Sex VS milestiba

mistiq | 2006.11.28. - 01:09:34 | Peržiūrėta 6927 kartų

Lūk, šāda hipotētiska dilemma:
Mīlu cilvēku, vēlos būt ar viņu kopā. Cilvēku interesē tikai sex, respektīvi, kaut kādu iekšēju motīvu vadīts viņu neiteresē ne attiecības, ne mīlestība, ne romantika. Tikai sex.
Tad lūk, divi jautājumi, par kuriem vēlētos padiskutēt ar pārējiem, analizējot doto sitāciju:
1) Kurš ir zaudētājs šādā situācijā - viņš, kas atsakās no mīlestības plika sexa dēļ, kaut gan manuprāt cilvēku, kurš tevi tiešām mīlēs, atrast ir krietni grūtāk nekā vnk sex partneri..?
2) Kā rīkoties šādā situācijā? Respektīvi - vai piekrist uz tīri sexuāla raxtura attiecībām (kas varētu būt sāpīgi cilvēkam, kurš mīl un grib kko vairāk) vai arī vnk aizmirst un censties cīnīties ar savu mīlestību..? Vai varbūt ir arī kāda cita izeja..?

Anyway, tiem, kam šī situācija šķiet interesanta/pazīstama/banāla - laipni lūgti padalīties ar savu viedokli. Tiešām vēlos dzirdēt jūsu domas :)

razzmatazz | 2006.11.28. - 01:33:09

pakaļā ir ar tādām attiecībām... un nekā hipotētiksa...

sad-eyed | 2006.11.28. - 01:46:11

aww..atkal neiistais viirietis? :D



varbuut peedeejais laiks vienkaarshi beigt leekaat pa aisbergiem un kjert mirkli.. gan jau Istais-Vieniigais-Supervinjsh pats uzpildees. un tas noteikti nebuus vinjsh, kuram vajag tikai draazties, jo, ja arii piekristu taadaam attieciibaam, neba Tev vieniigajam ir loceklis. tos var atrast daudz un citur.. 3 miljardos planeetas :). gribi, lai Tevi piedraazh, uz priekshu :)
piedaavaata miilestiiba ir neveertiiga, tam ,kuram taa tiek dota..ja ieksheeji nav atbildes. taadas attieciibas nekad nevar buut sekmiigas, driizaak tragjiskas un iislaiciigas. paaraak daudz jaamaksaa..un minimaals gandariijums :). ekonomiski neizdeviigi abiem :)..tiiri hipoteetisks viedoklis, paanalizeejot situaaciju :)

costeek | 2006.11.28. - 01:50:16

vai tiesham to chali interese tikai sex?

tiru sexu? ar to kuru mil? ne! priekshkam?
ja tevi interese attiecibas un milestiba - mekle to!

kada izeja? gruti pateikt.. dzivot talak - un censties nedomat par to - laiks paradis patiesibu ;)

razzmatazz | 2006.11.28. - 02:28:38

a ko darīt, ja tāds arī liekas - īstais-vienīgais-superviņš ar visām pasaules ideālākajām kvalitātem... un jau ilgi liekas un izskatās, ka arī nepārstās likties... atbilde viena - palikt par mūzīgu fuck-buddy...

freshet | 2006.11.28. - 02:29:39

Aa,atkal viens savtiigs egoists celaa gadiijies-taadus paar maajas slieksni nelaistu,seviski,ja ir juutas,bet atbildes juutu nav!vieglaak visu izbeigt jau pasaa saakumaa-veelaak,tas kluust sarezgiiti!

mistiq | 2006.11.28. - 03:16:31

nu pag pag, nevajag jau uzreiz likt cilvekiem zimogus virsuu ’ehoists’ utt. Tapec arii raxtiju "savu ieksheju motivu vadits". Nav zinams, kaa vinsh nonacis lidz tam, kapec nevelas (bet varbut baidaas) patiesas juutas... bet nevajag uzreiz cilveku par monstru pataisit.
Bet piekritu gan - vajdzeja visu izbeigt pirms vel kaut kas sakaas... Vnk prats parsvaraa nevalda paar cilveku shadaas situacijaas...

