kaadskautkur
|
2019.06.10. - 18:02:54
Cik esmu redzējis no malas, nopietnas attiecības biežāk izveidojas nevis tad, kad speciāli meklē "īsto cilvēku", bet gan tad, kad sagadās ilgstoši būt kopā ar dažiem cilvēkiem - studijās, darbā - un kad tu it kā nemaz pat neapsver iespēju dibināt nopietnas attiecības ar kādu no tiem, ko uzskati tikai par draugiem vai kolēģiem.
Zinu vairākus cilvēkus, kas iet uz randiņiem, tad atmet ar roku ... un beigās "sapārojas" ar kādu no tiem, ar ko ir kopā gadiem ilgi "burzījušies" un viņiem kopā ir tiešām ļoti labi. Manam brālim arī bija tāpat.
Varbūt pie vainas ir tā stabilitātes sajūta, kad tu zini, ko no otra var sagaidīt. Un zemapziņā katrā randiņā salīdzini randiņa partneri ar kādu no draugiem, un tad randiņa partnerim vienmēr kaut kā pietrūkst.
Varbūt uz ilgtermiņu tendētam randiņam vajadzētu būt nevis "satiekamies kafejnīcā un kaut kur patusējam", bet "pastrādājam kopā pāris gadus"
Protams, seksuālās atšķirības to visu pasākumu pamatīgi sarežģī, jo ir daudz mazāka varbūtība, ka cilvēks, ar kuru tev patīk būt ilgstoši kopā gan darbā, gan izklaidēs, būs arī seksuāli saderīgs.
Tas viss man rada vēlmi pēc tādas sabiedrības, kur būtu normāli veidot stabilus pārus nevis pēc seksuālas saderības, bet gan pēc ciešas ilgtermiņa saderības, seksa lietas atstājot īsiem sakariem, lai "izlādētu" organisma dabīgās vajadzības.
Sociālās vajadzības var nesakrist ar bioloģiskajām - tas, ka mums garšo tas pats, kas nejauši satiktam cilvēkam kafejnīcā, vēl nenozīmē, ka mums patiks ikdienā būt kopā ar šo cilvēku; un tas pats arī ar seksu. Pat ja "papucīši" satiekas ar "dēlucīšiem" un šajā ziņā viņiem sakrīt, tomēr visādi citādi ir daudz lietu, kas var noiet greizi