dzīves prieks/priekš dzīves / 40
swallowlv | 23.07.2009. - 20:27:57 | Дискуссия прочитана 6245 раз
kur lai tādu rod?
Ответы (57)
fog
| 29.07.2009. - 23:31:25
Ja cilvēks domā, ka viņš kaut ko nevar sasniegt, nevar ietekmēt, tad tā arī ir.
Ja mums pieder auto- mēs sakam, ka mums ir auto. Kāpēc par savu fizisko ķermeni mēs sakam, ka tie esam mēs, ja tas ir tikai instruments?
Jo ilgāk cilvēki domās par sevi kā par gaļas gabalu, kuru vada hormoni, laika apstākļi, mēness, mātes gēni- jo vairāk viņi stāvēs uz vietas. Tie visi apstākļi ir tikai forši iemesli, lai uzturētu savu slinkumu.
Ja cilvēks domā, ka viņš kaut ko nevar sasniegt, nevar ietekmēt, tad tā arī ir.
Ja mums pieder auto- mēs sakam, ka mums ir auto. Kāpēc par savu fizisko ķermeni mēs sakam, ka tie esam mēs, ja tas ir tikai instruments?
Jo ilgāk cilvēki domās par sevi kā par gaļas gabalu, kuru vada hormoni, laika apstākļi, mēness, mātes gēni- jo vairāk viņi stāvēs uz vietas. Tie visi apstākļi ir tikai forši iemesli, lai uzturētu savu slinkumu.
janisl202
| 31.07.2009. - 03:55:50
fog - un ja nu tomēr ir tikai gaļa vien? Pat mirstot nevar droši pateikt vai pēc nākamā soļa vēl kas būs. Protams, var ticēt... bet smadzenes tik viegli pieņem māņus, ka nav nekādu garantiju vai jelkas vispār ir īsts no tā ko pieredzi, vēl mazāk garantiju, ka prognozes par to, ka vēl kas bez gaļas ir apstiprinātos. Cilvēks baidās no totālas nāves, kas būtu nenovēršama, ja būtu tikai gaļa, tā nu viņš ir uzbūvēts - tie ir pašsaglabāšanās instinkti, vieni no visstiprākajiem, kas cilvēkā ielikti. Un tomēr - vai tiešām tas būtu slikti pilnīgi nomirt, bez jebkādām daudzpunktēm? Manuprāt tā būtu brīnišķīga iespēja vienkārši beigt eksistēt, izzust, nezināt visas tās šausmas, ko slēpj dzīve, nezināt arī to mānīgo laimes sajūtu, kas vilina riskēt, bet allaž pieviļ - jebkurš tās sniegtais lidojums allaž ir par zemu un par īsu. Lai arī mana pieredze liecina, ka neko nāve neizbeidz, tomēr es ceru, ka tā spēs atbrīvot...
Par dažādajiem saulrietiem - fotogrāfijās tie ir dažādi, bet smadzenēs vienādi, tā nu ir, ka tās visu sagrupē un pēc tam jau visu redzi kā sen zinātu un neko sevišķu, tādēļ arī bērnam laiks velkās ilgi, jo viņš krāj iespaidus, pieaugušajam laiks lido, jo viņam tas viss ir atkārtojumi, smadzenes pat nepūlās tos reģistrēt. Var jau mēģināt piemuļķot dabu, bet tāpat ir skaidrs, ka pēc 20 gadiem viss jau ir aiz muguras atzīsti to vai gremdējies ilūzijās, tam vairs nav nozīmes - mānīt sevi var, bet pavisam piemānīt neizdosies.
fog - un ja nu tomēr ir tikai gaļa vien? Pat mirstot nevar droši pateikt vai pēc nākamā soļa vēl kas būs. Protams, var ticēt... bet smadzenes tik viegli pieņem māņus, ka nav nekādu garantiju vai jelkas vispār ir īsts no tā ko pieredzi, vēl mazāk garantiju, ka prognozes par to, ka vēl kas bez gaļas ir apstiprinātos. Cilvēks baidās no totālas nāves, kas būtu nenovēršama, ja būtu tikai gaļa, tā nu viņš ir uzbūvēts - tie ir pašsaglabāšanās instinkti, vieni no visstiprākajiem, kas cilvēkā ielikti. Un tomēr - vai tiešām tas būtu slikti pilnīgi nomirt, bez jebkādām daudzpunktēm? Manuprāt tā būtu brīnišķīga iespēja vienkārši beigt eksistēt, izzust, nezināt visas tās šausmas, ko slēpj dzīve, nezināt arī to mānīgo laimes sajūtu, kas vilina riskēt, bet allaž pieviļ - jebkurš tās sniegtais lidojums allaž ir par zemu un par īsu. Lai arī mana pieredze liecina, ka neko nāve neizbeidz, tomēr es ceru, ka tā spēs atbrīvot...
