juniors2234
|
06.01.2015. - 18:03:35
Man skolas gados bieži bija sapņi, kuros redzama nākotne. Ļoti reālistiski fragmenti, parasti dažas minūtes. Lielāko daļu atcerējos tikai tad, kad sāka piepildīties. Dažreiz atcerējos uzreiz pēc pamošanās, pāris reizes arī izstāstīju ģimenei un tie vēlāk piepildījās, zīmīgākais bija mājdzīvnieku nāve. Iespējams, tagad neatceros sapņus, jo gandrīz vienmēr izguļos. Skolas laikā miegs tika pārtraukts ar modinātāju.
Vēl ir tādi interesanti sapņi, kuros es attopos, ka esmu sapnī. Bieži tam seko pamošanās, citreiz sapnis ir tāds, no kura gribas tikt ārā - tāds kā neizdevies alternatīvs manas dzīves variants. Tāda bija viena no pirmajām reizēm - es biju savā vecajā istabā, kur nebija pat datora. Aizdomājos - man taču bija jābūt. Ko es te daru? Tad pēkšņi attapos virtuvē, lai pagaršotu ēdienus - nejūtu garšu. Kas pie velna? Paskatījos pa logu - kaut kas miglains un nesaprotams. Nevar būt, ka tā īstenība, vajag pamosties
Pats labākais ir, ja es varu darīt ko gribu - lidot (vienīgais - man mūžīgi traucē tās elektrolīnijas), vienkārši pastaigāties, pārvietoties starp dažādām iepriekš sapņotām vietām, vai, piemēram, grābt visus garāmgājējus un nodarboties ar seksu, žēl, ka beigt nekādi nesanāk un apnīk.
Vēl ir dažādas fantastiskas, ainaviskas un arī nedaudz idealizētas reālas vietas no pagātnes, piemēram, gingantiska padomju ēdnīca Salaspilī ar bezgala daudz ēdieniem un es ēdu saldējumu - varēja ņemt cik grib. Ēdnīcā tagad lielveikals.