oomny
|
2012.06.05. - 21:59:21
dažreiz tie augi pie tevis atnāk paši Zaļā pasaka
Imants Ziedonis
Kādu nakti pilsētā ienāca mežs.
No sākuma cilvēki nesaprata, ko tas nozīmē — pa Pērnavas, pa Ļeņina, pa Lubānas ielu, pa visām ielām uz Rīgas centru skrēja aizelsusies benzīna smaka un sauca pēc glābiņa.
Viņu gribot nosmacēt, viņai vairs elpas neesot, no visām pilsētas pusēm šurpu nākot zaļa migla, tā smaržojot pēc skujām un ziediem, pēc īsta meža, un visām smakām kļūstot nelabi no tādas miglas, ņemot elpu ciet...
"Glābiet!" kliedza smaka un aizdrāzās smirdēdama.
Bija pusnakts, trolejbusi skrēja naktsguļā uz depo un stāstīja, ka pilsētas autoosta Daugavmalā jau esot ieņemta un visi autobusi apstādināti: mašīnu izpūtēju caurulēs salīdušas zaļas sūnas, un autobusi papukšķējuši un noslāpuši. Trolejbusus mežs neaiztiekot, bet apstādinot tikai tās mašīnas, kas piedūmojot gaisu un kaitīgas cilvēka elpai. Pašlaik ķerot ciet taksometrus un citas benzīnmašīnas.
Pratināti pašizgāzēji auto — vai gāzuši drazu mežā, bundžas, atkritumus, lupatas? Pratinātāji esot kadiķīši, asie ēcīši. Visu atceroties — tos cilvēkus, kas plēsuši ogas ar visām mētrām, tos cilvēkus, kas griež sirdis un vārdus kokos, plēš tāsis, mauc mizu kokiem, dauza pudeles. Visu atceroties.
Bet, galvenais, to mašīnu numurus, kas mežā muļļājušās, plēsušas saknes un smirdinājušās.
Drīz vien pilsētas centrā saradās arvien vairāk un vairāk smaku, viņas bēga no visām pilsētas malām šurp uz centru, jo — kurp gan citur lai viņas būtu bēgušas? No visām pusēm pilsētā nāca mežs.