Par dažādajiem saulrietiem - fotogrāfijās tie ir dažādi, bet smadzenēs vienādi, tā nu ir, ka tās visu sagrupē un pēc tam jau visu redzi kā sen zinātu un neko sevišķu, tādēļ arī bērnam laiks velkās ilgi, jo viņš krāj iespaidus, pieaugušajam laiks lido, jo viņam tas viss ir atkārtojumi, smadzenes pat nepūlās tos reģistrēt. Var jau mēģināt piemuļķot dabu, bet tāpat ir skaidrs, ka pēc 20 gadiem viss jau ir aiz muguras atzīsti to vai gremdējies ilūzijās, tam vairs nav nozīmes - mānīt sevi var, bet pavisam piemānīt neizdosies.
fog
| 31.07.2009. - 10:37:39
ui- izskatās, ka te ilgi varētu pļāpāt :)
Jani- es saprotu, ko Tu saki, saprotu Tavu redzespunktu, no kura skaties.. daļēji tam piekrītu, jo jā- mēs itkā neko nezinām. Mums vienmēr būs mūsu pašu pasaulīte mums apkārt- ziepju burbulis.. bet.
Runājot par nāvi- ja tā ļoti godīgi- es nebaidos nedz mirt, nedz pazust uz visiem laikiem. Viss, no kā es baidos ir lielas fiziskās ciešanas. Es varu pateikt ļoti godīgi- es labprāt mirtu kaut rīt, jo esmu ļooti slinks dzīvot. Bet, parcik man ir jādzīvo, es nevaru atļauties slinkot, jo man ir šis foršais instinkts: tiekšanās būt vislabākajam :DD
Vai tas būtu slikti, nomirt bez daudzp.? bezjēdzīgs jautājums un viss tas, ko Tu raksti par: būtu forši nezināt- tā ir bēgšana, slinkums strādāt- t.i. dzīvot. Tev ir kaut kāda tāda nolemtība- itkā Tu būtu iztērējis savas baterijas bez iespējām uzlādēt; tā- itkā, piem., Tavas smadzenes nespētu saglabāt 1000 un 1 sarkano toni, bet saglabā tikai 1 vai dažus no sarkanās krāsas toņu daudzveidības. tā, itkā Tu laimi nebūtu izjutis, vai nespēj to noseivot, tā itkā Tu būtu absolūtais neveiksminieks, kuram nekad un nekur nebūtu bijuši panākumi. Deprjasņaks’. :D
Karoče es biju runājis par to, ka, piem., ja Tu domā, ka dzīve ir tāda, kāda tā ir, tad tā tāda arī būs. Viss ir bezgala vienkārši. Dzīve ir tāda, kādu Tu to gribi redzēt.
Tas, ka Tev kaut kā iegrupējas tik garlaicīgi- viss pieredzēts, tas ir itkā Tavām smadzenēm būtu ierobežots spektrs, maza atmiņas karte un vājš procesors.. bet tas, protams, nav tikai smadzeņu darbības jautājums.. Dziļāk par to runāt nebūs jēgas.. Pieturēsimies pie sadaļas: gaļa :DD
Mana sieviete teica, ka, ja viņa dzīvotu tādā pasaulē, kā Tu Jāni, viņa sen jau nojūgtos kā psihais četrās baltās sienās :DDD
Par to laiku pieaugušajiem vispār nepiekrītu. Tas, ar ko nodarbojas bērns, un tas, ko dara pieaugušais ir pavisam atšķirīgas lietas un laika izjūta ir atkarīga no tā, ko dara, cik daudz sevi nodarbina konkrētā laika telpā. Karoče- ja Tu savas smadzenes nenodarbini, tad Tev laiks velkas.
