vai... ?
jurcix | 2009.04.25. - 15:11:30 | Peržiūrėta 5708 kartų
VAi ievelesiet mani par prezidentu, vai ekonomikas un finasu ministru,lai varu sakartot sho valsti? :)
Atsakymai (58)
charry
| 2009.04.25. - 15:16:39
Ievēlēsim, ievēlēsim. Tomēr kāpēc vai.. vai - Tu jau varētu uzreiz būt gan prezidents, gan ekonomikas, gan finanšu un tikumības ministrs
Ievēlēsim, ievēlēsim. Tomēr kāpēc vai.. vai - Tu jau varētu uzreiz būt gan prezidents, gan ekonomikas, gan finanšu un tikumības ministrs
agm76
| 2009.04.25. - 15:34:28
šo valsti vairs nevar sakārtot, vismaz mūsu dzīves laikā un finanšu ministra vieta jau aizņemta ar mani!!!
šo valsti vairs nevar sakārtot, vismaz mūsu dzīves laikā un finanšu ministra vieta jau aizņemta ar mani!!!
angelius
| 2009.04.25. - 19:40:07
kapec gan nevaretu sakartot..varet jau var..ja labi grib..
un galvenai nav tas cik daudz pasasm kabata iekritis.. :P
kapec gan nevaretu sakartot..varet jau var..ja labi grib..
un galvenai nav tas cik daudz pasasm kabata iekritis.. :P
jurcix
| 2009.04.26. - 13:33:36
Pirmkart es nevelos but politikaa, jo taa ir sausa, div-dimensionala un garlaiciga. Tas drizak ir dusmas par notiekosho valstii.Man ir nepieciesami 15 gadi,lai veiktu attiecigas reformas.ieskicejums:
1. klasificets/slepens.
2. klasificets/slepens.
3. Saeimas reforma.Samazinat deputatu skaitu lidz 50. minimalas prasibas ieklusanai saeimaa- magistra grads,kas ieguts ne velak ka 30 gadus atpakalj.partiju skaits-5. pirmas 5 partijas pec procentuala vairakuma ieklust.Deputatu algu pielidzinat procentuali minimalajai menesalgai valstii. piemeram, deputata alga nedrikst but vairka kaa5 lielaka ka minimalaa menesalga, lidz ar to deputati nevares pacelt algu, nepacelot minimalo menesalgu.Ziedojumus partijam uzskatit par korupciju, ieviest attiecigo labojumu likumdosanaa. Politiskam partijam aizliegt reklamet,ko tas plano darit, atlauts reklamet vienigi to,ko attieciga partija jau ir paveikusi.Noslegt konkretus ligumus par paveicamo darbu, nolaidibas vai valsts izzagsanas gadijumaa aizliegt naudas sodu un aizliegt nosacita soda pielagosanu. ieviest vienigi cietumsodu, bez iespejas uz apzelosanu. Cietumsodu var samazinat,ja sodamais atstradaa , radot pievienoto vertibu ,kas paveikts ieslodzijuma iestadee. ministru algas ari attiecigi tiek pilagotas pec koeficienta,kas piesaistits minimalajai menesalgai valsti. Valsts parvaldes budzets tiek veidtos apgriezti proporcionals bezdarba limenim valsti.
4. Augstakstavoso personu varas koeficients. jebkuras valsts parvaldes vai prieksniecibas vara ir 1 pret 10.tas ir 10% zemak stavosu personu iesniegta nota( tiek izskatita tiesaa bez rindas pec pieprasijuma) spej atlaist no darba augstakstavosu personu.Lidz ar to tiktu izbeigta prieksniecibas patvala un darba simulesana.
5. Algu koeficients privatstrukturas un valsts parvaldee. Augstakstavosaai persona uznemuma atbilstosi uznemuma sarezgitibas pakapei tiek pielagots algas koeficients,tas ir cik reizes firmas vaditaja alga drikst parsniegt viszemak apmaksataa darbinieka algu sajaa uznemumaa. piemeram koeficients 7 atlauj firmas direktoram maksat sev algu ,kas 7 kart parsniedz viszemak apmaksataa darbinieka algu uz pilnu slodzi savaa uznemumaa. tas izbeigs vaditaju patvalu bezizmera lagu pieskirsanaa pasiem sev. papildus premijas un bonusus ieskaitit algas koeficientaa.