stelss | 2006.11.28. - 06:49:52

Mistiq/ labāk palikt pie plika sexsa, nav ilgstošas ļubestības. Un tā pāriet. Varētu pat teikt, ka tā nav love, bet gan kāds Tev ir ļoti iepaticies, bet pēc laika pierodi un šis paliek tikpat pelēks, kā pārējie. Tālāk, ja iet citas jūtas, vismaz es tā domāju. Kādas? Katrā situācijā tās ir dažādas... Vinnē tikai tas, kas spēj palikt vēss pret jūtām.

f11 | 2006.11.28. - 09:00:28

iisti nesapratu vienu lietu,kaapeec juus visi norakstaat cilveeku tikai taapeec ka vins negrib nopietnas attieciibas? vai taapeec juus domaajiet ka cilveekam ir kaadas probleemas vai bailes no kautkaa?

man personiksi arii nevajaga nopietnas attieciibas, un tas nenoziimee ka man buutu kaadas probleemas, arii bailes man no taa nav.

andrey21 | 2006.11.28. - 09:03:45

Tiem, kam interesē tikai sekss ir daudz vieglāk dzīvot- nav jācieš no neatbildētas mīlestības, nav jāraizējas par citu, nav jājūt sāpes šķiroties no mīļotā cilvēka un vēl virkni visādu piemēru varētu šeit minēt. Viiņiem nav jāuzņemas atbildība par attiecībām un citu cilvēku. Vārdu sakot viendieņi. Nav mīlestības- nav problēmu!!! Šeit varētu aizdomāties par zināma veida egoisma izpausmi. Patiesībā, katram sava situācija, kādēļ viņam nav vajadzīga mīlestība. Stelss taisnība, ka vinnē tas, kas spēj palikt vēss!!! Es arī meklēju, meklēju un vēlreiz meklēju to savu love, bet kā nav tā nav. Atliek tikai sekss ar cilvēku pret kuru neko nejūtu un kuram neko neesu parādā, tikai sekss. Un tad izdomāju, ka viss, apnika man jau meklēt, labāk veltīšu savu laiku savai karjerai un sevis pilnveidošanai, jo ja būs lemts, tad arī sastapšu TO, ar kuru man būs tā ilgi gaidītā love. Bet ja nē, tad nē! Patiesībā, cik jau ir atšūts jauku vīriešu, kuri piedāvāja regulāru seksu, žēl! Manuprāt, ir gadījumi, kad mīlestībai vajag laiku lai tā rastos- sākas ar seksu, bet beidzas ar mīlestību.

f11 | 2006.11.28. - 09:14:36

es nedomaju ka tas ka man nav vajadziga milestiba ir egoisms.jus runajat ta ka butu kads pienakums kadu milet.

sucoks | 2006.11.28. - 09:25:14

Cilveks kas baidas no atbildibas un visa problema.

andrey21 | 2006.11.28. - 09:30:12

Ne vienmēr tas ir egoisms!!!! Ir arī tādi, kuri pat nesaprot, kas ir mīlestība un viņiem tā ir labi!

f11 | 2006.11.28. - 09:31:19

es nebaidos no atbildibas, man nav problemu ar to.man vienkarsi nav vajadzigs cilveks, kas barsta banalus vardus (es tevi milu,es bez tevim nevaru) jus visi tiecaties pec milestibas ka pec nemirstibas.

freshet | 2006.11.28. - 16:49:43

mistiq,neviens nekaadus ziimogus neliek virsuu,vnk atsaucos uz tevis pasa rakstiito:"vinu neinteresee ne attieciibas,ne miilestiiba,ne romantika.tikai sex."kaa gan to veel nosaukt?lai gan sajaa situaacijaa vins vismaz ir godiigs pret tevi!

trevor | 2006.11.28. - 16:57:51

emmm. Nav tādu cilvēku, kurus neinteresētu īlestība. Vienīgi viņi varētu būt nocietinājušies negatīvas ieprieksējās pieredzes dēļ; nelaiž sev nevienu pārāk tuvu klāt lai nebūtu atkal jācieš un jāpiedzīvo vilšanās.
Galvenais, apbruņojies ar pacietību un meklē lietas , kas jūs saistītu , jo tikai uz seksu balstītas attiecības diezgan ātri izjūk.