Pēc 20 gadiem viss aiz muguras.. pzdc vnk. Zini pēc kā tas izklausās- pēc cilvēka, kurš 50 gados grib staigāt ar kruķi, lai arī nopietnu traumu vai slimību nav bijis,; pēc tā, ka 50 gados grib izskatīties uz 70; pēc tā, ka jau pēc 30 gadiem dzīve ir gandrīz beigusies un viss, ko atliek darīt turpmāko laiku- gaidīt nāvi, neiet ārā no mājas un visādos citādos veidos slinkot. Ne velti var redzēt tādus cilvēkus, kas 70 gados lec ar izpletni un sāk mācīties franču valodu. Bet ir cilvēki, kas noraksta sevi jau ļoti agri.
Man, piem., patīk kvalitatīvi dzīvot ar atdevi.. Karoče ir tik daudz visa kā, ko gribu pamēģināt, iemācīties, sniegt, ieguldīt, pārliecināties.. karoče slinkums uzskaitīt..
Es, piem., vēl neesmu iemācījies apzināti iziet un ceļot astrālā. man tas izdodas tikai daļēji.. ja tā vispār var teikt.. Labi- pietiks par mani. Karoče ir daudz citu cilvēku uz pasaules, kas pateiks to pašu, ko es. Un pierādīt neko nevienam nevajag. Mana pasaule vnk ir daudz interesantāka, jo man ir vaļā vairāk durvju.. hi.. :DDDD
ui- izskatās, ka te ilgi varētu pļāpāt :)
Jani- es saprotu, ko Tu saki, saprotu Tavu redzespunktu, no kura skaties.. daļēji tam piekrītu, jo jā- mēs itkā neko nezinām. Mums vienmēr būs mūsu pašu pasaulīte mums apkārt- ziepju burbulis.. bet.
Runājot par nāvi- ja tā ļoti godīgi- es nebaidos nedz mirt, nedz pazust uz visiem laikiem. Viss, no kā es baidos ir lielas fiziskās ciešanas. Es varu pateikt ļoti godīgi- es labprāt mirtu kaut rīt, jo esmu ļooti slinks dzīvot. Bet, parcik man ir jādzīvo, es nevaru atļauties slinkot, jo man ir šis foršais instinkts: tiekšanās būt vislabākajam :DD
Vai tas būtu slikti, nomirt bez daudzp.? bezjēdzīgs jautājums un viss tas, ko Tu raksti par: būtu forši nezināt- tā ir bēgšana, slinkums strādāt- t.i. dzīvot. Tev ir kaut kāda tāda nolemtība- itkā Tu būtu iztērējis savas baterijas bez iespējām uzlādēt; tā- itkā, piem., Tavas smadzenes nespētu saglabāt 1000 un 1 sarkano toni, bet saglabā tikai 1 vai dažus no sarkanās krāsas toņu daudzveidības. tā, itkā Tu laimi nebūtu izjutis, vai nespēj to noseivot, tā itkā Tu būtu absolūtais neveiksminieks, kuram nekad un nekur nebūtu bijuši panākumi. Deprjasņaks’. :D
Karoče es biju runājis par to, ka, piem., ja Tu domā, ka dzīve ir tāda, kāda tā ir, tad tā tāda arī būs. Viss ir bezgala vienkārši. Dzīve ir tāda, kādu Tu to gribi redzēt.
Tas, ka Tev kaut kā iegrupējas tik garlaicīgi- viss pieredzēts, tas ir itkā Tavām smadzenēm būtu ierobežots spektrs, maza atmiņas karte un vājš procesors.. bet tas, protams, nav tikai smadzeņu darbības jautājums.. Dziļāk par to runāt nebūs jēgas.. Pieturēsimies pie sadaļas: gaļa :DD
Mana sieviete teica, ka, ja viņa dzīvotu tādā pasaulē, kā Tu Jāni, viņa sen jau nojūgtos kā psihais četrās baltās sienās :DDD
Par to laiku pieaugušajiem vispār nepiekrītu. Tas, ar ko nodarbojas bērns, un tas, ko dara pieaugušais ir pavisam atšķirīgas lietas un laika izjūta ir atkarīga no tā, ko dara, cik daudz sevi nodarbina konkrētā laika telpā. Karoče- ja Tu savas smadzenes nenodarbini, tad Tev laiks velkas.