6. Nodoklu diversifikacija. Sadalit tautsaimniecibas nozares pec sarezgitibas pakapes, un pielagot katrai nozarei atiecigu nodoklu slogu. Jo vieglaka nozare,jo lielaks nodoklis. kapec piemeram masinbuves uznemumam butujamaksaa vienads PVN ar azartspelu uznemumu? Jo mazaku pievienoto vertibu rada uznemums,jo lielaku nodokli tas maksaa. Razosanas uznemumiem,kas registreti Latvijas Republikaa pieskirt prioritates nodoklu atlaidee. Sanemto nodoklu atlaidi uznemums nevar izmaksat dividendes vai pelnaa, to var var vienigi ieguldit zinatniskajaa attisitiba un izpetee, vai jauna produkta izstradee.Stradajot uznemuma pensijas vecumaa, nodoklis tiek dubultots,bet ir atlauts stradat un sanemt pensiju.
7.Valsts drosibas reforma. Atlaut Latvijaa ienakt lielam razosanas uznemumam no valsts ar stipru militaro kompleksu, piemeram izveidot LockheedMartin vai Bosch filiali. Pilnibaa atbrivot sadus uznemumus no nodokliem. So uznemumu pamatfunkcija ir aizstat armiju. Ja Latvijaa darbotos piemeram Fujitsu rupnica , diez vai krievija veletos iebrukt Latvijaa, tadejadi iaizskarot Japanas intereses un traucejot taas uznemumiem stradat. Sie uznemumi nedrikst parstavet razosanas sferas ar ko nodarbojas vietejaa rupnieciba, lai neraditu nedabigu konkurenci. Sada tipa uznemumi nemaksaa nekadus nodoklus ar nosacijumu, ka vini nodrosina nepieciesamaa darbaspeka izglitosanu un kvalifikaciju.Latvijas armijas sastavs tiktu reformets un samazinats vel par 40 % un tiktu izmantots tikai ieksejai drosibai.
8. Zinatnes un razosanas direktivas. Valsts par prioritati deklaree izglitibu ,kas ir saistita ar tautsaimniecibu. Jebkura areja parada maksasana tiek veikta, tikai stingri ieverojot ieguldijumus zinatne un rupniecibaa. Ja finansu resursu sadalijums neatlauj veikt maksajumus, aizliegts apcirpt sos prioritaros punktus. deklaret paradu ka sekundaru.Noteikt 3-4 prioritaras nozares razosna un rupnieciba, un veikt kapitalieguldijumus tajos, parejam strukturam laut vai nu konkuret brivaa tirgu, vai bankrotet. Zinatniski etilpgos uznemumos veicinat lielu uznemumu veidosans, kamer lauksaimnieciba javeicina mazi un videji uznemumi.
9.Partikas rupnieciba- ieviest `emulgatoru nodokli`. jebkurai precei,kuras sastavaa ieklauti ar e apzimeti elementi,kas pec klasifikacijas atbilst- nezinami vai veselibai bistami, aplikt ar papildus nodokli. lidzigi rikoties ar genetiski modificetu partiku, piemeram kukuruzu. Uz katras preces ir jabut 2 noradem par izcelsmi- sastavdalu izcelsmes valsts un razosanas valsts.
10. Aplikt alkoholu un tabaku ar papildus nodokli pielagojot to videjai stradajoshaa izpelnai stundaa.Viena cigaresu pacina nedrikst maksat mazak ka 2 stundu videjaa darba apmaksa valsti.
Pirmkart es nevelos but politikaa, jo taa ir sausa, div-dimensionala un garlaiciga. Tas drizak ir dusmas par notiekosho valstii.Man ir nepieciesami 15 gadi,lai veiktu attiecigas reformas.ieskicejums:
1. klasificets/slepens.
2. klasificets/slepens.