mistiq | 2006.11.28. - 16:59:21

Patiesibaa jaa. Shajaa zinjaa esu cilvekam tiesham pateicigs un neko sliktu par vinju nevaru pateikt - vinjsh vareja ’paspeleties’, patelot milestibu tikai lai mani ievilktu gultaa... bet vinjsh skaidri un gaishi pateica - vai nu taa, vai nu nekaa. Taa kaa respect - vinjam tiesham neko parmest nevaru.
Bet nu diskutejama jau ir pasha situacija principaa, nevis konkreti mans gadijums :)

trevor | 2006.11.28. - 17:12:31

bet tas jau mums no dabas. Ikviens mācās no negatīvas pieredzes. Kā tu iemācījies nepieskarties karstiem priekšmetiem? Pieskāries, apdedzinājies, tev sāpēja - tu cieti. Tagad tu negribi apdedzināties, tāpēc izvairies pieskarties.
To nav viegli mainīt cilvēkā. Pieredze bieži vien ir šķērslis

rendija | 2006.11.28. - 19:26:17

Viens tiecas pēc fiziska orgasma, otrs- arī pēc garīga. Un. jā,nevienam nav pienākums kādu mīlēt! Tāpat kā nevar būt tāds pienākums, gribēt un samierināties tikai ar seksuāla raxtura attiecībām.
Ja kāds te baidās no tā,ka mīlestība agri vai vēlu beidzas, tad daudz lietderīgāk uztraukties par dzīves kustību nāves virzienā kā tādā.

goldingietis | 2006.12.03. - 15:49:25

Daļa 1/2

Pirms situācijas analīzes izskatīju cauri diskusiju... Un rodas iespaids, ka vairums godājamo komentētāju mīlestību glorificē, padara par vienu vienīgo mērķi, uz kuru tiekties... Bet... Varbūt ir iespējams uz to visu palūkoties no nedaudz cita skatu punkta.
Kā būtu, ja mīlestību pieņemtu par vienu no cilvēkveidīgā dzīvnieka organisma pamatfunkcijām? Neko nesarežģījot. Apmēram tāpat kā no skolas bioloģijas grāmatas definīcijas, kura norāda, ka visam dzīvajam raksturīga barošanās, vielmaiņa, vairošanās, reaģēšana un apkārtējo vidi un atkritumproduktu radīšana. Un, ja definīcijai pievieno vēl vajadzību mīlēt, tad beidzot rodas kāds faktors, uz kuru pamatojoties būtu iespējams nošķirt cilvēku no pārējiem dzīvniekiem, piešķirot tam it kā „augstākas būtnes” statusu. :) Jāpiezīmē, ka pēdējo piebildi gan vēlams tūliņ izmest no galvas (nu vismaz līdz komenta izlasīšanai), jo kontekstā, kādā risinu doto problēmsituāciju, dalījums „augstāks/zemāks”, „dzīvniecisks/cilvēcisks” u.t.jpr. pašreiz absolūti nav nepieciešams (tas būtu atsevišķas diskusijas vērts) un kā tāds netiek ņemts vērā(*). Vienkārši cenšos abstrahēties no tik pieņemtajiem stereotipiem un palūkoties uz jautājumu no nedaudz cita, atšķirīga viedokļa.
Tātad, pieņemot mīlestību par VIENU NO cilvēka kā dzīvas būtnes pamatvajadzībām, var secināt, ka arī tai ir nepieciešams tapt īstenotai, lai normāli varētu risināties arī visi pārējie cilvēka dzīvības procesi, no kuriem neviens nav vairāk vai mazāk prioritārs, tajā skaitā arī mīlestība. Visi ir vienlīdz svarīgi. Vai arī visi ir vienlīdz mazsvarīgi - kā nu katram tīk. :) Tomēr, lai nu cik svarīgi vai mazsvarīgi šie procesi šķistu, fakts ir tāds, ka lielākajā vairumā gadījumu ikviens indivīds centīsies sev nodrošināt pēc iespējas maksimāli optimizētu visu procesu norisi – labi paēst, adekvāti un savlaicīgi reaģēt uz apkārtējās vides mestajiem izaicinājumiem, nodrošināt savu pēctecību(**) un... Mīlēt. Tikai tad, ja maksimāli tiek apmierinātas visu dzīves procesu(***) vajadzības, būs iespējams arī pašam justies apmierinātam, ergo – ikvienam ir raksturīgi tiekties pēc maksimāla ikviena procesa piepildījuma. Ja esam vienojušies par šādu uzskatu, tad varam doties solīti tālāk un pievērsties tieši pašai mīlestībai.
Te nu man pašos pamatos jāiebilst diskusijai liktajam virsrakstam „Sex VS mīlestība”. Un jāiebilst tādēļ, ka mans dziļi personīgais uzskats liedz man seksu pretstatīt mīlestībai. Sekss ir viens no mīlestības komponentiem un, manuprāt, kā tādu to nebūtu īsti korekti pretstatīt jēdzienam „mīlestība”, kurā, no mana viedokļa, tiek apvienotas gan CNS augstākās darbības rezultātā radies produkts - jūtas, gan arī fiziskā to izpausme – sekss. Got it?... :) Manā izpratnē mīlestība eksistē tikai tad, ja ir GAN jau minētās nervu sistēmas radītās jūtas, GAN arī iespēja tās apmierināt – caur fizisku izpausmi. Tas var būt skūpsts, pieskāriens, glāsts, galējā izpausmē – arī tas, ko saprotam ar jēdzienu „sekss”. Protams, ikviens mīlestību veidojošais faktors var eksistēt arī pats par sevi atsevišķi – var būt gan jūtas bez seksa, gan arī sekss bez jūtām, tomēr par mīlestību var runāt tikai tad, ja vienā telpas punktā un vienā laikā attiecībā uz vienu un to pašu personu ir iespējams īstenot abus „love-set” komponentus. :) Tātad nonākam pie jau banālās formulas: sekss + jūtas = mīlestība. Nav kāda no vienādojuma kreisās puses elementiem – nav arī rezultāta labajā pusē, t.i. mīlestības. Tādēļ mans iebildums pret diskusijai izvēlēto nosaukumu, jo nav iespējams no vienādojuma „izraut” kādu atsevišķu tā elementu, lai pretstatītu to visam rezultātam. Vienādojuma elementi un tā rezultāts ir pārāk atšķirīgas kategorijas, lai jebkādā veidā varētu tikt salīdzinātas/pretstatītas viena otrai. Tā... Šķiet, nedaudz aizrāvos ar paskaidrojumiem. ;)

