atgriešanās iespēja / 40

chanel | 07.04.2009. - 07:53:39 | Дискуссия прочитана 8460 раз

Mani interesē jūsu domas par atgriešanās un izlietā ūdens sasmelšanas tēmu. Es izšķīros ar vienu cilvēku, bet tagad sāku apzināties to, ka, iespējams, tā bija kļūda. Taču pa starpam ir noticis pārāk daudz. Ir pieļautas kļūdas. Bet, atceroties pagātni at cilvēku, ko pametu, man gribas raudāt. Un es nezinu, vai tā ir tikai nostalģija, pavasara uzdzītas skumjas vai sindroms "nezinu, ko no dzīves gribu". Ja mēģināšu atgriezties un pielaikot pagātni, varu atkal sāpināt. Ja palikšu ar cilvēku, ar ko esmu kopā tagad, arī varu sāpināt. Vai kādam/kādai tā ir gadījies?

kripton87 | 10.04.2009. - 22:12:08

Savulaik arī nevarēju izšķirties, mēģināt vēlreiz, vai nē... Patika rendijas komentārs: "vismaz uzdāvini viņai apziņu, ka atzīsti savu sakāvi." Ļoti interesanta doma!

feride | 10.04.2009. - 23:39:15

Nu, nezinu. Tas jau ļoti atkarīgs no cilvēka - vienam šāda " uzdāvināta sakāves apziņa" dos gandarījumu, citam no tā gribēsies vemt.

zaza | 11.04.2009. - 02:10:45

Labāk par pirmo vng neviens vairs nebūs, un katram nakošām/ai būs pikasities parkripatiņu vairāk. "Staraja istina".    

zaza | 11.04.2009. - 02:18:00

Shelby.. prātu jau var uztvert , bet dzīves garumā tas pāts noteitki pievils ne reizi, jo var iet pie vīra, sadzemdēt mazdēlus vecakiem un nomirt ar domu, ka mīlejis kaimiņu ( un pēc apstakļiem , sava bērna krusttēvu)... un sagandejis dzivi ne tik sev , bet ai nemlotai sievai. Vai cik žēl!
Atturos no kautkadas pamacibas. Un dazreiz aizturu elpu, lai paskaities, nu ka tad pats viss pavirzisies!    veiksmi.

jesssssssssse | 11.04.2009. - 03:16:17

..redzēt,nevis meklēt otru un otrā atrast sevi!

būt pašpietiekamai,jā... un tad jau vari kko dot ,ne tikai ņemt.

jesssssssssse | 11.04.2009. - 03:20:44

izlemt ar sirdi!
sirdī tik neprātā pukst no mīļotā cilvēka klātbūtnes un prāts tik aprēķina attālumu jeb tuvumu cik ilgi un tālu iet!

myselfme | 11.04.2009. - 10:23:08

jā - kā bija tai dziesmā... ?...
" piespiežos pie tava pleca, nerūs mīlestība veca, nerūs mīlestība veca, ramtairī-di-rā"   

Latviešiem viss tik vienkārši   

karina429 | 12.04.2009. - 09:08:09

attieciibas ar eksdraudzeneem - pee. nav laba doma jau pashaa saknee, un mirklii kad vinjas tiek atjaunotas tu atceries ka tam ka ex ir ex bija iemesls :))))))

myselfme | 12.04.2009. - 10:40:33

un kaa ir ar ex-muuzha miilu?   karina429, tava formula sheit nederees   

myselfme | 17.04.2009. - 17:12:46

kas vienam zāles, tas otram inde, bet...