3. Saeimas reforma.Samazinat deputatu skaitu lidz 50. minimalas prasibas ieklusanai saeimaa- magistra grads,kas ieguts ne velak ka 30 gadus atpakalj.partiju skaits-5. pirmas 5 partijas pec procentuala vairakuma ieklust.Deputatu algu pielidzinat procentuali minimalajai menesalgai valstii. piemeram, deputata alga nedrikst but vairka kaa5 lielaka ka minimalaa menesalga, lidz ar to deputati nevares pacelt algu, nepacelot minimalo menesalgu.Ziedojumus partijam uzskatit par korupciju, ieviest attiecigo labojumu likumdosanaa. Politiskam partijam aizliegt reklamet,ko tas plano darit, atlauts reklamet vienigi to,ko attieciga partija jau ir paveikusi.Noslegt konkretus ligumus par paveicamo darbu, nolaidibas vai valsts izzagsanas gadijumaa aizliegt naudas sodu un aizliegt nosacita soda pielagosanu. ieviest vienigi cietumsodu, bez iespejas uz apzelosanu. Cietumsodu var samazinat,ja sodamais atstradaa , radot pievienoto vertibu ,kas paveikts ieslodzijuma iestadee. ministru algas ari attiecigi tiek pilagotas pec koeficienta,kas piesaistits minimalajai menesalgai valsti. Valsts parvaldes budzets tiek veidtos apgriezti proporcionals bezdarba limenim valsti.
4. Augstakstavoso personu varas koeficients. jebkuras valsts parvaldes vai prieksniecibas vara ir 1 pret 10.tas ir 10% zemak stavosu personu iesniegta nota( tiek izskatita tiesaa bez rindas pec pieprasijuma) spej atlaist no darba augstakstavosu personu.Lidz ar to tiktu izbeigta prieksniecibas patvala un darba simulesana.
5. Algu koeficients privatstrukturas un valsts parvaldee. Augstakstavosaai persona uznemuma atbilstosi uznemuma sarezgitibas pakapei tiek pielagots algas koeficients,tas ir cik reizes firmas vaditaja alga drikst parsniegt viszemak apmaksataa darbinieka algu sajaa uznemumaa. piemeram koeficients 7 atlauj firmas direktoram maksat sev algu ,kas 7 kart parsniedz viszemak apmaksataa darbinieka algu uz pilnu slodzi savaa uznemumaa. tas izbeigs vaditaju patvalu bezizmera lagu pieskirsanaa pasiem sev. papildus premijas un bonusus ieskaitit algas koeficientaa.
6. Nodoklu diversifikacija. Sadalit tautsaimniecibas nozares pec sarezgitibas pakapes, un pielagot katrai nozarei atiecigu nodoklu slogu. Jo vieglaka nozare,jo lielaks nodoklis. kapec piemeram masinbuves uznemumam butujamaksaa vienads PVN ar azartspelu uznemumu? Jo mazaku pievienoto vertibu rada uznemums,jo lielaku nodokli tas maksaa. Razosanas uznemumiem,kas registreti Latvijas Republikaa pieskirt prioritates nodoklu atlaidee. Sanemto nodoklu atlaidi uznemums nevar izmaksat dividendes vai pelnaa, to var var vienigi ieguldit zinatniskajaa attisitiba un izpetee, vai jauna produkta izstradee.Stradajot uznemuma pensijas vecumaa, nodoklis tiek dubultots,bet ir atlauts stradat un sanemt pensiju.
7.Valsts drosibas reforma. Atlaut Latvijaa ienakt lielam razosanas uznemumam no valsts ar stipru militaro kompleksu, piemeram izveidot LockheedMartin vai Bosch filiali. Pilnibaa atbrivot sadus uznemumus no nodokliem. So uznemumu pamatfunkcija ir aizstat armiju. Ja Latvijaa darbotos piemeram Fujitsu rupnica , diez vai krievija veletos iebrukt Latvijaa, tadejadi iaizskarot Japanas intereses un traucejot taas uznemumiem stradat. Sie uznemumi nedrikst parstavet razosanas sferas ar ko nodarbojas vietejaa rupnieciba, lai neraditu nedabigu konkurenci. Sada tipa uznemumi nemaksaa nekadus nodoklus ar nosacijumu, ka vini nodrosina nepieciesamaa darbaspeka izglitosanu un kvalifikaciju.Latvijas armijas sastavs tiktu reformets un samazinats vel par 40 % un tiktu izmantots tikai ieksejai drosibai.