Pēc 20 gadiem viss aiz muguras.. pzdc vnk. Zini pēc kā tas izklausās- pēc cilvēka, kurš 50 gados grib staigāt ar kruķi, lai arī nopietnu traumu vai slimību nav bijis,; pēc tā, ka 50 gados grib izskatīties uz 70; pēc tā, ka jau pēc 30 gadiem dzīve ir gandrīz beigusies un viss, ko atliek darīt turpmāko laiku- gaidīt nāvi, neiet ārā no mājas un visādos citādos veidos slinkot. Ne velti var redzēt tādus cilvēkus, kas 70 gados lec ar izpletni un sāk mācīties franču valodu. Bet ir cilvēki, kas noraksta sevi jau ļoti agri.
Man, piem., patīk kvalitatīvi dzīvot ar atdevi.. Karoče ir tik daudz visa kā, ko gribu pamēģināt, iemācīties, sniegt, ieguldīt, pārliecināties.. karoče slinkums uzskaitīt..
Es, piem., vēl neesmu iemācījies apzināti iziet un ceļot astrālā. man tas izdodas tikai daļēji.. ja tā vispār var teikt.. Labi- pietiks par mani. Karoče ir daudz citu cilvēku uz pasaules, kas pateiks to pašu, ko es. Un pierādīt neko nevienam nevajag. Mana pasaule vnk ir daudz interesantāka, jo man ir vaļā vairāk durvju.. hi.. :DDDD
fog
| 31.07.2009. - 10:40:51
Ak Dievs, kā aizrāvos...
nemaz tā nelikās... grūti no nulles pastāstīt tā, lai saprot manu domu.. 
un es pat nenoslinkoju, lai arī ir lielas aizdomas, ka tāpat runāju viens mežā.. bet nu.. lai jau paliek... moš kādam kaut kas noder..
Ak Dievs, kā aizrāvos...
nemaz tā nelikās... grūti no nulles pastāstīt tā, lai saprot manu domu.. un es pat nenoslinkoju, lai arī ir lielas aizdomas, ka tāpat runāju viens mežā.. bet nu.. lai jau paliek... moš kādam kaut kas noder..
janisl202
| 31.07.2009. - 23:21:59
Par smadzeņu darbību esmu veicis daudz pētījumu, par to, ka tās saglabā visus toņus - tas tā ne tuvu nav. Daudzi brīnās par to cik daudz "saglabājas" viņu galvās un būtu ļoti pārsteigti, ja zinātu cik maz patiesībā tiek "saglabāts". Smadzenes ierauga to saulrietu, atrod informāciju, ka tāds jau ir bijis un ieraksta "vēl viens saulriets", īpašajās atzīmēs norādot - fonā bija kāda cita ēka. Kad cilvēks grib to atcerēties - smadzenes "uzbur" to bildi no jauna - tā nav vairs īstenība, lai jau ļoti ticama aina. Protams, ir daži cilvēki uz Zemes, kuriem tiešām smadzenes saglabā visu, viņi izejot caur telpai var nosaukt katru sīkāko priekšmetu kas tur atradās, bet tā īstenībā ir slimība un nav raksturīga vairumam. Protams, atmiņu ilūzijas šķiet ļoti reālas, tās ir tik lieliskas, ka nezinātājs nekad nepamanīs, ka tiek vazāts aiz deguna, ka tās bildes ir fikcija. Patiesībā ir vesela kaudze metožu kā likt cilvēkam atcerēties to kā nebija - viņš nekad neatklās, ka tā aina ir neīsta, jo tā būs tāda pati atmiņa kā pārējās. Lai kā arī nebūtu - smadzenēm visi saulrieti ir vienādi, tikai daži cilvēki tic, ka tie ir unikāli, patiesībā tie ir unikāli vien tik ilgi kamēr skaties uz tiem un pēc brīža tie jau ir iegrupēti un tikpat pelēki kā visa dzīve.
Par neveiksminieka jēdzienu - tas nav stāsts par mani, es vienmēr visu sasniedzu, diemžēl gan mana laime ir utopija, nav tādu nosacījumu lai tā iestātos, es varu apgriezt Zemi otrādi, bet tas nemainīs to, ka man ir garlaicīgi. Es esmu sasniedzis visu ko gribēju un tagad nav vairs tāda mērķa kas man ko nozīmētu, protams, es varu kāpt augstāk, bet man ir vienalga par to kas tur ir.
