Diena: Bez lepnuma
maikls | 2007.06.02. - 09:14:25 | Peržiūrėta 10452 kartų
http://www.diena.lv/sestdiena/lasit.p...p?id=306491
BEZ LEPNUMA
IEVA ALBERTE
Dzintars Skarbovskis (30) kļuvis par Draudzības dienu reklāmas seju — to var redzēt uz plakātiem pilsētā. Viņš gan uzsver, ka ar savu seksuālo orientāciju nelepojas, bet ar labi padarītiem darbiem gan.
Pudeles griešana klases vakaros nebija Dzintara mīļākā spēle. Citi puiši kāri izmantoja laimīgo sakritību, ka pudeles gals apstājās pie skaistās klases biedrenes, un buča ieilga, Dzintars sabučojās formāli. Nē, viņš negribēja, lai pudeles gals apstātos pretim puisim. Vienkārši pie meitenēm nevilka. Viņas bija labas draudzenes, tikpat labas, cik klases puiši. Dzintars nojauta, kas ar viņu notiek, taču līdz 26 gadu vecumam vēl mēģināja no tā izvairīties. Vēl 2005.gada praidā viņš nepiedalījās, taču šogad viņš piekrita fotografēties plakātiem, kas redzami vairākās Rīgas vietās un aicina šīs nedēļas nogalē uz Draudzības dienām Vērmanes dārzā.
BIZES NERAUSTA
Ar Dzintaru tiekamies Vecrīgas āra kafejnīcā. Nemaz nepamanu, ka pie blakus galdiņa apsēdies vīrietis krekliņā ar uzrakstu No Pride — biedrības vadītājs Igors Masļakovs. Dzintars viņam uzsmaida. Nesen abi esot bijuši uz diskusiju televīzijā. Varbūt labāk mainīt atrašanās vietu, varbūt blakussēdētājs traucē? Dzintars pasmejas. Viņam nav iebildumu. Intervijai piekritis ne jau tāpēc, ka tīkotu pēc publicitātes vai gribētu pazīmēties. "Es nelepojos ar savu orientāciju," viņš stāsta, ka 2005.gada praidā nav piedalījies, jo nebija tam gatavs, nepatika arī gājiena uzstādījums, nosaukums, baznīcas iepīšana, jo Dzintars nav piederīgs nevienai konfesijai. Viņš vēlas pateikt, ka cilvēki ir dažādi un viņu kvalitāti nemaina seksuālā orientācija. Piekrītu. Hanss Kristians Andersens un Rūdolfs Blaumanis arī bijuši geji, taču mēs viņu darbus lasām ar aizrautību, aizmirsdami ēst iesākto sviestmaizi. "Mēs neesam citādi," Dzintars nosaka tik dzirdēto frāzi. Nu tā jau ir, taču, apskatot Draugiem.lv viņa albumu, starp ledus skulptūru un ceriņu fotogrāfijām skati no Berlīnes un Ķelnes pasākumiem, kur pulcējas homoseksuāļi, man šķiet nepierasti. Tos, protams, apskatu pirmos.
Dzintars vairākus gadus dzīvo Baložos, taču viņa dzimtā vieta ir Tukuma rajona Slampes pagasts. Kad mamma no Sibīrijas atgriezās Latvijā, viņa nodibināja ģimeni un piedzima Dzintara vecākais brālis. Pēc sešiem gadiem viņa gaidīja otru bērnu, cerot, ka būs meitiņa. Piedzima dēls. Centīgs, labi mācījās, liels palīgs lauku darbos — sākot no govju slaukšanas un siena pļaušanas līdz palīdzēšanai virtuvē. Dzintaram patika rūpīgi apsmērēt speķa pīrāgus pirms šaušanas krāsnī, saputot olu baltumus kūkai. Skolā viņš draudzējās gan ar puikām, gan meitenēm, taču par labākām draudzenēm kļuva meitenes. Nekāda Vārnu ielas republika ar kariņiem sētā neveidojās, jo ģimene dzīvoja nomaļā lauku sētā.
