grifs
|
2007.11.26. - 21:15:03
Pirmkārt jau vienā ziņā var piekrist kristiešiem - tā ir mērenība. Proti - jo vairāk seksa, jo lielāka iespējamība kaut ko noķert, pat ar visiem prezervatīviem. Tāpēc pirmā mācība būtu vispaŗ no sākuma doma’t un tikai tad griest dibenu vai bāzt kaut kur savu mazo draudziņu (un šajā gadījumā es metu lielu akmeni uz tumšajām istabām un pirtīm).
Otrkārt 299 (vai ap 300) ir normāls ikgadējais rādītājs Latvijā - tā tas ir katru gadu, ka aptuveni tik daudz cilvēku tiek inficēti, bet ja nemaldos vēl arvien populārākais inficēšanās veids ir intravenozi lietojot narkotikas. Tā kā tā galvenā riska grupa (lai gan riska grupa ir ikviens).
Pēc idejas šis ādītājs izliekas liels, bet nu vismaz tas ir stabils - labāk jau būtu ja tas samazinātos, bet lai to panāktu ir nepieciešams nenormāls darbs un pašu cilvēku paškontrole, jo kā jau es teicu - nu nevajag drātēties ar ko un kur pagadās, nevajag lietot narkotikas un pat palīdzot ievainotiem cilvēkiem, vajag ievērot drošību.
Taču jāatceras arī to, ka HIV nav nāves spriedums. Ir pat cilvēki, kuri ir tikai nēsātāji un viņu veselību tas neietekmē. Bet tiem, kuriem ietekmē, ir iespējams nodzīvot daudz maz normālu mūžu, neskatoties uz to, ka tomēr jāievēro visur piesardzība.
Principā mūsu sabiedrībā ir pārāk liela pašlepnuma problēma, kurā cilvēki domā, ka ar viņiem tas nekad nenotiks, turpina dzīvot vieglprātīgi, bet nepārbaudās, un tā šo lietu ielaiž un tad jau ir par vēlu. Bet manuprāt, kamēr homoseksuāļi vēl daudz maz par šīm lietām domā, lielāka problēma ir heteroseksuāļi, kuri vēl arvien domā, ka inficēties var tikai geji, un dzīvo ļoti nedrošu seksuālo dzīvi, nemaz nerunājot par narkomāniem, kas vispaŗ tajā brīdī nedomā ar galvu tā kā jādzīvo ar apdomu.