Tode, the author published that same year a continuation of the themes examined in "Border State" in "Radio". This time the theme is the life of an ageing diva whose life is intricated with that of a young gay. In all his books, Őnnepalu seeks the answers to various crucial human questions covering love and loneliness, sexuality, social life and religious freedom, power over others and betrayal.
Par "Robežvalsts" nezināju. Paldies! Būs jāatrod šo grāmatu.
Igaunijas Literatūras centra mājas lapā pieejama informācija liecina, ka būtu vērts sameklēt arī viņa grāmatu ar nosaukumu "Radio":
Tőnu Őnnepalu (born 1962, has published works under the pseudonyms of Emil Tode and Anton Nigov) is one of the most interesting and internationally known Estonian prose authors. He began his writing career as a poet in 1985 and has published three collections. His real breakthrough came in 1993 when he published "Border State" under the pseudonym Emil Tode for which he received the annual literary award given by the Baltic Assembly. "Border State" enjoyed an explosive success internationally and became the most translated Estonian book of the 1990s, appearing in translation in 14 languages. It is a book which could not have been written and published before in Estonian.Here, there is the then new experience of Estonia and the rest of the former Soviet bloc as life beyond its borders is opened up as the Soviet Union collapsed. The novel examines the opposites east and west, Estonia and Europe. The protagonist is a young homosexual man on a bursary in Paris and who tries, by way of personal experience, to fathom the changes taking place throughout Europe in the early 1990s. The themes of the book are his relationship with an older West European man and a murder sub-plot. At the start of the 1990s, the principle questions an Estonian would ask himself or herself was: who are we? What is this world we see before us? What rules have to be obeyed here? The protagonist is a representative of the "noble savage" who tries to familiarise himself with these new rules. Maybe the international success of the book was on account of this dimension: the East European "savage" spoke, but did so in a way understandable to readers in Western Europe itself. Writing as Emil Tode, the author continued this theme in "Price" (1995) and a novel from a woman’s point of view "Princess" (1997). Central to these books is a quest for identity in a changing world. Under another pseudonym, Anton Nigov on this occasion, the author has published a further novel entitles "Practicing" (2002) which is a kind of confessional diary. Again writing under the name Emil Tode, the author published that same year a continuation of the themes examined in "Border State" in "Radio". This time the theme is the life of an ageing diva whose life is intricated with that of a young gay. In all his books, Őnnepalu seeks the answers to various crucial human questions covering love and loneliness, sexuality, social life and religious freedom, power over others and betrayal.
foreigner
| 2008.05.07. - 11:12:39
Jā, Egidy, The Line of Beauty tiešām ir neslikta geju grāmata. Latviski ir izdota kā "Dailes līnija". Arī DVD ir labs - bet vēl nav redzēts ar latviešu tulkojumu.
Jā, Egidy, The Line of Beauty tiešām ir neslikta geju grāmata. Latviski ir izdota kā "Dailes līnija". Arī DVD ir labs - bet vēl nav redzēts ar latviešu tulkojumu.
teleny
| 2008.05.28. - 21:04:00
4. un 5. jūnijā plkst.13.00
Nacionālā teātra Jaunajā zālē
Izrāde pēc Marka Ravenhila lugas "Dažas atklātas fotogrāfijas"
LKA un LMA studentu diplomdarbs.
Marks Ravenhils (Mark Ravenhill) ir viens no skaļākiem vārdiem britu jaunajā dramaturģijā. Jaunās brutalitātes pārstāvis. Kļuva starptautiski slavens ar lugu "Shopping and fucking". Savā daiļradē ataino mūsdienu Londonas geju dzīvi.
4. un 5. jūnijā plkst.13.00
Nacionālā teātra Jaunajā zālē
Izrāde pēc Marka Ravenhila lugas "Dažas atklātas fotogrāfijas"
LKA un LMA studentu diplomdarbs.
Marks Ravenhils (Mark Ravenhill) ir viens no skaļākiem vārdiem britu jaunajā dramaturģijā. Jaunās brutalitātes pārstāvis. Kļuva starptautiski slavens ar lugu "Shopping and fucking". Savā daiļradē ataino mūsdienu Londonas geju dzīvi.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.