Kādu dienu Dzintars nojauta, ka citi puikas skatās uz meitenēm, taču "man negribas knakstīties un raustīt aiz bizes". Nojausma par to, kā dabā iekārtots, Dzintaram bija. No tā nemaz lauku sētā nevar izvairīties, jo pagalmā gailis dzenā vistas un govs tiek vesta lecināt pie buļļa. Arī leģendāro bērnu žurnāla Zīlīte numuru Dzintars izstudēja, vēl kādu medicīnas enciklopēdiju no mammas grāmatplaukta. Ģimenē par attiecībām nerunāja. Tēvs dažkārt mēdza izmest jokus par pediņiem, piebilstot, ka tie jau tādi cietumnieki un nepareizi cilvēki.
"Sapratu, ka neesmu riktīgs, un par to nedomāju ilgu laiku. Mēģināju būt citādāks," Dzintars stāsta, ka brīvāk juties, kad pēc vidusskolas devies studēt uz Rīgu datorzinības. Iepazinās internetā ar kādu meiteni. Sāka draudzēties. Savā dzimšanas dienā bija uzaicinājis draugus, kuri palika pa nakti. Arī draudzene. Pret rītu viņa izrādīja iniciatīvu. Tās bija Dzintara pirmās seksuālās attiecības, viņam bija 24 gadi. Tas bija izmisuma solis, jo viņš gribēja pārliecināties, vai ar viņu ir noticis tas, ko domā. "Man nepatika," Dzintars saviebjas un, redzot, kā saviebjos es, sāk smieties. "Ar sievietēm skūpstīties nepatīk. Šausmīgi nepatīk. Jau tad, kad mamma mīļi mēdza sabučot, kad skolotājas bija jābučo." Pēc neveiksmīgajām attiecībām Dzintars sāka domāt, kāda varētu būt draudzība ar puisi. Viņš sāka tērzēt geju portālos un saprata, ka uz pasaules tāds nav vienīgais. Joprojām gan nespēja pieņemt to, kas ar viņu notiek.
UZ KINO NAKTĪ
Ilgāku laiku Dzintars tērzēja ar kādu puisi. Jutās labi, saprasts, sarunas ieilga. Abi izlēma satikties. Tikšanās krogā Pūt vējiņi nebija tāda, kā Dzintars gaidīja. "Šķiet, ka pirmais būs tas īstais, taču tā nebija. Viņš bija auksts." Dzintars kādu laiku negribēja domāt ne par ko. Viņš nodevās darbam, ceļoja, mācījās valodas.
Kādu dienu tērzētavā iepazinās ar krietni jaunāku puisi. Apmainījās tālruņa numuriem un satikās kafejnīcā Lota Čaka ielā. Viņi viens otram iepatikās. Vai sajūtas ir tādas pašas kā sievietei, iemīloties vīrietī, — tauriņi vēderā, trīsas, nespēja domāt ne par ko citu, lūpas nemitīgi viegli smaida. "Jā. Un arī siltums ķermeni pārņem," Dzintars ironiski nosmej.
Atsakymai (89)
maikls
| 2007.06.02. - 09:15:03
Skūpstīties ar puisi bijis daudz patīkamāk.
Intervijas laikā Dzintars ir tik pozitīvi noskaņots, tik brīvs, ka šķiet — slēpjas. Izdabūt no viņa pārdzīvojumu par "iznākšanu no skapja" (tā homoseksuāļi sauc savas seksuālās orientācijas atklāšanu) ir grūti. Turklāt viņš ir izbijis žurnālists, rakstījis par ekonomiku Neatkarīgajā un Jaunajā Avīzē, datortehniku žurnālā Next un skaidri jūt, uz ko mērķēju. "Es jūtos labi, kopš esmu pieņēmis sevi, kāds esmu. Ja dzīvo iekšējās pretrunās, sakārtot sevi ir grūti." Dzintars stāsta, ka līdz ar to ir mainījušās daudzas lietas. Savos 26 gados sācis dzīvot citādi, vairāk domāt par sevi. Pārmainījies arī vizuāli — nometa 30 kilogramus, pārgāja uz veģetāro dzīvesveidu, piedomāja pie apģērba. Lai arī Dzintars ir veģetārietis, viņam nav grūti aizbraukt uz laukiem palīgā nokaut cūku. Mamma jau pieradusi, ka uz Rīgu gaļu līdzi neņems, tomēr izmēģina dažādus viltīgus gājienus: "Paņem aknu pastētīti, tā taču nav gaļa."