Par Tavu sievu - es ticu, ka viņa sajuktu prātā, ja izietu kaut caur nelielu daļu no tā caur ko izgāju es... diemžēl es esmu nolādēts ar dzelžainu saprātu, kas nekad neļogās, lai kas arī nenotiktu - man nākas to izciest līdz galam. Tiesa pēdējos gados arī manas ciešanas man ir kļuvušas vienaldzīgas, sliktāk kā bija jau nu nevar vairs būt un tie notikumi kas bija atkārtojoties jau vairs neķertu sāpīgi, sāpes mani iemācīja virzīties uz rezultātu, tās iemācīja uzvarēt vai mirt, pagaidām es uzvaru, ja nē - tā būs mana pēdējā diena. Tā ir arī atbilde par kroplībām - es nestaigāšu ar kruķi - vai nu manas kājas mani cels, vai arī es pārtraukšu patētisko eksistenci, es nedzīvošu līdz totālam miesas atteikumam, vien tik ilgi kamēr varēšu dzīvot ar godu. Tāpat arī neviena slimība mani nav atturējusi no darba - miesai ir jāpakļaujas un jākalpo un nekas nav iemesls nesasniegt rezultātu - uzvari vai mirsti - tas ir dabas likums, kuru cilvēki gan cenšās pārkāpt...
Par simtu un vienām durvīm - visiem tās ir, tikai es zinu kas aiz katrām ir un man par visu ir vienalga, lai kur es ietu tie būs vien atkārtojumi, nav uz pasaules tādas laimes kāda man bijusi, nav arī tādu ciešanu kādas man bijušas, kāda jēga no blāviem, nemanāmiem laimes un ciešanu atdarinājumiem? Par gadiem runājot - esmu redzējis kā citi bēg no sava vecuma, ko tikai viņi neizdomā, tikai jaunāki nepaliek un pietiek vien apstāties, lai saprastu, ka tas viss ir bezjēdzīgi, no sevis nevar aizbēgt.
Par smadzeņu darbību esmu veicis daudz pētījumu, par to, ka tās saglabā visus toņus - tas tā ne tuvu nav. Daudzi brīnās par to cik daudz "saglabājas" viņu galvās un būtu ļoti pārsteigti, ja zinātu cik maz patiesībā tiek "saglabāts". Smadzenes ierauga to saulrietu, atrod informāciju, ka tāds jau ir bijis un ieraksta "vēl viens saulriets", īpašajās atzīmēs norādot - fonā bija kāda cita ēka. Kad cilvēks grib to atcerēties - smadzenes "uzbur" to bildi no jauna - tā nav vairs īstenība, lai jau ļoti ticama aina. Protams, ir daži cilvēki uz Zemes, kuriem tiešām smadzenes saglabā visu, viņi izejot caur telpai var nosaukt katru sīkāko priekšmetu kas tur atradās, bet tā īstenībā ir slimība un nav raksturīga vairumam. Protams, atmiņu ilūzijas šķiet ļoti reālas, tās ir tik lieliskas, ka nezinātājs nekad nepamanīs, ka tiek vazāts aiz deguna, ka tās bildes ir fikcija. Patiesībā ir vesela kaudze metožu kā likt cilvēkam atcerēties to kā nebija - viņš nekad neatklās, ka tā aina ir neīsta, jo tā būs tāda pati atmiņa kā pārējās. Lai kā arī nebūtu - smadzenēm visi saulrieti ir vienādi, tikai daži cilvēki tic, ka tie ir unikāli, patiesībā tie ir unikāli vien tik ilgi kamēr skaties uz tiem un pēc brīža tie jau ir iegrupēti un tikpat pelēki kā visa dzīve.
Par neveiksminieka jēdzienu - tas nav stāsts par mani, es vienmēr visu sasniedzu, diemžēl gan mana laime ir utopija, nav tādu nosacījumu lai tā iestātos, es varu apgriezt Zemi otrādi, bet tas nemainīs to, ka man ir garlaicīgi. Es esmu sasniedzis visu ko gribēju un tagad nav vairs tāda mērķa kas man ko nozīmētu, protams, es varu kāpt augstāk, bet man ir vienalga par to kas tur ir.