8. Zinatnes un razosanas direktivas. Valsts par prioritati deklaree izglitibu ,kas ir saistita ar tautsaimniecibu. Jebkura areja parada maksasana tiek veikta, tikai stingri ieverojot ieguldijumus zinatne un rupniecibaa. Ja finansu resursu sadalijums neatlauj veikt maksajumus, aizliegts apcirpt sos prioritaros punktus. deklaret paradu ka sekundaru.Noteikt 3-4 prioritaras nozares razosna un rupnieciba, un veikt kapitalieguldijumus tajos, parejam strukturam laut vai nu konkuret brivaa tirgu, vai bankrotet. Zinatniski etilpgos uznemumos veicinat lielu uznemumu veidosans, kamer lauksaimnieciba javeicina mazi un videji uznemumi.
9.Partikas rupnieciba- ieviest `emulgatoru nodokli`. jebkurai precei,kuras sastavaa ieklauti ar e apzimeti elementi,kas pec klasifikacijas atbilst- nezinami vai veselibai bistami, aplikt ar papildus nodokli. lidzigi rikoties ar genetiski modificetu partiku, piemeram kukuruzu. Uz katras preces ir jabut 2 noradem par izcelsmi- sastavdalu izcelsmes valsts un razosanas valsts.
10. Aplikt alkoholu un tabaku ar papildus nodokli pielagojot to videjai stradajoshaa izpelnai stundaa.Viena cigaresu pacina nedrikst maksat mazak ka 2 stundu videjaa darba apmaksa valsti.
jurcix
| 2009.04.26. - 14:20:39
turpinajums. Spirtoto dzerienu apliksan ar nodokli atkariga no dzeriena stipruma grados. Alkohola daudzums dzeriena apzimee pvn nodokla likmi. jebkuraa gadijumaa 1litra 40% spirtota dzeriena pardosanas cena nedrikst but mazaka kaa viena stradajosaa videeja izpelna dienas laikaa valstii.
11. Veselibas veicinasanas strategija. uzsakt bezprecedenta kampanju pret smekesanu un alkoholu.aizliegt alkohola un tabakas reklamu jebkados medijos.Alkoholu razosanas uznemums maksaa papildus riska nodokli,ko sanem valsts medicinas iestades. Valsts iestade pilnibaa apmaksa katra tas iedzivotaja arstesanu , ja tas ir latvijas pilsonis. Pirms nosutijuma uz arstesans iestadi, tiek veikta pacienta obligataa izmeklesana,. Ja pacients ir smeketajs vai lieto regulari alkoholu, valsts apmaksaa tikai 50 % no arstesanas izmaksam.Atsevisks punkts attiecas uz narkotiku lietotajiem. Medikamentu tirgu ir atlauts but privatfirmam tacu valsts fiksee cenas uz 3 gadu periodu. Valsts izveido specialu zaalu fondu ,kas paraleli uztur aptiekas, un tirgo zales pa konstantam cenam,.lai nelautu tirgotajiem pacelt cenas.
12. Energoresursu kompanijas. jebkuraa energoresursu kompanijaa valsts parstav 51% ipasuma.Energoresursu tarifs tik pielagots videjai stradajosaaa izpelnai stundaa.Jebkuru tautsaimniecibas nozari,kas parstav neapejamas vertibas(preces un pakalpojumus, no kuriem pateretajs nespej atteikties neesosas alternativas delj) uzskatit par prioritaru un ieviest valst parvaldi ar vismaz 51%dalibu uznemuma.Tas izbeigst uznemumu patvalu uzlikt bezgaligas cenas un pelnit uz tautas izmisuma, ka tai nav iespejas atteikties no pakalpojuma vai preces( piemeram zobarstnieciba, obligataa apdrosinasana, degvielas cenas).neaizmirsisim,ka konkurence darbojas tikai uz precem un pakalpojumiem ,kas ir aizvietojami.
