Dzeja

dzelme11 | 2024.03.10. - 18:56:40 | Peržiūrėta 643 kartų

Aicinu dalīties ar savu dzeju.

Vai jūti pavasara plaukumu?
Sākumā dvēselē, pēc tam jau sirdī un tad jau arī dabā.
Pavasaris nāk zaļiem solīšiem.
Ļaujies tā svaigumam sevī.
Ieraugi rīta sauli, kura atstarojas tajos sasodīti skaistajos rīta staros.
Šodien pamanīju atstāstījumu rīta traukos un ēst gatavošana pavērās ar citu skatu - ar rīta skaistumu.
Centies saskatīt skaisto, kur tā šķietami nav un varu daļēji garantēt, ka piedzīvosi daļējas izmaiņas uztverē.
Arī cilvēki var sākt likties skaistāki vai arī gluži otrādi. Atrodot skaisto dabā, Tu atrodi savu vietējo uzlādi un tad pēc time cilvēkiem prasās mazāk. Tu jūties pilnvērtīgāka un pilna svaiguma pēc pastaigas dabā. Tādēļ, burvīgās dāmas, ejiet dabā. Meklējiet tur skaisto. Pat ja bailes - kā gan es no malas izskatīšos - ņemiet līdzi telefonu un bildējiet mazos ziediņus, kas spurdz nu ārā, lai tiktu pamanīti un iepriecinātu jūs ar mazu, bet krāšņu gammu toņiem vai arī zaļās krāsas spektru. Ejiet dabā un ja nav ar ko, uzrakstiet man. Kopā atradīsim vairāk skaistuma par ko priecāties. Kristīne

libra19 | 2024.03.11. - 16:15:47

Ieraksti skaisto



Visskaistāko kas Tevī ir
Šai laika joslā un dzīslās,
Ko priedes manas dzimtas kāpās ieaudušas sen ir
Līdz ar pagātnes sāpēm un kļūdām ..!


Raksti visus sirdsbezgalības rakstus 
Man tieši uz krūtīm, ietotevē tos tik tieši,  
Lai nākamās paaudzes jūt,
Cik cieši mēs latvieši kopā sieti esam!


Ieaud un ieraudi ik rakstā visu,
Kas dārgs un svēts Tev ir!
Kā dzimteni nenodot, un ik kāpu priežu zaļo jūras krastā samīļot!
Kā ar paceltu galvu un tīru sirdsapziņu dzīvot - saules pielieto dzintaru krastos!...

kaadskautkur | 2024.03.12. - 19:20:54

viss pāries

mierinājums un drauds

atnākt un bezkaunīgi palikt uz visiem laikiem
ciemiņš vai saimnieks?

nekas neklausa
viss pāriet
bet, lūdzu, lēnāk

-------------------

palaist
atdot citiem vējiem
to ko
satvert nevarēji

ļaut lai
uzplaukst nemanāmi
laime
svešā bilžu rāmī

viens no mums būs ilgi priecīgs
viens no mums būs mirkli niecīgs
tālumā just
lai neizkūst

krāso spilgtas vecās sienas
elpo dziļāk citas dienas
tuvumā just
lai neaizplūst

kļūdu
labošanas burvis
nenāks atvērt
slēgtās durvis

meklēt
atrast baltu rītu
piedot vārdus
nerakstītos

viens no mums būs ilgi priecīgs
viens no mums būs mirkli niecīgs
tālumā just
lai neizkūst

krāso spilgtas vecās sienas
elpo dziļāk citas dienas
tuvumā just
lai neaizplūst

--------------------

apskauj koku
vienreiz un simtreiz
laiks visu dod
un visu atņem

plauksta slīd pa raupjo mizu
tavu atvērto dvēseli
laiks noslēpj rētas
ko pats reiz cirtis

elpo dziļāk
sveķu pilienu smaržu
atmiņu kladei vēl daudz tukšu lapu
lērums līniju starp kurām izklāt
neskaitāmas
jautājuma zīmes

apskauj koku


--------------------

Pagaidām pietiks, bet ir vēl daudz 

dzelme11 | 2024.03.12. - 22:47:50

Paldies sirsnīgs par Tavu drosmi. Dalāmies vēl.

jasmins | 2024.03.16. - 12:49:58

Kaut kas no manis.

Man patīk glāstīt Tevi ar balsi - 
maigi, un samīļot,  
Tavam sargsunim - prātam par to
neko nejaušot - 
runāt par laiku, ļaudīm vai
visādiem šīszemes niekiem..
Vārdi piedzimst un gaist. 
Paliek nepasacītais.

libra19 | 2024.03.16. - 18:14:55

Klusi

uzraksti to pērno dziesmu,
ko gribēji veltīt man.
uzraksti tagad, kad laiks jau pāri
sāpēm mīkstas velēnas klāj

nu es spēšu to saklausīt
to ritmu, ko sirds tajā čukst
to smeldzi, ko tobrīd juti,
atnākot rudenim

uzraksti par rētām,
kas palikušas pēc vētras,
kuģim nogrimstot dzelmē.
uzraksti, cik klusumā veldzes!

es lūgt Tev vēlos
uzrakstīt par to cēlo,
kas lika reiz acīm mirdzēt
daudz spožāk par pērlēm

es lūgt Tev vēlos
vēl nedaudz burvības kvēlas.
es vēlos, bet lūpas mēmas
un durvis klusi aizvērtas tiek.

libra19 | 2024.03.23. - 19:45:19

Nesamin

Rētu jūrā ik brīdi Tu celies un grimsti,
Ar katru vilni - augsto - sāpīgāk ceļos ļimsti!
Cilvēku nežēlībai robežas sen izmirušas,
Vētras spēkos ir visu padarīt nebijušu.

Es negribu rakstīt par - ceri un sevi ziedo!
Pagriez otru vaigu un klusi asarās slīksti!
Ir lietas, kurām var paiet garām un piedot,
Bet akmens saltām sirdīm nebūtībā jāiekrīt!

Ik rītu atverot acis, es brīnos...
Kāpēc un par ko šī diena man dāvāta ir!?

Es jūtu, es redzu un zinu,
Cik daudz skaistu ziedu ik mirkli šai pasaulē dzimst
Pie mūsu kājām...,  
Un sirdis dzīvas ik brīd samin!

libra19 | 2024.03.25. - 14:46:28

Dzelme, lūdzu izdzēs šo pēdējo.  Paldies!