Par Tavu sievu - es ticu, ka viņa sajuktu prātā, ja izietu kaut caur nelielu daļu no tā caur ko izgāju es... diemžēl es esmu nolādēts ar dzelžainu saprātu, kas nekad neļogās, lai kas arī nenotiktu - man nākas to izciest līdz galam. Tiesa pēdējos gados arī manas ciešanas man ir kļuvušas vienaldzīgas, sliktāk kā bija jau nu nevar vairs būt un tie notikumi kas bija atkārtojoties jau vairs neķertu sāpīgi, sāpes mani iemācīja virzīties uz rezultātu, tās iemācīja uzvarēt vai mirt, pagaidām es uzvaru, ja nē - tā būs mana pēdējā diena. Tā ir arī atbilde par kroplībām - es nestaigāšu ar kruķi - vai nu manas kājas mani cels, vai arī es pārtraukšu patētisko eksistenci, es nedzīvošu līdz totālam miesas atteikumam, vien tik ilgi kamēr varēšu dzīvot ar godu. Tāpat arī neviena slimība mani nav atturējusi no darba - miesai ir jāpakļaujas un jākalpo un nekas nav iemesls nesasniegt rezultātu - uzvari vai mirsti - tas ir dabas likums, kuru cilvēki gan cenšās pārkāpt...
Par simtu un vienām durvīm - visiem tās ir, tikai es zinu kas aiz katrām ir un man par visu ir vienalga, lai kur es ietu tie būs vien atkārtojumi, nav uz pasaules tādas laimes kāda man bijusi, nav arī tādu ciešanu kādas man bijušas, kāda jēga no blāviem, nemanāmiem laimes un ciešanu atdarinājumiem? Par gadiem runājot - esmu redzējis kā citi bēg no sava vecuma, ko tikai viņi neizdomā, tikai jaunāki nepaliek un pietiek vien apstāties, lai saprastu, ka tas viss ir bezjēdzīgi, no sevis nevar aizbēgt.
kinderbueno
| 01.08.2009. - 01:44:54
man dzivesprieks ir katru dienu!!! dzive ir skaista un pasaule pieder laimigajiem!!! uzsmaidi pasaulei un pasaule uzsmaidis tev ;) uzsmaidi un pasveicini pretimgajeju no rita, kad ej uz darbu un vins uzsmaidis peti ;)
man dzivesprieks ir katru dienu!!! dzive ir skaista un pasaule pieder laimigajiem!!! uzsmaidi pasaulei un pasaule uzsmaidis tev ;) uzsmaidi un pasveicini pretimgajeju no rita, kad ej uz darbu un vins uzsmaidis peti ;)
fog
| 01.08.2009. - 05:51:14
Jāni- Tu atkal pateici visu to, ko jau teici pirms tam.. tas viss ir bezgala garlaicīgi.
"Par smadzeņu darbību esmu veicis daudz pētījumu"- Tu strādā zinātnē? vai Tev vnk patīk izrunāt tekstus, kas smuki skan?
Un par manu sievu Tu neko nezini un par mani neko nezini un mēs par Tevi neko nezinām, tāpēc nevajag stāstīt, cik nežēlīgi daudz esi pieredzējis tā, itkā būtu izcietis visvairāk no visiem.
Tici man- nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk- paskaties BBC vai Discovery chanel :)
Un Tu tipa zini visu, kas ir aiz visām durvīm.. bla bla bla...
"nav uz pasaules tādas laimes kāda man bijusi, nav arī tādu ciešanu kādas man bijušas" vispār padomā par šo savu teikumu loģiski...
Tā, itkā Tu dzīvotu tiešām 4rās sienās un viss, kas uz pasaules eksistē, ir tikai tas, ko Tu esi redzējis..
Tu izklausies pēc kādas tantiņas, kas dzīvoja 6 km no jūras un nekad līdz tai nebija bijusi.. bet ļoti labi zināja visu par visu.. :D
Un galu galā, viss tas ko Tu esi pieredzējis- gan labais, gan sliktais- Tev tas nenes nekādu jēgu, rezultāti ir tādi, kādi tie ir Tavos tekstos- un ja Tu esi sasniedzis visu, ko gribēji, tad tas izklausās gaužām maz..
Visneinteresantākais ir tas, ka Tev 2+1+3+0= 6 4+9+5+2=6 un 2+8+6+4= 6.
Lai tā arī paliek. Katram ir sava pasaule, kurā viņš dzīvo. Vnk nestāsti man, ka Tu esi cietējs- vislielākais no visiem; ka Tu esi viszinošais- u.tt. Tas viss ir tikai laika šķiešana.