goldingietis | 2006.12.03. - 15:53:06

Daļa 2/2

Šajā brīdī nepieciešams atkal agriezties reālajā pasaulē, lai apzinātos, ka formula strādā un rezultātu dod retos gadījumos. Jo perfekti, par visiem 100% apmierināt IKVIENU no dzīves procesiem nekad nebūs iespējams. Cilvēks atrodas situācijā, kurā viņam atliek vien tiekties pēc iespējami maksimālā piepildījuma – tas īpaši attiecas uz mīlestību, kuras piepildījumu nosaka pārāk daudzi faktori, pie tam vairums no kuriem atrodas ārpus viena atsevišķa cilvēka spējām tos ietekmēt/kontrolēt. Tādēļ arī mīlestības ziņā iespējams vien tiekties sasniegt iespējami pilnīgāku savu vajadzību apmierinājumu. Un to, kādā veidā katrs rod sev apmierinājumu, to jau nosaka ikviena atsevišķā un dziļi individuālā daba. Tas nozīmē: ja nav iespējams īstenot kādu no mīlestības elementiem (jūtas vai fizisku tuvību) pret otru, tad atliek vien samierināties ar „nepilno mīlestību”. Vai „nepilnīgu formulas rezultātu”. :) Pirmajā brīdī šāds termins skan ausij dīvaini, bet tomēr – atbilstošāku apzīmējumu šobrīd neesmu atradis. Un sekojoši, katrs izvēlas savu personīgo modeli, kā izturēties dotajā „nepilnās mīlestības” situācijā:
a) ja ir radušās jūtas, bet dažādu faktoru dēļ indivīdam nav iespējas/vēlmes „pilnam rezultātam” īstenot arī fizisko to izpausmi, tad šādā situācijā indivīds samierināsies, sakodīs zobus, cietīs un klusēs – to varbūt varētu apzīmēt par „platoniskās mīlestības modeli”;
b) ja ir vajadzība pēc fiziskas tuvības, bet dažādu faktoru dēļ indivīdam nav iespējas/vēlmes „pilnam rezultātam” īstenot arī jūtu izpausmi, tad šādā situācijā indivīds realizē tikai savas fiziskās vajadzības – ko sabiedrībā parasti apzīmē ar terminu „maukošanās”.