Pēc gada attiecības ar draugu izjuka. Dzintars pārdzīvoja, raudāja, centās attiecības vēl glābt, taču neizdevās. Pēc laika izdevās izveidot jaunas. Viss būtu bijis labi, taču draugs nevarēja kopīgi iziet sabiedrībā, kautrējās no savas orientācijas. Ar iepriekšējo puisi tā nebija, abi bija skūpstījušies pat uz Kaļķu ielas. Slēpšanās esot raksturīga daudziem gejiem Latvijā, jo īpaši mazpilsētās. Kāds vīrietis no Latvijas mazpilsētas savai ģimenei nevar pateikt, ka viņš ir gejs. Viņš atbrauc uz Rīgu, aiziet uz klubu un jūtas kā cilvēks. "Es viņu saprotu. Mazās pilsētās spiediens ir lielāks, mazāka darbavietas izvēle. Slēpjas ļoti daudzi, arī katoļu mācītāji."
Iziet no skapja ir grūti. To apliecina arī tas, ka filmas Kuprainais kalns nakts seansā kinoteātrī Dzintars ir manījis sejas, kuras redzētas geju portālos. Pa dienu tādu skatu neredzēsi. Par Kupraino kalnu Dzintaram ir piebilstams, ka filma varētu radīt nepareizu priekšstatu par geju attiecībām. Nu neesot tā, ka geji satiekas, piedzeras un pārguļ. Ir skaista un tuva draudzība. "Pirmoreiz filmu skatījos mājās viens un raudāju."
NAVIĢĒT
Visgrūtāk par savu orientāciju bija pateikt vecākiem. Pirmās sarunas par to bija, kad Dzintars atbrauca no komandējuma Sanfrancisko, kur notika pirmās lesbiešu laulības. "Nu, tās sievietes es saprotu, taču vīriešus gan ne," mamma noteica. Otra saruna bija pirms gada. Uz ģimenes draugu pasākumu Tukuma rajonā bija atbraucis arī kāds vīrietis ar savu draugu. Šausmas, šausmas — ciemiņi čukstēja. Pēcāk mamma Dzintaram prasīja, ko par to domā viņš. "Teicu, ka tas ir forši. Viņa prasīja, vai es gadījumā neesot tas. Nu, es teicu, ka jā."
Ar tēvu bijis skarbāk. Viņš uzskatīja, ka gejiem vajag uzkārt kaklā plāksnītes un likt iet pa ielas otru pusi. "Es saprotu, ka vecākiem tas sāp, ka viņi par to negrib runāt." Dzintars kļūst nopietns, izstiepj apakšlūpu un aizdomājas. Labā ziņa esot tā, ka tēvs vairs nelieto vārdu "pidars", bet "gejs". Mamma gan šad tad vēl apvaicājas, kā ar meitenēm. Patlaban Dzintaram drauga nav, viņš dzīvo trīsistabu dzīvoklī ar labu draudzeni. Gluži kā mamma es apjautājos — varbūt tomēr? Dzintars smejas. Viņam patīk skaistas, koptas sievietes. Viņš labprāt dejo ar sievietēm, taču, jūtot, ka sāk knakstīties, ir tiešs. Uz Dzintaru arī nenostrādājot sieviešu autobraucēju centieni sastrēgumā samāties un smaidīt, lai palaiž pa priekšu. Viņš vienkārši tam nepievērš uzmanību.
Kā tas var būt, ka Dzintars nav izjutis diskrimināciju darbavietā? "Jāmāk cilvēkus uztvert," Dzintars paskaidro. Strādājot aģentūrā Rīga 800, kolēģes zīmīgi sačukstējušās. Viena nenoturējusies un teikusi: "Meitenes augšā runā, ka esi gejs." Dzintars pasmējies un teicis: "Nu, lai būtu!" Tobrīd gan viņš vēl nebija to pieņēmis. Kādā citā darbavietā uz jociņiem atbildējis ar smaidu. "Kad kāds cilvēks uzzināja, ka esmu gejs, teica — man kauns, ka ar tevi esmu kopā alu dzēris. Vairs ar viņu nerunāju." Bet ko atbildi, ja kāds atklāti pauž savu fui? "Vai tad tava pasaule sastāv no seksa vien? Homoseksuāli cilvēki ir arī domājoši!" Dzintars sit dūri uz galda tā, ka apgāžas sulas glāze, un spriedze ir kliedēta.
