Vai pastāv dzīve pēc Praida, jeb kurp tālāk? / 20

frodo | 01.07.2007. - 23:51:44 | Дискуссия прочитана 4401 раз

Nu - Praids bija veiksmīgs, Jāņi nosvinēti... kas būs tālāk? Kādi kurai organizācijai plāni? Kādas ir prioritātes?
Ne tikai organizācijām, kaut labprāt par viņu plāniem dzirdētu - kā jums šķiet, kas būtu galvenās prioritātes tupmākam darbam? Ko vajadzētu darīt (un kā)?

bullis | 03.07.2007. - 14:31:31

Atvainojos, ka ne par tēmu, bet pirmā doma ieraugot diskusijas nosaukumu bija "Vai pastāv dzīve pēc Nāves, jeb kurp tālāk?".
Bet ja nopietni... Mūsu iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas ir kūtras pēc būtības. Skaidrs ir viens - tikai no pašiem homosex ir atkarīga viņu integrācija pārējā sabiedrībā. Tomēr zinot kāds ir Latvijas parlaments, kāda ir varas elites attieksme pret parastajiem mirstīgajiem, būtu dīvaini cerēt uz kādiem uzlabojumiem geju tiesiskajā stāvoklī. Pat ja "Mozaīka" izdarīs visu iespējamo un neiespējamo.

lindaf | 03.07.2007. - 15:37:52

Manuprāt pietiktu ar vienu vienīgo pāri, kas vēlas reģistrēt savas attiecības, lai partnerattiecību likums būtu vēlams - pretējā gadījumā mūsu valstī nav vienlīdzības starp cilvēkiem un ne katram ir dotas tādas pašas tiesības izvēlēties vai precēties/reģistrēties vai nē. Tomēr, esmu pārliecināta, ka šo pāru ir daudz vairāk - kaut vai zinot cik daudzus Māris Sants jau ir laulājis, un cik daudzi dzīvo stabilās attiecībās. Tajā pat reizē esmu pārliecināta, ka vairāki LGBT cilvēki nopietni sāktu apsvērt iespēju reģistrēties ja šāda iespēja pastāvētu un pamazām veidotos pozitīvāka attieksme pret viendzimuma attiecībām. Baidos, ka daļa Latvijas LGBT cilvēki paši vēl netic savām tiesībām veidot stabilas attiecības un tamdēļ vien ir vientuļi. Likums ir viens no veidiem kā cīnīties pret aizspriedumiem un diskrimināciju.
Otrs svarīgs aspekt ir tas, ka Latvijā nav kopdzīves likuma pāriem, kas dzīvo kopā neprecējušies - vienalga vai hetero vai homo. Tāds likums, kas dod dažas bet ne visas no laulību privilēģijām, būtu ļoti vēlams, jo daudzkārt ir tā, ka viens partneris ir labāk nodrošināts par otru (klasiskais piemērs, puisis labāk pelna un par savu naudu un savā vārdā iegādājās dzīvokli, mašīnu u.t.t., bet meitene par savu algu pērk pārtiku un saimniecības preces. Kad puisis aiziet, viņš līdz paņem visu kopdzīves laikā iegūto mantu... ). Mūsu iecere ir, ka šādu likumu uzreiz varētu veidot dzimumneitrālu, tātad attiecīnāmu gan uz hetero, gan homo pāriem. Šajā jautājumā labi sadarbojamies ar Resursu centru sievietēm Marta.

independent | 06.07.2007. - 22:06:13

"tas ir pirmais solis adopcijas likuma virzienā"
to gan labaak iipasi neuzsver, citaadi sabiedriiba tevi dziivu noeediis (kopaa ar visu likumprojektu). Man, ja godiigi, neskiet, ka sabiedriiba ir gatava lemt kaut vai par partnerattieciibaam, vienlaikus shii jautaajuma ’pacelsana’ ir labs veids, kaa veicinaat sabiedriibas diskusiju un, cerams, arii izaugsmi.

dianasw | 08.07.2007. - 10:45:29


ja runa iet par pirmo paari, tad ko tur daudz... ir vairaaki paari, kas tiiri simboliski ir nosleegushi savieniibu arii bez valsts paliidziibas. Nedomaaju, ka sheit uzrastos kaut kaadas barjeeras, lai atrastu kaadu, kas pieteiktos rindaa uz likumisku sabiedriibu.
Lai tik pienjem likumu vai ierosina kaut kaadu likuma panta mainju, es buushu pirmaa, kas pieteiksies regjistreet jelkaadas attieciibas latvijaa.