13. Nekustamo ipasumu parvalde. Jebkurss privatipasums ,kas atstats neapsaimniekots un ir apsaubama astavokli,,kura ipsnieks nekopj savu ipasumu vai ir nolaidis to ta,ka tas apdraud drosibu, vai bojaa estetisko pilsetas ainavu- pec 2 gadu perioda pariet valsts ipasumaa,ko ta vai nu pardod vai izmanto savam vajadzibam.jebkurs ipasums,kas tiek pardot otro reizi, tiek aplikts ar 100% nodokli kadastrlas vertibas apjomaa.Ja privatpersona ir vairak ka 2 privatipasumi vienaa pilseta, tresais privatipasums tiek aplikts ar 100% nodokli kadstralas vertibas apjomaa nemot abu ipasumu videjo vertibu pec zemesgramatas.Nodoklis ir jamaksaa reizi 5 gados. jebkuras komercplatibas noma tiek pielagota procentuali attieciga ipasuma vertibai pec zemesgramatas.
14. `Sporta aizvaksana no televizoriem un taa parvietosana uz stadioniem.` Valsts izvelas konkretu procentu ko ta ziedo sportam, un sports netiek uzskatits par valsts tela veidotaju, valsts telu veidos zinatne, rupnieciba, un maksla.Veicinat bezmaksas sporta aktivitasu izveidosanu, samazinat algu fondu profesionalajaa sportaa. Samazinat mediju uzmanibu sportam, palielinat mediju lidzdalibu amatieru sporta aktivitasu veicinasanai, sporta laukumu izbuves katraa rajonaa. Samazinat algu fondu tadaa limeni, lai sports nespetu nodrosinat pietiekamus ienemumus, lai tas nevaretu but par karjeras avotu, bet lai butu veselibas veicinasanas pamataa.Nodalit sportu no komercijas.
15. Makslas un zinatnes renesanse.Makslu un zinatni uzskatit par prioritati numur 2 tulit pec rupniecibas un izglitibas.jebkuru makslas darbu,kas radits Latvija neaplikt ne ar kadiem nodokliem, ja tas nepamet valsts robezas. To ir atlauts brivi pardot valsts robezas, nepielagojot ne PVN ne ari citus nodoklus.Veicinat makslas un muzikas skolu attistibu, un izveidto projektu ka makslu sapludinat ar rupniecisko razosanu, laujot makslas skolu absolventiem un dizaineriem piedalites tautsaimniecibas precu izstradee Zinatniskas preses kompanijas atbrivot no nodokliem vai samazinat tos, ja tas sadarbojas ar vietejiem uznemumiem un veicina to atpazistamibu.Turpmak veel...
turpinajums. Spirtoto dzerienu apliksan ar nodokli atkariga no dzeriena stipruma grados. Alkohola daudzums dzeriena apzimee pvn nodokla likmi. jebkuraa gadijumaa 1litra 40% spirtota dzeriena pardosanas cena nedrikst but mazaka kaa viena stradajosaa videeja izpelna dienas laikaa valstii.
11. Veselibas veicinasanas strategija. uzsakt bezprecedenta kampanju pret smekesanu un alkoholu.aizliegt alkohola un tabakas reklamu jebkados medijos.Alkoholu razosanas uznemums maksaa papildus riska nodokli,ko sanem valsts medicinas iestades. Valsts iestade pilnibaa apmaksa katra tas iedzivotaja arstesanu , ja tas ir latvijas pilsonis. Pirms nosutijuma uz arstesans iestadi, tiek veikta pacienta obligataa izmeklesana,. Ja pacients ir smeketajs vai lieto regulari alkoholu, valsts apmaksaa tikai 50 % no arstesanas izmaksam.Atsevisks punkts attiecas uz narkotiku lietotajiem. Medikamentu tirgu ir atlauts but privatfirmam tacu valsts fiksee cenas uz 3 gadu periodu. Valsts izveido specialu zaalu fondu ,kas paraleli uztur aptiekas, un tirgo zales pa konstantam cenam,.lai nelautu tirgotajiem pacelt cenas.
