janisl202
|
2007.11.03. - 03:37:58
Katrā ziņā - vienu gan esmu sapratis - lielākais lāsts, ko cilvēkam var uzlikt - likt dzīvot mūžīgi. Iztēlojieties tās šausmas, ja jānoskatās kā mirst vecāki, draugi, bērni... pat ienaidnieki. Un pati dzīve - bez jauniem iespaidiem, trakā, nepieņemamā kārtībā, tās pašas senās emocijas, bet kaut ko nu jau nesaprotamas... Patiesībā labāk ir mirt jaunam, kamēr neesi palicis starp savējiem pēdējais, kamēr baudi vēl visas dzīves emocijas, kamēr ir vēl kas pirmo reizi piedzīvots, nevis vien bezgalīgi atkārtojumi... Kā viena simtgadniece teica - "par ko Dieviņš mani tā sodījis, kad es kā mūķenīte viena te esmu palikusi"
Otra lieta - vecums arī nenāk viens. Lai jau ir pozitīvā daļa gudrība, ar blakni emociju trūkumā, lai arī ir prasmes strādāt ar blakni spēka trūkumu, lai ir daudz laika ar blakni tā pavadīšanā pa slimnīcām un poliklīnikām un, protams, ir tā neizmērojamā dzīves gudrība - garlaicība, ka nenotiek nekas tāds ko nebūtu jau redzējis. Par izskatu vispār nerunāšu - katrs gads to pasliktina un lai jau cits 50 gados izskatās labāk par citu 18, tomēr visi gadiem ejot izskata ziņā neatgriezeniski bojājas, lai jau var lāpīties ar plastiskajām operācijām, bet liec cik ielāpus gribi, tāpat nodilums liks par sevi manīt.
Jābauda ir dzīve un par nāvi nav jāuztraucās, reiz tā noteikti pienāks, bet lai kas arī aiz tās būtu - nav vērts tērēt dzīvi par to domājot, tas tāpat ir nenovēršami, ir muļķīgi uztraukties par nenovēršamo. Pat ja zinātne izārstēs visas slimības un izņems "nāves gēnu", vienalga katastrofas un avārijas paliks, tātad agri vai vēlu nāks nāve...
Nav arī jāžēlojas par aizgājējiem - vismaz viens ir skaidrs, viņiem vairs nesāp. Varbūt viņu nāve ir negaidīta, bet noteikti nav tā ļaunākā no iespējamajām. Viņi ir brīvi... varbūt nekad viņus nesatiksiet, bet pēc enerģijas nezūdamības likuma viņi ir nemirstīgi... var strīdēties par viņu esības formām, bet nekas bez pēdām neizzūd. Sakiet paldies par mirkļiem ko guvāt no viņiem un veltiet savu laiku, lai sniegtu gaišus mirkļus citiem, mēs nevaram sasildīt mirušos, bet varam sasildīt dzīvos, uz pasaules ir gana daudz cilvēku, kam mēs varam dzīvi darīt gaišāku. Kādēļ skatīties atpakaļ?