Neatkarīgi no orientācijas Dzintars dara labus darbus. Pirmkārt, mācās izmirstošo lībiešu valodu. Otrkārt, strādā IT kompānijā Tilde par terminologu. Viņš palīdz latviskot datorjomas terminus. Kā Tildes pārstāvis Dzintars Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisijā tiekas ar nozaru speciālistiem un valodniekiem, lai lemtu par jaunvārdiem un piešķirtu tiem oficiālu statusu. Čats pārtop tērzētavā, laptops — klēpjdatorā. "Diskusijas iekarst, uzmet vilnu!" Dzintars stāsta, kā gribējis ieviest vārdu "naviģēt" — pārvietoties izvēlnēs, taču komisija uzskatīja, ka labāk būs "navigēt".
Skūpstīties ar puisi bijis daudz patīkamāk.
Intervijas laikā Dzintars ir tik pozitīvi noskaņots, tik brīvs, ka šķiet — slēpjas. Izdabūt no viņa pārdzīvojumu par "iznākšanu no skapja" (tā homoseksuāļi sauc savas seksuālās orientācijas atklāšanu) ir grūti. Turklāt viņš ir izbijis žurnālists, rakstījis par ekonomiku Neatkarīgajā un Jaunajā Avīzē, datortehniku žurnālā Next un skaidri jūt, uz ko mērķēju. "Es jūtos labi, kopš esmu pieņēmis sevi, kāds esmu. Ja dzīvo iekšējās pretrunās, sakārtot sevi ir grūti." Dzintars stāsta, ka līdz ar to ir mainījušās daudzas lietas. Savos 26 gados sācis dzīvot citādi, vairāk domāt par sevi. Pārmainījies arī vizuāli — nometa 30 kilogramus, pārgāja uz veģetāro dzīvesveidu, piedomāja pie apģērba. Lai arī Dzintars ir veģetārietis, viņam nav grūti aizbraukt uz laukiem palīgā nokaut cūku. Mamma jau pieradusi, ka uz Rīgu gaļu līdzi neņems, tomēr izmēģina dažādus viltīgus gājienus: "Paņem aknu pastētīti, tā taču nav gaļa."
Pēc gada attiecības ar draugu izjuka. Dzintars pārdzīvoja, raudāja, centās attiecības vēl glābt, taču neizdevās. Pēc laika izdevās izveidot jaunas. Viss būtu bijis labi, taču draugs nevarēja kopīgi iziet sabiedrībā, kautrējās no savas orientācijas. Ar iepriekšējo puisi tā nebija, abi bija skūpstījušies pat uz Kaļķu ielas. Slēpšanās esot raksturīga daudziem gejiem Latvijā, jo īpaši mazpilsētās. Kāds vīrietis no Latvijas mazpilsētas savai ģimenei nevar pateikt, ka viņš ir gejs. Viņš atbrauc uz Rīgu, aiziet uz klubu un jūtas kā cilvēks. "Es viņu saprotu. Mazās pilsētās spiediens ir lielāks, mazāka darbavietas izvēle. Slēpjas ļoti daudzi, arī katoļu mācītāji."
Iziet no skapja ir grūti. To apliecina arī tas, ka filmas Kuprainais kalns nakts seansā kinoteātrī Dzintars ir manījis sejas, kuras redzētas geju portālos. Pa dienu tādu skatu neredzēsi. Par Kupraino kalnu Dzintaram ir piebilstams, ka filma varētu radīt nepareizu priekšstatu par geju attiecībām. Nu neesot tā, ka geji satiekas, piedzeras un pārguļ. Ir skaista un tuva draudzība. "Pirmoreiz filmu skatījos mājās viens un raudāju."
