aizdomājos...
dust | 2007.11.02. - 19:47:00 | Peržiūrėta 1719 kartų
Cik liels ir pārsvars to cilvēku, kuri var apgalvot, ka ir kopā ar kādu mīlestības dēļ? Vai tikai jaunības iedomu fantāzijas un jauno sajūtu savienojums? Bieži vien cilvēki viens ar otru sarod tā, ka pat neatceras kāpēc vispār ir kopā, kas viņus saistījis. Pienākums pret kādu ir līdzīgs kā pateicība.
Vai vienkārši cilvēku sadzīvošana un dažādu pienākumu izdarīšana, neliecina vien par pienākumu, nevis labas gribas apliecinājumu? (retoriski)
Manuprāt, mīlestība ir kaut, kas tik salds un apdullinošs, ko meklē visu mūžu dzīvojot ilūzijās par īsto...
Cilvēkam ir dota viena dzīve, ko viņš te izjūt uz zemes, tāpēc vajadzētu izmantot visu ko dzīve piedāvā. Slimot ir bezjēdzīgi, mīlestība ir kā slimība, kad simptomi ir visiem zināmi, bet īstās zāles vēl nav atrastas, tamdēļ nav ko slimot nejēdzību dēļ, jo nav vēl atrastas zāles.
Cilvēkiem vienmēr ir bijušas vajadzīgas ilūzijas, lai dzīve nešķistu tik drūma un mīlestība ir viena no tām lietām, kas būtu jāsauc par ilūziju šedevru.
Mīlestība ietver sevī cieņu, sapratni un vajadzību vienam pēc otra un visam tam klāt ir apdullinoša rakstura sajūtas, kas rodas...
Jau iepriekš atvainojos, ka šajā jautājumu kopumā esmu ietvēris gan tādus kā apgalvojumus un vienlaicīgi noliegumus... :)
Kā domā Tu?
Atsakymai (6)
janex
| 2007.11.02. - 20:04:24
nu esmu no tiem retajiem,kas passaa pirmajaa atrada iisto,un veel joprojaam nesuudzos par to,ja nu ar laiku ,kas ir mainijies ,tad tie esam mees paasi,bet tas ir forssi dzive tak iet uz priekssu ,viss mainas,un mees tiem liidzi,un ceru ,ka taa buus veel ilg.
nu esmu no tiem retajiem,kas passaa pirmajaa atrada iisto,un veel joprojaam nesuudzos par to,ja nu ar laiku ,kas ir mainijies ,tad tie esam mees paasi,bet tas ir forssi dzive tak iet uz priekssu ,viss mainas,un mees tiem liidzi,un ceru ,ka taa buus veel ilg.
dianasw
| 2007.11.04. - 22:50:18
... bet patiesiiba tomeer ir viena. Mees dziivojam savu dziivi un ceram uz miilestiibu. Dziivei nav jeegas, ja mees nemiilam un neesam miileeti.
Lai arii ko meklee, lai arii ko izbauda, tas viss izzuud miglaa un neesamiiba, ja nav taa vieniigaa/aas, ar ko padaliities gan priekos, gan beedaas, gan arii atklaasmee un pasaules izzinaashanaa.
... bet patiesiiba tomeer ir viena. Mees dziivojam savu dziivi un ceram uz miilestiibu. Dziivei nav jeegas, ja mees nemiilam un neesam miileeti.
Lai arii ko meklee, lai arii ko izbauda, tas viss izzuud miglaa un neesamiiba, ja nav taa vieniigaa/aas, ar ko padaliities gan priekos, gan beedaas, gan arii atklaasmee un pasaules izzinaashanaa.
dianasw
| 2007.11.04. - 22:56:34
un ja mees runaajam par iesmesliem, kaapeec cilveeki paliek kopaa un dziivo kopaa pieraduma deelj... tad ir jaautraucas par iemesliem, kaapeec vinji vispaar noleema dziivot kopaa.
Jauniibas dullums, kjermeniskaas vajadziibas, aizraushanaas un ideaalisms, kas ir balstiits uz ticiibu, ka , ja esmu iemiileejusies/ies, tad taa ir miilestiiba liidz muzja galam. Kaa jau tika noskaidrots gan vecajaa portaalaa, gan arii jaunajaa, IEMIILEESHANAAS nav nekaadaa zinjaa uzskataama par miilestiibu un iemeslu kopdziives uzsaakshanai. Miilestiiba ir netverama emocija, kas nav balstiita tikai uz hormonu veetraam un kjiimisku reakciju procesu smadzenees.
un ja mees runaajam par iesmesliem, kaapeec cilveeki paliek kopaa un dziivo kopaa pieraduma deelj... tad ir jaautraucas par iemesliem, kaapeec vinji vispaar noleema dziivot kopaa.