es te tā padomāju (es te dāvis tā padomāju:d) - nu lūk - vecās attiecības ir kā vecs dators, kuram tu kompilē klāt - papildini ar visko jaunu - nopērc atmiņu, pārinstalē, iztīri no vīrusiem, lolo un rūpējies un tad... bac - modelis jau ir tik vecs, ka vienu brīdi- viss... viss ieguldītais vējā, jāmet ārā vecais kompis un jāpērk jauns, gribi vai negribi. savādāk baigais stress

myselfme | 17.04.2009. - 17:31:21

un godīgi atbildot uz diskusijas autora jautājumu.
Jā, tieši tā - IR gadījies. Tieši - nevis izvēlē starp diviem cilvēkiem, bet aizmiršanas problēma. Cilvēku nesatiec gadiem, a viņš - turpina dzīvoties pa tavu sirdi un gana stipri "rēgojas" visos pilsētas stūros. Stulbi!   
Bet uzsākt ko jaunu attiecībās, tas neprasa tik daudz drosmes, kā atgriezties... nu vismaz man tā ir.

karina429 | 20.04.2009. - 00:34:34

jaa nederees...

http://mashable.com/wp-content/upload...3/o_rly.jpg

vienas ex staasts beidzaas ar sektoru grupas karantineeshanu un divu, ne tik traki, tikai ar emocionaalo cepuminju mapes iztiiriishanu. pasakas moraale: 4. vaards ieprieksheejaa teikumaa. specifiska atbilde uz ex-muuzha miilas jautaajumu: 6-8.

ladobo | 20.04.2009. - 15:54:17

Par kļūdām jāmaksā, bet katrā ir Vienīgais avots, kura atzīšana un pareiza sapratne var mainīt visu.
Parasti to saprot tikai, kad vairs nav citas iepējas.
Katras ciešanas ir labas, jo vairo apziņu un izpratni, un kā ciest un ko ciest - izvēlās katrs pats.
Tas nav LIKTENIS tā ir Izvēle.
Šai gadījumā jāatceras - nezināšana neatbrīvo no atbildības Likuma Priekšā.
Tik atceriesties Frāzi : "svētīgi nezinošie ". ... tāēc, ja pasaulei nenomirt, tad Mīlestībā nepiedzimt.
         
   

exs-super | 20.04.2009. - 17:14:32

No kluudaam jaamaacaas , nevis tikai jaamaksaa    

jesssssssssse | 20.04.2009. - 17:51:25

svētīgi gan nezinošie,kamēr neuzzina,ka otram gribas ērtības labad būt ar vienu un otru :D... tāpēc... varbūt dažreiz pat "baudītāji"nav pelnījuši atgriešanos,ja tā tiešām nav bijusi vienīga iespēja pateikt"tu kko neredzi",un tomēr šī bijusi kļūda aiziet.mjā ir attaisnojami apstākļi ,situācijas,bet tiešām grūti ir ticēt,kad uzticība zaudēta,bet tas jau var būt dvēseles līmenī,ne tikai fiziskā... ,kas ir galvenais faktors,lai būtu tā sajūta,ka esam saistīti viens ar otru ciešāk-mīlestībā!Tā visu piedod,visu saprot un tic!

" Cilvēka dziņu pamatā ir trīs avoti:
Dvēsele,prāts,miesa.Prāta dziņas rada cieņu.Dvēseles dziņas rada draudzību.Miesas dziņas rada vēlēšanos.Triju dziņu apvienojums rada mīlestību."indiešu gudrība.

myselfme | 20.04.2009. - 20:29:25

labi teikts, jesssssssssse:) bet es uzskatu, ka tie ir īpaši gadījumi (special cases), kad atgriešanās tiešām ir pavisam un nevis tikai uz laiku, lai pārbaudītu, kas nu vēl mums ir palicis dalāms.

jesssssssssse | 20.04.2009. - 23:22:41

atgriešanās kļūdu atzīšana jeb pieņemšana,ļaušanās-tas piemīt īstiem,stipriem un gudriem cilvēkiem tomēr-kas zin ko vēlās tiešām!... taču var jau būt tā,ka ir tā nedrošība sākumā visiem,ka nezin gan... šaubīšanās periods un izlemšana tiešam ir grūta,jo tu riskē!... riskēt-nozīmē mīlēt un spēj to darīt tikai mīlot !tā kkā :)un tu negaidi,ka mīlēs tevi,vienkārši mīli pati,ko atzīsti.

