maikls
|
2007.12.18. - 13:11:52
Latviešu valodā ir viens vārds - "mīlestība" - zem kura var slēpties gan kaisle, gan mātes un bērna mīlestība, gan egocentriska pieķeršanās, gan vārdos neaprakstāma vienotības izjūta, gan saikne ar savu zemi utt.
Manuprāt, 98% cilvēku ar mīlestību saprot egocentrisku pieķeršanos otram cilvēkam. Tā nav patiesa mīlestība, tā vienkārši ir tāda kā sevis identificēšana ar kādu citu cilvēku; šis otrs cilvēks ir mums nepieciešams, lai mēs nejustos vientuļi, lai mēs justos vajadzīgi, labi, jauki, skaisti, neaizstājami, unikāli... tātad šāda "mīlestība" nav nekas cits kā sava ego barošanas mehānisms. Un visas "mīlestības" sāpes nav nekas cits kā ego gaudošana, tam nav nekāda sakara ar patiesām mīlestības jūtām.
98% attiecību balstās tieši uz šādu egocentrisku pieķeršanos, kam ir visai tāls sakars ar patiesu mīlestību. Šādas attiecības ir vienkārši divu ego centieni sadzīvot, divu ego barošanās vienam ar otru. Tā nav altruistiska došana, kas raksturo patiesu mīlestību, tā galvenokārt ir ņemšana un pieprasīšana, bet došana ir tīri simboliska un kā kompensācija par atņemto.
Patiesai mīlestībai es jau nu noteikti neesmu gatavs, jo esmu pārāk egoistisks un neesmu pietiekami stiprs... un savā dzīvē neesmu redzējis nevienas attiecības, kuras būtu balstīts uz mīlestību. Īstu mīlestību varbūt piedzīvo divi cilvēki no 100 miljoniem. Mūsu sabiedrība būtībā likvidē gandrīz visas iespējas mīlestībai, mēs jau kopš mazotnes tiekam audzināti tā, lai nespētu mīlēt. Konkurence, cīņa, tiekšanās pēc sasniegumiem, tiekšanās pēc varas un naudas - tas nav savienojams ar mīlestību. Neviena personība nevar patiesi mīlēt, jo personības eksistence norāda uz ego eksistenci un cilvēks ar ego nespēj mīlēt nevienu citu kā vien sevi.