NAVIĢĒT
Visgrūtāk par savu orientāciju bija pateikt vecākiem. Pirmās sarunas par to bija, kad Dzintars atbrauca no komandējuma Sanfrancisko, kur notika pirmās lesbiešu laulības. "Nu, tās sievietes es saprotu, taču vīriešus gan ne," mamma noteica. Otra saruna bija pirms gada. Uz ģimenes draugu pasākumu Tukuma rajonā bija atbraucis arī kāds vīrietis ar savu draugu. Šausmas, šausmas — ciemiņi čukstēja. Pēcāk mamma Dzintaram prasīja, ko par to domā viņš. "Teicu, ka tas ir forši. Viņa prasīja, vai es gadījumā neesot tas. Nu, es teicu, ka jā."
Ar tēvu bijis skarbāk. Viņš uzskatīja, ka gejiem vajag uzkārt kaklā plāksnītes un likt iet pa ielas otru pusi. "Es saprotu, ka vecākiem tas sāp, ka viņi par to negrib runāt." Dzintars kļūst nopietns, izstiepj apakšlūpu un aizdomājas. Labā ziņa esot tā, ka tēvs vairs nelieto vārdu "pidars", bet "gejs". Mamma gan šad tad vēl apvaicājas, kā ar meitenēm. Patlaban Dzintaram drauga nav, viņš dzīvo trīsistabu dzīvoklī ar labu draudzeni. Gluži kā mamma es apjautājos — varbūt tomēr? Dzintars smejas. Viņam patīk skaistas, koptas sievietes. Viņš labprāt dejo ar sievietēm, taču, jūtot, ka sāk knakstīties, ir tiešs. Uz Dzintaru arī nenostrādājot sieviešu autobraucēju centieni sastrēgumā samāties un smaidīt, lai palaiž pa priekšu. Viņš vienkārši tam nepievērš uzmanību.
Kā tas var būt, ka Dzintars nav izjutis diskrimināciju darbavietā? "Jāmāk cilvēkus uztvert," Dzintars paskaidro. Strādājot aģentūrā Rīga 800, kolēģes zīmīgi sačukstējušās. Viena nenoturējusies un teikusi: "Meitenes augšā runā, ka esi gejs." Dzintars pasmējies un teicis: "Nu, lai būtu!" Tobrīd gan viņš vēl nebija to pieņēmis. Kādā citā darbavietā uz jociņiem atbildējis ar smaidu. "Kad kāds cilvēks uzzināja, ka esmu gejs, teica — man kauns, ka ar tevi esmu kopā alu dzēris. Vairs ar viņu nerunāju." Bet ko atbildi, ja kāds atklāti pauž savu fui? "Vai tad tava pasaule sastāv no seksa vien? Homoseksuāli cilvēki ir arī domājoši!" Dzintars sit dūri uz galda tā, ka apgāžas sulas glāze, un spriedze ir kliedēta.
Neatkarīgi no orientācijas Dzintars dara labus darbus. Pirmkārt, mācās izmirstošo lībiešu valodu. Otrkārt, strādā IT kompānijā Tilde par terminologu. Viņš palīdz latviskot datorjomas terminus. Kā Tildes pārstāvis Dzintars Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisijā tiekas ar nozaru speciālistiem un valodniekiem, lai lemtu par jaunvārdiem un piešķirtu tiem oficiālu statusu. Čats pārtop tērzētavā, laptops — klēpjdatorā. "Diskusijas iekarst, uzmet vilnu!" Dzintars stāsta, kā gribējis ieviest vārdu "naviģēt" — pārvietoties izvēlnēs, taču komisija uzskatīja, ka labāk būs "navigēt".
maikls
| 2007.06.02. - 09:15:19
Vēl kāds Dzintara labais darbs. Kad mamma tika izsūtīta uz Sibīriju, tā bija pēdējā reize, kad viņa redzēja savu māsu. Pārtrūka visi sakari. Ar interneta palīdzību Dzintars viņu atrada, mātesmāsa dzīvoja Lielbritānijā. No kādreiz kuplās 13 bērnu ģimenes karu un citus postus pārdzīvojušās četras māsas un divi brāļi 2000.gadā satikās. "Tas bija aizkustinoši," Dzintars smaida. Dzīvojot svešumā, mātesmāsa bija aizmirsusi latviešu valodu. Saprata, ko Dzintara mamma stāsta, taču nespēja atbildēt. Talkā nāca Dzintars. Bija pilnīgi vienalga, kas tulko — gejs, lesbiete vai angļu valodā izglītojies papagailis.