Jauniibas dullums, kjermeniskaas vajadziibas, aizraushanaas un ideaalisms, kas ir balstiits uz ticiibu, ka , ja esmu iemiileejusies/ies, tad taa ir miilestiiba liidz muzja galam. Kaa jau tika noskaidrots gan vecajaa portaalaa, gan arii jaunajaa, IEMIILEESHANAAS nav nekaadaa zinjaa uzskataama par miilestiibu un iemeslu kopdziives uzsaakshanai. Miilestiiba ir netverama emocija, kas nav balstiita tikai uz hormonu veetraam un kjiimisku reakciju procesu smadzenees.
janisl202
| 2007.11.05. - 03:06:35
Personīgi manā dzīvē ir tā, ka jo vairāk dzīvoju ar savu mīļumu, jo vairāk mīlu... Sākumā bija vairāk kaisles, bet tagad sāku just, ka attiecības pārtop jaunā kvalitātē, sāku viņu izjust kā daļu no sevis, sāku viņu labāk saprast, jūtu, ka viņš sāk labāk mani saprast. Protams, attiecības nekad nepaliks tādas kādas tās ir - tās vienmēr mainās, patiesībā viss dzīvais mainās un tas kas nemainās ir miris un trūdošs. Ne vienmēr veicas, dažkārt gadās arī, ka ar pirmo atrasto nekas nesanāk, bet tas nenozīmē, ka nesanāktu arī ar citu. Tādas attiecības aiz ieraduma nav tā vērtas, lai pie tām turētos. Kāda jēga no tūkstots un viena nekā? Zinu, ka bail no pārmaiņām, bail, ka atstājot jau atrasto var citu neatrast un tad cenšas uzturēt attiecības, no kurām neko negūst, kuras patiesībā nav labākas par vientulību. Savulaik es izjutu tādas bailes... tomēr iedrošinājos pārtraukt patiesībā jau izjukušās attiecības, kas tikai formāli skaitījās un rezultātā esmu atradis to ko meklēju. Nezinu vai uz visu mūžu, bet kamēr es mīlu un saņemu mīlestību pretī man ir vienalga vai tas turpināsies 100 gadus vai rīt beigsies, šie ir brīnišķīgi mirkļi, kuru dēļ ir vērts dzīvot, kuri arī esot atmiņās turpinātu mani sildīt. Mīlestība ir brīnums, vai nav vienalga cik ilgi - katra diena mīlestībā pavadīta ir vērtīgāka par desmit gadiem bez tās. Ir jāatrod un jābauda līdz pēdējajai sekundei.
Personīgi manā dzīvē ir tā, ka jo vairāk dzīvoju ar savu mīļumu, jo vairāk mīlu... Sākumā bija vairāk kaisles, bet tagad sāku just, ka attiecības pārtop jaunā kvalitātē, sāku viņu izjust kā daļu no sevis, sāku viņu labāk saprast, jūtu, ka viņš sāk labāk mani saprast. Protams, attiecības nekad nepaliks tādas kādas tās ir - tās vienmēr mainās, patiesībā viss dzīvais mainās un tas kas nemainās ir miris un trūdošs. Ne vienmēr veicas, dažkārt gadās arī, ka ar pirmo atrasto nekas nesanāk, bet tas nenozīmē, ka nesanāktu arī ar citu. Tādas attiecības aiz ieraduma nav tā vērtas, lai pie tām turētos. Kāda jēga no tūkstots un viena nekā? Zinu, ka bail no pārmaiņām, bail, ka atstājot jau atrasto var citu neatrast un tad cenšas uzturēt attiecības, no kurām neko negūst, kuras patiesībā nav labākas par vientulību. Savulaik es izjutu tādas bailes... tomēr iedrošinājos pārtraukt patiesībā jau izjukušās attiecības, kas tikai formāli skaitījās un rezultātā esmu atradis to ko meklēju. Nezinu vai uz visu mūžu, bet kamēr es mīlu un saņemu mīlestību pretī man ir vienalga vai tas turpināsies 100 gadus vai rīt beigsies, šie ir brīnišķīgi mirkļi, kuru dēļ ir vērts dzīvot, kuri arī esot atmiņās turpinātu mani sildīt. Mīlestība ir brīnums, vai nav vienalga cik ilgi - katra diena mīlestībā pavadīta ir vērtīgāka par desmit gadiem bez tās. Ir jāatrod un jābauda līdz pēdējajai sekundei.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.