Jāni- Tu atkal pateici visu to, ko jau teici pirms tam.. tas viss ir bezgala garlaicīgi.
"Par smadzeņu darbību esmu veicis daudz pētījumu"- Tu strādā zinātnē? vai Tev vnk patīk izrunāt tekstus, kas smuki skan?
Un par manu sievu Tu neko nezini un par mani neko nezini un mēs par Tevi neko nezinām, tāpēc nevajag stāstīt, cik nežēlīgi daudz esi pieredzējis tā, itkā būtu izcietis visvairāk no visiem.
Tici man- nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk- paskaties BBC vai Discovery chanel :)
Un Tu tipa zini visu, kas ir aiz visām durvīm.. bla bla bla...
"nav uz pasaules tādas laimes kāda man bijusi, nav arī tādu ciešanu kādas man bijušas" vispār padomā par šo savu teikumu loģiski...
Tā, itkā Tu dzīvotu tiešām 4rās sienās un viss, kas uz pasaules eksistē, ir tikai tas, ko Tu esi redzējis..
Tu izklausies pēc kādas tantiņas, kas dzīvoja 6 km no jūras un nekad līdz tai nebija bijusi.. bet ļoti labi zināja visu par visu.. :D
Un galu galā, viss tas ko Tu esi pieredzējis- gan labais, gan sliktais- Tev tas nenes nekādu jēgu, rezultāti ir tādi, kādi tie ir Tavos tekstos- un ja Tu esi sasniedzis visu, ko gribēji, tad tas izklausās gaužām maz..
Visneinteresantākais ir tas, ka Tev 2+1+3+0= 6 4+9+5+2=6 un 2+8+6+4= 6.
Lai tā arī paliek. Katram ir sava pasaule, kurā viņš dzīvo. Vnk nestāsti man, ka Tu esi cietējs- vislielākais no visiem; ka Tu esi viszinošais- u.tt. Tas viss ir tikai laika šķiešana.
freshet
| 01.08.2009. - 13:46:00
ha,ha,ha,uzsmaidi pretimnacejam un vins uzsmaidiis tev,nu kaa tad,to var dariit visur,tikai ne seit Latvijaaa!
ha,ha,ha,uzsmaidi pretimnacejam un vins uzsmaidiis tev,nu kaa tad,to var dariit visur,tikai ne seit Latvijaaa!
janisl202
| 01.08.2009. - 17:06:35
fog - es nesaku, ka es esmu lielākais cietējs pasaulē, es saku, ka es neciešu vairāk, ka tās negatīvās lietas mani vairs neiespaido. Līdz ar to es nevaru piedzīvot lielākas ciešanas kā bija - nelaimes varbūt būs lielākas, bet cietīšu es vai nu nemaz vai nu nedaudz. Tas pats ar priekiem - visu ko esmu pieredzējis var izveidot pārākā pakāpē, bet man tas jau būs vienaldzīgi, tātad laimes vairāk nebūs.
Labais un sliktais - tas nenes nekādu jēgu, visa jēga ir mērķī un spēkā to sasniegt. Man ir spēks, bet nav mērķu, kas būtu tā vērti. Es nezinu alternatīvus pozitīvos notikumus, kas varētu man raisīt lielāku laimi kā bijis, līdz ar to nav mērķu, kas dotu rezultātus, es varu kāpt augstāk un to arī daru, jo bezdarbību nespēju izturēt, bet tas nekādi nemaina to kā es jūtos, tās kārtējās virsotnes ir tikai kārtējās, tas nav nekas īpašs.
fog - es nesaku, ka es esmu lielākais cietējs pasaulē, es saku, ka es neciešu vairāk, ka tās negatīvās lietas mani vairs neiespaido. Līdz ar to es nevaru piedzīvot lielākas ciešanas kā bija - nelaimes varbūt būs lielākas, bet cietīšu es vai nu nemaz vai nu nedaudz. Tas pats ar priekiem - visu ko esmu pieredzējis var izveidot pārākā pakāpē, bet man tas jau būs vienaldzīgi, tātad laimes vairāk nebūs.