loverboy | 22.04.2009. - 16:35:25

   

myselfme | 23.04.2009. - 16:45:57

   

stromata | 25.04.2009. - 01:22:49

chanel, te ir pārāk daudz par ko runāt un ko cilāt, tāpēc ceru, ka gan jau, ka pati būsi ar to visu tikusi skaidrībā, kas man konkrēti neliek mieru ir veids kā tas viss tiek pasniegts, bet labi, ka Tu jau pati sākumā to izskaidro ar veco labo sindromu, kas ik vienam no mums pa retai reizei piemīt, "nezinu, ko no dzīves gribu." Man tāds iespaids radies, ka Tev pašreiz attiecībās nav labi, un es ieteiktu padomāt par to, kāpēc nav labi un izrunāties ar savu draugu par to, pat ja šī tēma ir tas galvenais.

Lai vispār varētu virzīties ar domām Tev visdrīzāk derētu padzīvot vienai. Tavās pašreizējās attiecībās vienalga, šķiet, ka kaut kas nav labi, vai nu tās grauj ilgas, vai arī vēl kaut kas... Padzīvot vienai, vai izrunāties ar otru, būtu divas tā teikt pareizās lietas, ko darīt. Kas ir tas ar ko esi neapmierināta šajās attiecībās, kas tieši rada bailes? Tieši kāpēc neesi kopā ar bijušo un kāpēc esi kopā pašlaik ar savu draugu. Tie ir kontroljautājumi, uz ko Tev pašai sev ir jāatbild, un tur ir jāatrod skaidrība.

Runājot par šķietamo pagātnes komfortu, kad pēkšņi sāk likties, ka tur un tad bija labāk. Tās patiešām ir pirmāmkārtām bailes. Mēs cilvēki tā esam vienkārši uzbūvēti. Pat tādos gadījumos, kad pagātnē ir bijuši smagi emocionāli pārdzīvojumi, mēs cilvēki, ja atrodam veidu kā no tā attiet un mums šo pārdzīvojumu nav, viss iet gludi, sākam baidīties "tas ir kā man beidzot ir labi?", to es saku pēc savas pieredzes,

Es jau uzskatu, ka izrunāties ar savu draugu tieši par šo tēmu vajadzēja jau sen... liekas kaut kā cietsirdīgi. Vismaz man. Un vēl, kā atgriešanās vispār var būt laba, ja viena no Jums ir aizgājusi? ...

Tas nav īpaši skaisti, ka kāds mūs kaut kur gaida, ja mūsu sirdis ir aizņemtas. Tas ir verdziski, ja vien protams otrs ir gudrs un iebilst pret to. Vajag ļaut tam otram kaut vai matus sev izraut un papsihot sakot "bet es Tevi gaidīšu", bet izdari labu lietu, iemāci viņam, ka viņa laime atnāks, bet bez tevis, iemāci tam otram cilvēkam nevis dzīvot, bet izdzīvot tādā situācijā. Tas ir ellīgi sāpīgi bez šaubām, bet vajag otram norādīt vietu (labā nozīmē, nevis ar "paliec malā"). Pateikt, ka, lai iet laimi meklēt citur, cerot, ka tur viņš būs daudz laimīgāks...

Es pat zinu gadījumu, kur, jā, otrs gaidīja, gaidīja, bet tad atrada mīlestību (te der padomāt par to, kas
ir nevis mīlestība, bet stipra mīlestība). Un kas notika ar pirmo? Pirmais kaut kad izkūlās domāja iet pie otrā, bet otram viņš taču sen vairs nav vajadzīgs. Jā, tad kad atnāk tā īstā un vienīgā, tad tiešām ir tā, ka visi solījumi paplān, tāpēc nedzīvojiet uz solījumiem, nepaļaujieties uz tiem absurdiem, skatieties realitātē, gribi būt ar viņu, tad esi, lai ko tas arī prasītu. Ja meklē ataisnojumus, kāpēc nebūt, aizmirsti, liec sev un viņai mieru, Tev viņu nevajag.