ManaBalss
chalis | 2015.10.30. - 00:47:54 | Peržiūrėta 1784 kartų
Kas gan var būt labāks pirms gulētiešanas, kā sava pilsoņa pienākuma izpildīšana...
Tātad. Ievēroju, ka pāris dienas atpakaļ portālā ManaBalss ir sākusies parakstu vākšana par tā sauktā ’’Tikumības likuma’’ atcelšanu, un nolēmu padot tālāk info arī te... Tākā, ja arī tev ir apnikusi visa jezga un ņemšanās, un cenzūras mēģinājumi, aicinu parakstīties un cerēt uz pozitīvu iznākumu!
P.S. ManaBalss lapā iniciatīva saucas ’’Par demokrātiskām vērtībām izglītības iestādēs’’.
Atsakymai (5)
oomny
| 2015.10.30. - 01:28:04
Piektdien Kaņepes Kultūras centrā notiks "Netikumīgās mākslas vakars"
Piektdien, 30. oktobrī, no plkst. 18:30 ikviens interesents ir aicināts uz "Netikumīgās mākslas vakaru", kura ietvaros gaidāma publiska diskusija "Ko nedrīkst mākslā?", Dr. Art. Denisa Hanova lasījums "Netikumība kā simboliskā vara: trīs stāsti par autoriem un viņu darbu nozīmēm", kā arī radošā programma ar dažādu latviešu mūziķu un dzejnieku piedalīšanos.
Reaģējot uz pēdējā laika diskusijām publiskajā telpā par mākslas ētisko dabu, dažādi latviešu dzejnieki un mākslinieki piekrituši piedalīties "Netikumīgās mākslas vakarā", kuras iniciators ir žurnālists un mūziķis Edgars Raginskis, bet līdzorganizētāji – interneta žurnāls "Satori.lv", Kaņepes Kultūras centrs un nevalstiskais teātris "Dirty Deal Teatro".
"Kā zināms, sabiedrībā viedokļu apmaiņa par mākslas tikumiskajiem aspektiem īpaši saasinājās pēc tam, kad kādā Rīgas ģimnāzijā literatūras skolotāja Iveta Ratinīka saņēma aizrādījumu par Agneses Krivades dzejoļa "ō, " izmantošanu 10. klases mācību stundā, jo tajā izmantoti necenzēti krievu leksikas vārdi. Tas bija arī pirmais precedents, uz kuru varēja attiecināt LR Saeimas ieviestos grozījumus Izglītības likumā. "Netikumīgās mākslas vakars" ir sava veida atbildes reakcija uz šo notikumu, turpinot sarunu ar sabiedrību mākslu, tās izteiksmes veidiem un mākslinieka brīvības robežām, " par pasākumu stāsta tā iniciators Edgars Raginskis.
Pasākuma pirmajā daļā, kas norisināsies no plkst. 18:30 Kaņepes Kultūras centra 1. stāvā, gaidāma interneta žurnāla "Satori.lv" vadīta diskusija "Ko nedrīkst mākslā?", kurā piedalīsies LU profesore Skaidrīte Lasmane, RSU docents Ivars Neiders, interneta žurnāla "Punctummagazine.lv" redaktors Igors Gubenko, LR Saeimas deputāte Ilze Viņķele un kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Savukārt plkst. 20:00 Kaņepes Kultūras centra 2. stāva zālē Deniss Hanovs sniegs īsu lasījumu "Netikumība kā simboliskā vara: trīs stāsti par autoriem un viņu darbu nozīmēm". Pēc lekcijas vārds tiks dots tulkotājam Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau), kas aizsāka kustību "Dzeja is a poem est un poème ist ein Gedicht это поэзия", kurā apvienojās tulkotāji, lai atdzejotu Agneses Krivades dzejoli "ō" dažādās pasaules valodās.