Ergo, izejot no šāda situācijas definējuma, var analizēt un pavērtēt Mistiq izvirzīto hipotētiskās situācijas modeli un atbildēt uzdotajiem jautājumiem.
1) Manuprāt problēma slēpjas apstāklī, ka šeit saduras divi pretēji uzvedības modeļi: modelis A no Mistiq puses un modelis B no otra cilvēka puses. Šajā situācijā nav iespējams noteikt, kura puse ir zaudētāja un vai arī tā sevi par tādu uzskata. Vienkārši katrs, vadoties no savas personiskās situācijas izpratnes, pieredzes un izvēlētajām opcijām ir radis sev piemērotāko risinājumu un attiecīgi izvēlējies savu „nepilnās mīlestības” modeli. Cita lieta, ja izvēlētais modelis pašam liek justies slikti; tādā gadījumā varbūt ir vērts apsvērt iespēju pārejai no A uz B modeli – attiecībā pret šo vienu konkrēto cilvēku. Un, kā jau iepriekšējos komentos minēja andrey21, tad: „Manuprāt, ir gadījumi, kad mīlestībai vajag laiku lai tā rastos- sākas ar seksu, bet beidzas ar mīlestību.” Arī tas šajā gadījumā nav izslēgts, vienkārši būs tikai reversa situācija jau ierastajam „vispirms jūtas, tad sekss un rezultātā mīlestība”. Jo kādēļ gan nevarētu būt vispirms sekss, tad mostas jūtas un rezultātā, abiem komponentiem esot vienā laikā, vietā un pret vienu un to pašu cilvēku - rodas arī mīlestība? Ja atceramies skolas laiku elementārās matemātikas aksiomu, tad „no saskaitāmo secības rezultāts nemainās.” ;)
2) Daļēju risinājumu jau var rast arī iepriekšējā atbildē. Ja jūtas pret otru cilvēku ir tik spēcīgas, tad varbūt to dēļ ir vērts pārkāpt saviem iekšējiem „uzstādījumiem” (pat ja sākumā sāpēs; un, ja sāpēs, tad vismaz ne tik neģēlīgi, kā A modeļa variantā) un piekrist arī tām tīri seksuālā rakstura attiecībām. Vismaz man pašam šis modelis šķiet krietni labāks, nekā cīnīties ar jūtām vienatnē un ciest. (A modelis patiesībā ir visīstākā elle, un reti kurš no laba prāta to izvēlēsies.) Vismaz tad būs iespēja kaut vai fiziski būt kopā ar otru. Un to jau nav iespējams noteikt, kā situācija veidojas tālāk. Varbūt Tu pats pārāk ātri un droši pieņem to, ka, ja reiz šis cilvēks ir izvēlējies B modeli, tad tas ir „forever”. Un arī viņš pats to nemaz nevar zināt, jo jūtas un to rašanās ir absolūti neprognozējams faktors.

(*) Var diskutēt par to, cik aktuāls ir psihologa Maslou piedāvātais cilvēka „vajadzību piramīdas” modelis, kur pašā tās pamatnē atrodas elementārākās sadzīves vajadzības (ēdiens, miteklis), bet virsotnē – tādi nosacījumi kā vajadzība pēc atzinības, iespēja pašizpausties u.tml.
(**) Homo orientētiem cilvēkiem pēctecības faktora piepildīšana ir īpaši sāpīgs jautājums, kurš sagādā papildus lieku stresu jau tā ne visai vieglajā pārējo faktoru īstenošanas procesā. Iespējams, šeit varētu arī būt kaut daļējs skaidrojums tam, kādēļ nav tik liels skaits to „pilnās mīlestības” rezultātu, cik gribētos redzēt. Galu galā, ja papildus visam citam nākas vienmēr atcerēties arī to, ka aiz tevis nepaliks neviens, kurš tālāk nesīs tavu iedzimtības materiālu, tad ap sajūtu kļūst tā nedaudz... Šķērmi...
(***) Apzināti lietoju jēdzienu „dzīves procesi”, nevis „dzīvības procesi”, jo mana sajūta teic, ka pirmais apzīmējums daudz pilnīgākā veidā izsaka un aptver to, kas pastāvīgi norisinās ikviena cilvēka dzīvē, ietverot gan fiziskos faktorus, gan arī tādus psiholoģiskos faktorus kā jūtas.