Vēl kāds Dzintara labais darbs. Kad mamma tika izsūtīta uz Sibīriju, tā bija pēdējā reize, kad viņa redzēja savu māsu. Pārtrūka visi sakari. Ar interneta palīdzību Dzintars viņu atrada, mātesmāsa dzīvoja Lielbritānijā. No kādreiz kuplās 13 bērnu ģimenes karu un citus postus pārdzīvojušās četras māsas un divi brāļi 2000.gadā satikās. "Tas bija aizkustinoši," Dzintars smaida. Dzīvojot svešumā, mātesmāsa bija aizmirsusi latviešu valodu. Saprata, ko Dzintara mamma stāsta, taču nespēja atbildēt. Talkā nāca Dzintars. Bija pilnīgi vienalga, kas tulko — gejs, lesbiete vai angļu valodā izglītojies papagailis.
frodo
| 2007.06.02. - 09:28:25
Labais! Tādi raksti ir loti vajadzīgi, jo cilvēciski un vienkārši tiek pastāstīts par to, ka homoseksuāli cilvēki nav no Marsa nokrituši - tie ir tautieši, tādi paši kā citi!
Dzintaram - žetons par drosmi un pozitīvismu un sirsnīgs paldies!
Labais! Tādi raksti ir loti vajadzīgi, jo cilvēciski un vienkārši tiek pastāstīts par to, ka homoseksuāli cilvēki nav no Marsa nokrituši - tie ir tautieši, tādi paši kā citi!
Dzintaram - žetons par drosmi un pozitīvismu un sirsnīgs paldies!
gotama
| 2007.06.02. - 09:40:00
Jā es arī izsaku cildinājumu,ļoti lasāma, viegla,un pacilājoša intervija un nemaz ne nospiedoša,pozitīva,turies!
Jā es arī izsaku cildinājumu,ļoti lasāma, viegla,un pacilājoša intervija un nemaz ne nospiedoša,pozitīva,turies!
rendija
| 2007.06.02. - 13:19:26
Es gan kārtējo reizi būšu netipiska un teikšu lielāku paldies autorei. Par skaistu stāsta ietērpšanu vārdos. Un tad jau to atlikušo paldies pašam drosminiekam! :)
Es gan kārtējo reizi būšu netipiska un teikšu lielāku paldies autorei. Par skaistu stāsta ietērpšanu vārdos. Un tad jau to atlikušo paldies pašam drosminiekam! :)
freshet
| 2007.06.02. - 13:42:23
vienkaarsi,atklaati un patiesi-loti labi! loti daudziem dereetu izlasiit!
vienkaarsi,atklaati un patiesi-loti labi! loti daudziem dereetu izlasiit!
wizard
| 2007.06.02. - 13:48:51
Labs raksts. Interesanti, kāpēc pēkšņi ’’Dienai’’ tādu vajadzēja nodrukāt. Viņi taču neko nedara tāpat vien.
Labs raksts. Interesanti, kāpēc pēkšņi ’’Dienai’’ tādu vajadzēja nodrukāt. Viņi taču neko nedara tāpat vien.
foreigner
| 2007.06.03. - 09:19:13
Lieliska intervija. Paldies, Dzintar, par drosmi, atklātību un cilvēciskumu!! Daudziem vajag to redzēt!