12. Energoresursu kompanijas. jebkuraa energoresursu kompanijaa valsts parstav 51% ipasuma.Energoresursu tarifs tik pielagots videjai stradajosaaa izpelnai stundaa.Jebkuru tautsaimniecibas nozari,kas parstav neapejamas vertibas(preces un pakalpojumus, no kuriem pateretajs nespej atteikties neesosas alternativas delj) uzskatit par prioritaru un ieviest valst parvaldi ar vismaz 51%dalibu uznemuma.Tas izbeigst uznemumu patvalu uzlikt bezgaligas cenas un pelnit uz tautas izmisuma, ka tai nav iespejas atteikties no pakalpojuma vai preces( piemeram zobarstnieciba, obligataa apdrosinasana, degvielas cenas).neaizmirsisim,ka konkurence darbojas tikai uz precem un pakalpojumiem ,kas ir aizvietojami.
13. Nekustamo ipasumu parvalde. Jebkurss privatipasums ,kas atstats neapsaimniekots un ir apsaubama astavokli,,kura ipsnieks nekopj savu ipasumu vai ir nolaidis to ta,ka tas apdraud drosibu, vai bojaa estetisko pilsetas ainavu- pec 2 gadu perioda pariet valsts ipasumaa,ko ta vai nu pardod vai izmanto savam vajadzibam.jebkurs ipasums,kas tiek pardot otro reizi, tiek aplikts ar 100% nodokli kadastrlas vertibas apjomaa.Ja privatpersona ir vairak ka 2 privatipasumi vienaa pilseta, tresais privatipasums tiek aplikts ar 100% nodokli kadstralas vertibas apjomaa nemot abu ipasumu videjo vertibu pec zemesgramatas.Nodoklis ir jamaksaa reizi 5 gados. jebkuras komercplatibas noma tiek pielagota procentuali attieciga ipasuma vertibai pec zemesgramatas.
14. `Sporta aizvaksana no televizoriem un taa parvietosana uz stadioniem.` Valsts izvelas konkretu procentu ko ta ziedo sportam, un sports netiek uzskatits par valsts tela veidotaju, valsts telu veidos zinatne, rupnieciba, un maksla.Veicinat bezmaksas sporta aktivitasu izveidosanu, samazinat algu fondu profesionalajaa sportaa. Samazinat mediju uzmanibu sportam, palielinat mediju lidzdalibu amatieru sporta aktivitasu veicinasanai, sporta laukumu izbuves katraa rajonaa. Samazinat algu fondu tadaa limeni, lai sports nespetu nodrosinat pietiekamus ienemumus, lai tas nevaretu but par karjeras avotu, bet lai butu veselibas veicinasanas pamataa.Nodalit sportu no komercijas.
15. Makslas un zinatnes renesanse.Makslu un zinatni uzskatit par prioritati numur 2 tulit pec rupniecibas un izglitibas.jebkuru makslas darbu,kas radits Latvija neaplikt ne ar kadiem nodokliem, ja tas nepamet valsts robezas. To ir atlauts brivi pardot valsts robezas, nepielagojot ne PVN ne ari citus nodoklus.Veicinat makslas un muzikas skolu attistibu, un izveidto projektu ka makslu sapludinat ar rupniecisko razosanu, laujot makslas skolu absolventiem un dizaineriem piedalites tautsaimniecibas precu izstradee Zinatniskas preses kompanijas atbrivot no nodokliem vai samazinat tos, ja tas sadarbojas ar vietejiem uznemumiem un veicina to atpazistamibu.Turpmak veel...