Pasākuma otrajā daļā, kas sāksies plkst. 20:00 Kaņepes Kultūras centra 2. stāvā, gaidāma arī "Netikumīgā mākslas vakara" radošā programma divos cēlienos, kurā dažādi latviešu mākslinieki uzstāsies ar priekšnesumiem, kas to tematikas vai satura dēļ varētu tikt uzskatīti par netikumīgiem. Pirmajā cēlienā uzstāsies akadēmiskās mūzikas pārstāvji – vokālais ansamblis "Matīsa kvadrāts" (mūziķi Gundega Vaska, Māra Rozenberga, Mārtiņš Medens, Uldis Strautkalns), komponists un pianists Edgars Raginskis, mecosoprāns Santa Pētersone, vijolniece Eva Bindere, čellists Kārlis Klotiņš –, kā arī dažādu paaudžu latviešu dzejnieki – Iveta Ratinīka, Rihards Bargais, Toms Treibergs un Guntis Kursišs. Savukārt otrajā cēlienā ar muzikālām performancēm piedalīsies dažādi latviešu multimākslinieki – elektroakustikas komponists Platons Buravickis, komponists Jēkabs Nīmanis un aktieris Ivars Krasts, elektroniskās mūzikas novators Oyaarss, dzejnieks Ilmārs Šlāpins, Virtuves kabarē apvienība "Gapoljeri", kā arī mūziķis un dzejnieks Imants Aurora Daksis.
Pasākuma ieeja ir bezmaksas. Visi iesaistītie dalībnieki "Netikumīgajā mākslas vakarā" piekrituši piedalīties brīvprātīgi un par savu darbu nesaņems atalgojumu.
Padod tālāk
Piektdien, 30. oktobrī, no plkst. 18:30 ikviens interesents ir aicināts uz "Netikumīgās mākslas vakaru", kura ietvaros gaidāma publiska diskusija "Ko nedrīkst mākslā?", Dr. Art. Denisa Hanova lasījums "Netikumība kā simboliskā vara: trīs stāsti par autoriem un viņu darbu nozīmēm", kā arī radošā programma ar dažādu latviešu mūziķu un dzejnieku piedalīšanos.
Reaģējot uz pēdējā laika diskusijām publiskajā telpā par mākslas ētisko dabu, dažādi latviešu dzejnieki un mākslinieki piekrituši piedalīties "Netikumīgās mākslas vakarā", kuras iniciators ir žurnālists un mūziķis Edgars Raginskis, bet līdzorganizētāji – interneta žurnāls "Satori.lv", Kaņepes Kultūras centrs un nevalstiskais teātris "Dirty Deal Teatro".
"Kā zināms, sabiedrībā viedokļu apmaiņa par mākslas tikumiskajiem aspektiem īpaši saasinājās pēc tam, kad kādā Rīgas ģimnāzijā literatūras skolotāja Iveta Ratinīka saņēma aizrādījumu par Agneses Krivades dzejoļa "ō, " izmantošanu 10. klases mācību stundā, jo tajā izmantoti necenzēti krievu leksikas vārdi. Tas bija arī pirmais precedents, uz kuru varēja attiecināt LR Saeimas ieviestos grozījumus Izglītības likumā. "Netikumīgās mākslas vakars" ir sava veida atbildes reakcija uz šo notikumu, turpinot sarunu ar sabiedrību mākslu, tās izteiksmes veidiem un mākslinieka brīvības robežām, " par pasākumu stāsta tā iniciators Edgars Raginskis.
