prāts vs. jūtas

the-world | 17.07.2008. - 22:30:20 | Дискуссия прочитана 8455 раз

Doma sekojoša - kam vairāk klausīt: veselajam saprātam vai jūtām, ja runa ir par izvēli ļauties plūst pa straumi vai tomēr nē? Bet vai vispār tas ir nosakāms un izlemjams?

E.

koijots | 17.07.2008. - 22:42:06

Jābūt līdzsvarā gan tam , gan šitam! :D

dust-ancis | 17.07.2008. - 22:58:16

hmmm. ja jūtas ir ļoti stipras, tad mierīgi vari teikt prātam "čau"! Bet, lai cik spēcīgas būtu šīs jūtas, ja tās nesaņem pretī vismaz ko līdzīgu, ar laiku vajinās! - un tad jau ar mierīgu prātu vari saprast, ko tev vairāk vajag - šīs jūtas vai arī ko tiešām paliekošu - ar potenciālu jaunām jūtām... :)

A.

klamans | 17.07.2008. - 23:28:42

Klasiķis ir teicis:
Zogam, ko ceļ prāts, jūtas kāpj pāri.

anders | 17.07.2008. - 23:46:56

Paklausīju jūtām, kaut arī prāts teica nē, nekādā gadījumā. Savu izvēli nenožēloju un arī prāts, ar laiku, mainīja domas. :)

derwolf | 17.07.2008. - 23:48:24

Vislabāk ir tad, ja jūtu un prāta ietekmi sadala 50:50. Tad varētu pat nesadarīt ko pārāk nepra’tīgu, bet arī gluži nepalikt bešā:). Tā teikt - vidusceļš, kad ļaujies jūtām, bet domā arī ar galvu par to, kas notiks pēc tam.

klamans | 17.07.2008. - 23:52:12

Vai vienmēr tā var aprēķināt cik % pieder pratam un cik % pieder jūtām?

derwolf | 18.07.2008. - 00:10:11

Apr’’ekināt nevar, bet var censties sevi nenodot tikai jūtu varā.

gboy23 | 18.07.2008. - 00:17:40

Viens fakts gan ir neapstriidams - juutas vienmeer ir parejosha lieta, kas dziives laikaa vienmeer mainas!

klamans | 18.07.2008. - 00:19:04

Jūtas paliek,tikai to intensitate un polarizācija mainās, dažkart.

derwolf | 18.07.2008. - 00:23:57

Nē, vienkārši ir brīdis, kad cilvēks sāk domāt ar prātu. :)

klamans | 18.07.2008. - 00:29:06

Labi ka tā!!!

gboy23 | 18.07.2008. - 00:29:19

Klamanam ir laba piebilde, paldies! Principaa to pashu vien esmu domaajs - juutas paliek vienmeer, tachu mainaas atbilde uz jautaajumiem - kaadas? vai cik stipras??

gebels | 18.07.2008. - 00:34:19

Incantai situācijai jābūt ja puisim tāda dilemma ...

coyote | 18.07.2008. - 01:10:45

práts norok jútAs tapec neuzticas kautka parak tam personiskajam subjektam

derwolf | 18.07.2008. - 01:31:16

Bet gadās arī tā, ka sākumā ar prātu puisis iepatīkas, bet jūtu vēl nav. Tās var parādīties arī vēlāk... Nav jau vienmēr tā - ieraudzīju un iemīlējos līdz ausīm, pazaudējot galvu :-D

rendija | 18.07.2008. - 01:48:44

dodu priekšroku veselajam saprātam. Ik pa brīdim gan ieplānojot "brīvdienas"... Savu reizi der arī padzīvot neracionāli, neloģiski un vnk dumji.

dianasw | 18.07.2008. - 02:37:17


atkariigs no situaacijas... kaa jau mineets bez harmonijas nekas labs neiznaak.
Veselais sapraats kaa dirigjents atsijaas briizjus, kad sirdij ir pienaacis zvaigzhnju moments un praatam ir jaaseezj tualetee un kad praatam ir jaaspiid, bet sidij ir jaavemj aiz stuura.

derwolf | 18.07.2008. - 10:10:47

Dianasw gan tādi "skaisti" salīdzinājumi... Nu nezinu, man jau liekas, ka tik traki brīži nav.. Kaut gan, kas zina, kas zina.. . Katram jau sava pieredze.

gebels | 18.07.2008. - 10:22:37

Izskatās ka Vilks ir lielākais speciālist jūtu jautājumos :D hehehe

Blaumanism bij frāze - mūrim, ko ceļ prāts, jūtas kapj pāri... tjipa kautka tā ...

derwolf | 18.07.2008. - 11:18:23

„Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri”. Rūdolfs Blaumanis