jurcix
| 2009.04.26. - 14:48:23
Banku reforma. Jebkuras bankas prasiba pret kreditnemeju nedrikst parsniegt kilas vertibu aiznemuma bridi.Bankas drikst mainit procentus, un nosacijumus tikai pirms kreditliguma noslegsanas. Kops vienosanas briza starp banku un kreditnemeju liguma punkti ir konstanti. Valsts banka drikst izlaist ilgterminja obligacijas, tikai gadijumaaa ja tam ir segums zelta uncees, nevis latos vai citaa valutaa. Seguma apjomam jabut noraditam uz obligacijas. Valsts emitee papildus naudu , balsototies uz zelta un valutas rezervem.VALSTS BANKA NOSAKA, KA KATRAI PRIVATBANKAI IR JABUT 20% SEGUMA NO IZSNIEGTO KREDITU SUMMAS VALSTS OBLIGACIJAAS! Lid ar to izsniegto kreditu apjoms butu piesaistits tautsaimniecibai un valutas uzkrajumiem. !!! VAlsts importam katru gadu tiek uzlikta kvota,tas ir, importa ajoms procentuali nedrikst parsniegt eksportu vairak ka par 10 procentiem.
Banku reforma. Jebkuras bankas prasiba pret kreditnemeju nedrikst parsniegt kilas vertibu aiznemuma bridi.Bankas drikst mainit procentus, un nosacijumus tikai pirms kreditliguma noslegsanas. Kops vienosanas briza starp banku un kreditnemeju liguma punkti ir konstanti. Valsts banka drikst izlaist ilgterminja obligacijas, tikai gadijumaaa ja tam ir segums zelta uncees, nevis latos vai citaa valutaa. Seguma apjomam jabut noraditam uz obligacijas. Valsts emitee papildus naudu , balsototies uz zelta un valutas rezervem.VALSTS BANKA NOSAKA, KA KATRAI PRIVATBANKAI IR JABUT 20% SEGUMA NO IZSNIEGTO KREDITU SUMMAS VALSTS OBLIGACIJAAS! Lid ar to izsniegto kreditu apjoms butu piesaistits tautsaimniecibai un valutas uzkrajumiem. !!! VAlsts importam katru gadu tiek uzlikta kvota,tas ir, importa ajoms procentuali nedrikst parsniegt eksportu vairak ka par 10 procentiem.
kripton87
| 2009.04.26. - 21:40:49
Eu, intereses pēc - atsaucas visi, kas tos pēdējos blāķus uzmanīgi izlasīja, vardu pec varda :D
Eu, intereses pēc - atsaucas visi, kas tos pēdējos blāķus uzmanīgi izlasīja, vardu pec varda :D
alekss
| 2009.04.26. - 21:59:54
:) parlasiju ar diagonalo lasisanu.. bet neko jaunu ta ari neatradu.. Tapat tas neko nelidzes..
:) parlasiju ar diagonalo lasisanu.. bet neko jaunu ta ari neatradu.. Tapat tas neko nelidzes..
jurcix
| 2009.04.26. - 23:37:28
Tieshi tapec jusu valsts ir nolemta muzigai nabadzibai... Jus jau pasi esat pateikusi sev spriedumu.
Tieshi tapec jusu valsts ir nolemta muzigai nabadzibai... Jus jau pasi esat pateikusi sev spriedumu.
alvils
| 2009.04.26. - 23:56:20
>>Tieshi tapec jusu valsts ir nolemta muzigai nabadzibai...
Pirms šādiem paziņojumiem būtu derējis būt nedaudz pazemīgākam. Piem., ieteikums par banku reformu ir analfabētisms, jo gan LV, gan ASV valdības parādzīmes izlaiž valsts kase, bet centrālās bankas parasti neatļaujas šāda veidā audzēt pasīvus (tas tiek darīts ar naudaszīmēm un komercbanku noguldījumiem - gan obligāto rezervju, gan likviditāi absorbējošiem). Ar pārējiem punktiem ir līdzīgi.
>>Tieshi tapec jusu valsts ir nolemta muzigai nabadzibai...
Pirms šādiem paziņojumiem būtu derējis būt nedaudz pazemīgākam. Piem., ieteikums par banku reformu ir analfabētisms, jo gan LV, gan ASV valdības parādzīmes izlaiž valsts kase, bet centrālās bankas parasti neatļaujas šāda veidā audzēt pasīvus (tas tiek darīts ar naudaszīmēm un komercbanku noguldījumiem - gan obligāto rezervju, gan likviditāi absorbējošiem). Ar pārējiem punktiem ir līdzīgi.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.