Pasākuma pirmajā daļā, kas norisināsies no plkst. 18:30 Kaņepes Kultūras centra 1. stāvā, gaidāma interneta žurnāla "Satori.lv" vadīta diskusija "Ko nedrīkst mākslā?", kurā piedalīsies LU profesore Skaidrīte Lasmane, RSU docents Ivars Neiders, interneta žurnāla "Punctummagazine.lv" redaktors Igors Gubenko, LR Saeimas deputāte Ilze Viņķele un kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Savukārt plkst. 20:00 Kaņepes Kultūras centra 2. stāva zālē Deniss Hanovs sniegs īsu lasījumu "Netikumība kā simboliskā vara: trīs stāsti par autoriem un viņu darbu nozīmēm". Pēc lekcijas vārds tiks dots tulkotājam Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau), kas aizsāka kustību "Dzeja is a poem est un poème ist ein Gedicht это поэзия", kurā apvienojās tulkotāji, lai atdzejotu Agneses Krivades dzejoli "ō" dažādās pasaules valodās.
Pasākuma otrajā daļā, kas sāksies plkst. 20:00 Kaņepes Kultūras centra 2. stāvā, gaidāma arī "Netikumīgā mākslas vakara" radošā programma divos cēlienos, kurā dažādi latviešu mākslinieki uzstāsies ar priekšnesumiem, kas to tematikas vai satura dēļ varētu tikt uzskatīti par netikumīgiem. Pirmajā cēlienā uzstāsies akadēmiskās mūzikas pārstāvji – vokālais ansamblis "Matīsa kvadrāts" (mūziķi Gundega Vaska, Māra Rozenberga, Mārtiņš Medens, Uldis Strautkalns), komponists un pianists Edgars Raginskis, mecosoprāns Santa Pētersone, vijolniece Eva Bindere, čellists Kārlis Klotiņš –, kā arī dažādu paaudžu latviešu dzejnieki – Iveta Ratinīka, Rihards Bargais, Toms Treibergs un Guntis Kursišs. Savukārt otrajā cēlienā ar muzikālām performancēm piedalīsies dažādi latviešu multimākslinieki – elektroakustikas komponists Platons Buravickis, komponists Jēkabs Nīmanis un aktieris Ivars Krasts, elektroniskās mūzikas novators Oyaarss, dzejnieks Ilmārs Šlāpins, Virtuves kabarē apvienība "Gapoljeri", kā arī mūziķis un dzejnieks Imants Aurora Daksis.
Pasākuma ieeja ir bezmaksas. Visi iesaistītie dalībnieki "Netikumīgajā mākslas vakarā" piekrituši piedalīties brīvprātīgi un par savu darbu nesaņems atalgojumu.
Padod tālāk
alvils
| 2015.10.31. - 14:41:17
Domāju, ka Latvijai ir lielākas rūpes nekā šādas iniciatīvas. Ja šajā valstī vairāk strādātu pie labklājības valsts idejas īstenošanas, tad tikumības un geju tiesību jautājumi atrisinātos paši par sevi - kā Skandināvijā.
Un tikumību atbalstu. Man arī patiktos, ka ja man būtu mīļš, uzticams, godīgs, pastāvīgs, atsaucīgs, labestīgs un ticīgs draugs. Daudzi, kas cīnās par tikumību, patiesībā cīnās par ģimeniskumu un mīlestību, par to, kas droši vien viņiem pašiem kādreiz ir pietrūcis. Daudziem tā visa ir pa pilnam un tāpēc viņiem cīņa par tikumību liekas tik triviāla. Tā droši vien nav.
Domāju, ka Latvijai ir lielākas rūpes nekā šādas iniciatīvas. Ja šajā valstī vairāk strādātu pie labklājības valsts idejas īstenošanas, tad tikumības un geju tiesību jautājumi atrisinātos paši par sevi - kā Skandināvijā.
Un tikumību atbalstu. Man arī patiktos, ka ja man būtu mīļš, uzticams, godīgs, pastāvīgs, atsaucīgs, labestīgs un ticīgs draugs. Daudzi, kas cīnās par tikumību, patiesībā cīnās par ģimeniskumu un mīlestību, par to, kas droši vien viņiem pašiem kādreiz ir pietrūcis. Daudziem tā visa ir pa pilnam un tāpēc viņiem cīņa par tikumību liekas tik triviāla. Tā droši vien nav.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.