Lieliska intervija. Paldies, Dzintar, par drosmi, atklātību un cilvēciskumu!! Daudziem vajag to redzēt!
kasis
| 2007.06.03. - 14:26:39
ir ok,man patika,kko liidzigu arii par sevi vareetu pastaastiit,bet nestaastiisu,hi,hi,hi,,vieniigi man no goviim ir bail :))) un draudziibas dienas ir nozelojams pasakums,kur izraadities indiviidiem kas nespeej sevi nekaa savaadaak pieraadiit
ir ok,man patika,kko liidzigu arii par sevi vareetu pastaastiit,bet nestaastiisu,hi,hi,hi,,vieniigi man no goviim ir bail :))) un draudziibas dienas ir nozelojams pasakums,kur izraadities indiviidiem kas nespeej sevi nekaa savaadaak pieraadiit
frodo
| 2007.06.03. - 22:45:59
paga, paga, kasi... par tiem indivīdiem, kas nespēj sevi nekā savādāk pierādīt... nu ko lai saka - juristu bariņš (un visi strādā, visi labi apgjerbušies), slavenie antropologi, finānsisti, datoriķi, mākslinieki, mācītāji, psihologi, politologi, sportisti, pētnieki, vēsturnieki, pat inovāciju speciālisti... nu nekādi nespēj sevi savādāk pierādīt :-))) vai tu pats saprati, ko esi teicis? :-)))
un, starp citu, tur govis nebija, tu mierīgi varēji nākt :-)))
paga, paga, kasi... par tiem indivīdiem, kas nespēj sevi nekā savādāk pierādīt... nu ko lai saka - juristu bariņš (un visi strādā, visi labi apgjerbušies), slavenie antropologi, finānsisti, datoriķi, mākslinieki, mācītāji, psihologi, politologi, sportisti, pētnieki, vēsturnieki, pat inovāciju speciālisti... nu nekādi nespēj sevi savādāk pierādīt :-))) vai tu pats saprati, ko esi teicis? :-)))
un, starp citu, tur govis nebija, tu mierīgi varēji nākt :-)))
vitux
| 2007.06.04. - 00:30:02
Manuprāt, būtu jāpriecājas, ka vismaz viens laikraxc Latvijā ir veselīgi domājošs un veicina LGBT cilvēku redzamību sabiedrībā - šis Dienas raxc lieliski parāda, kādi mēs esam, ka patiesībā būtu latviešu tautai (pārējai daļai) jāpriecājas, ka šādi speci vēl nav aizbraukuši prom!
Manuprāt, būtu jāpriecājas, ka vismaz viens laikraxc Latvijā ir veselīgi domājošs un veicina LGBT cilvēku redzamību sabiedrībā - šis Dienas raxc lieliski parāda, kādi mēs esam, ka patiesībā būtu latviešu tautai (pārējai daļai) jāpriecājas, ka šādi speci vēl nav aizbraukuši prom!
vilx
| 2007.06.04. - 00:46:24
Paldies maiklam un visiem pārējiem par labajām un arī ne tik labajām atsauksmēm! Kritika vienmēr ir laba lieta!
Mna liels prieks, ka Gājiens par vienlīdzību šogad izdevās, ka mēs spējām parādīt, ka varam to izdarīt, ka mūsu valsts spēja nodrošināt to, kas demokrātiskā valstī pieklājas : vārda un pulcēšanās brīvību!
Paldies visiem, kuri šogad atnāca uz Draudzības dienu pasākumiem. Īpašs paldies tiem, kuri piedalījās Gājienā par vienlīdzību! Tikai kopā mēs esam spēks, tikai, redzot mūsu skaitu, arvien vairāk mūsu viedoklī būs jāieklausās arī politiķiem. Cerams, ka nākamgad uz skatuves kāps arī pašmāju politiķi!
Paldies maiklam un visiem pārējiem par labajām un arī ne tik labajām atsauksmēm! Kritika vienmēr ir laba lieta!
Mna liels prieks, ka Gājiens par vienlīdzību šogad izdevās, ka mēs spējām parādīt, ka varam to izdarīt, ka mūsu valsts spēja nodrošināt to, kas demokrātiskā valstī pieklājas : vārda un pulcēšanās brīvību!
Paldies visiem, kuri šogad atnāca uz Draudzības dienu pasākumiem. Īpašs paldies tiem, kuri piedalījās Gājienā par vienlīdzību! Tikai kopā mēs esam spēks, tikai, redzot mūsu skaitu, arvien vairāk mūsu viedoklī būs jāieklausās arī politiķiem. Cerams, ka nākamgad uz skatuves kāps arī pašmāju politiķi!
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.