paliec
|
2011.05.11. - 13:03:44
lai pagatavotu pieneņu vīnu ir jāievāc pieneņu ziedkopas, no tām izplūc vai ar šķērēm nogriež ziedus (to dzelteno ziedkopas daļu). ziedkopas ir jāapstrādā drīz pēc salasīšanas, jo noplūktas tās diezgan ātri sāk ’mirīt nost’. kad tas ir izdarīts ziedus aplej ar verdošu ūdeni (pēc rakstītās receptes tālāk iztur divas diennaktis). es parasti daru tā, ka no rīta ievācu, pārnesu apgraizu, apleju un atstāju mierā līdz nākošās dienas rītam. verdošais ūdens un ziedi ir attiecībā 1:1. kad ir iegūts ziedu izvilkums, tad caur duršlaku izlaižu lai būtu tikai tas šķidrums. izvilkumu lej katlā kopā ar cukuru un apelsīnu sulu (pēc rakstītās receptes bija sula pret izvilkumu attiecībā 1:2). uz litru izvilkuma es ņemu divu apelsīnu sulas (izspiežu svaigas, nevis no pakas). to visu katlā uzkarsē līdz pirmajam burbulim (t.i. nevāra). karsēšana ir nepieciešama, lai nolikvidētu mikroorganismus, kas tur jau ir sākuši dzīvot un raugam būtu iespēja pirmajam savairoties. vēl karstu ielej traukā kurā raudzēs (es izmantoju 10 l trauku, kam ir iespēja tikt aizkorķētam ar korķi, kurā ir plastmasas šļauciņa). kad tas viss ir padzisis pievieno raugu (ja izmanto vīna raugu, tad ir process +/- paredzams un uz paciņas uzrakstīts arī nepieciešamais cukura daudzums). ja nav pieejams vīna raugs, tad ir jāiegūst savvaļas raugi (procesu ir grūti paredzēt). savvaļas raugi apdzīvo dažādus augus un augļus. vīna raudzēšanai tos parasti ņem no vīnogām, bet tās, kuras ir veikalā es nekad neesmu izmantojis. no LV audzētajiem augiem vīna raudzēšanai piemērotākie raugi ir uz jāņogām un tos iegūst vai nu no pašām ogām (kas tagad nebūs pieejamas) vai nogriežot jāņogu zariņus (ar visiem pumpuriem un lapām). vēlams tos zariņus kādu laiciņu ātrāk jau ielikt cukurūdenī, lai raugs paspēj kaut cik savairoties pirms tiek likts pie darba vīna tapšanai. kad viss ir raudzējamā traukā iekša, to noslēdz un hermetizē, lai klāt netiek gaiss (to dara tādēļ, lai raugs nevar cukuru noārdīt līdz ūdenim un ogļskābai gāzei, bet savu barošanās procesu apturētu pie alkohola). raugs tur dzīvojot izelpo un to no trauka jāaizvada prom, tādēļ arī tiek lietota tā šļauciņa, kuras brīvais gals tiek ielikts burkā ar ūdeni, seko līdzi, lai tas vienmēr būtu zem ūdens līmeņa. rūgšana ir beigusies tad, kad no šļauciņas vairs nekas neburbuļo.