Labais un sliktais - tas nenes nekādu jēgu, visa jēga ir mērķī un spēkā to sasniegt. Man ir spēks, bet nav mērķu, kas būtu tā vērti. Es nezinu alternatīvus pozitīvos notikumus, kas varētu man raisīt lielāku laimi kā bijis, līdz ar to nav mērķu, kas dotu rezultātus, es varu kāpt augstāk un to arī daru, jo bezdarbību nespēju izturēt, bet tas nekādi nemaina to kā es jūtos, tās kārtējās virsotnes ir tikai kārtējās, tas nav nekas īpašs.
jurcix
| 01.08.2009. - 19:39:25
Jani- kamer tu piederi sev, tu isti nepiederi nekam. Tikai tas cilveks, kas ir atdevis savu sirdi otram, var but patiesi brivs. Es tev patiesi saku- ej un pieder!
Jani- kamer tu piederi sev, tu isti nepiederi nekam. Tikai tas cilveks, kas ir atdevis savu sirdi otram, var but patiesi brivs. Es tev patiesi saku- ej un pieder!
jurcix
| 01.08.2009. - 20:46:20
Viss shai pasaulee,kas ir patiesi vertigs, tev nevar piederet, bet tu to vari iemantot. Tas,ko tu iemanto,ir ar tevi. Lidz pasaules galam.
Viss shai pasaulee,kas ir patiesi vertigs, tev nevar piederet, bet tu to vari iemantot. Tas,ko tu iemanto,ir ar tevi. Lidz pasaules galam.
rendija
| 01.08.2009. - 23:52:58
Jānis ir tik monumentāls, cik vien var būt viens cilvēks. Pat, ja viņa vērtības šķiet apšaubāmas.
Jānis ir tik monumentāls, cik vien var būt viens cilvēks. Pat, ja viņa vērtības šķiet apšaubāmas.
d-u-s-t
| 02.08.2009. - 17:18:04
hmmm! jurcix! dust’s gan domā nedaudz citādi: tieši viss, kas tev pašam pieder (gan mantiski, gan emocionāli, gan kā-vēl-tur) ir tieši tas, kas tev tiešām pieder! - tiko kā "pieslēdzas" trešais tev un tavam es (tavam visam, kas tev ir) - tad tas vairs nav tikai tavs (cilvēki caurmērā ir ļoti egocentriski un vēl lielākā caurmērā ļoti privātipašnieciski (lai ko kurš teiktu)) Patiesas brīvības pamatā ir tas, ka tu, galvenokārt, harmonē pats ar sevi... , ja to spēj, tad vēl nekur nav teikt, ka to spēj ar citiem (lai gan "tie citi", manuprāt, ir jāuztver pakārtoti) 
hmmm! jurcix! dust’s gan domā nedaudz citādi: tieši viss, kas tev pašam pieder (gan mantiski, gan emocionāli, gan kā-vēl-tur) ir tieši tas, kas tev tiešām pieder! - tiko kā "pieslēdzas" trešais tev un tavam es (tavam visam, kas tev ir) - tad tas vairs nav tikai tavs (cilvēki caurmērā ir ļoti egocentriski un vēl lielākā caurmērā
ļoti privātipašnieciski (lai ko kurš teiktu)) Patiesas brīvības pamatā ir tas, ka tu, galvenokārt, harmonē pats ar sevi... , ja to spēj, tad vēl nekur nav teikt, ka to spēj ar citiem (lai gan "tie citi", manuprāt, ir jāuztver pakārtoti)
swallowlv
| 02.08.2009. - 19:52:00
gribētos kādu dienu atzīmēt kādu citu izvēli kontrolpanelī daļā "Es šodien:"
gribētos kādu dienu atzīmēt kādu citu izvēli kontrolpanelī daļā "Es šodien:"
ljena
| 03.08.2009. - 20:35:12
Baigi garas pļāpas, slinkums lasīt, tā kā, ja nodublējos, atvainojos!
Domāju, nav vienotas receptes un veidu nežēlīgu daudz, bet.. BET, tāds mazs nieciņš:
vajag pašam gribēt priecāties
Baigi garas pļāpas, slinkums lasīt, tā kā, ja nodublējos, atvainojos!
Domāju, nav vienotas receptes un veidu nežēlīgu daudz, bet.. BET, tāds mazs nieciņš:
vajag pašam gribēt priecāties
memories
| 10.08.2009. - 07:33:53
Prieks pats par sevi slēpjas mazās lietās - saulrietos, pankūkās ar medu, skūpstpos. lietū, pienenēs, dzeltenās lapas, melnā kafijā utml
un tas viss kopā veido dzīvesprieku, jo ik uz soļa var ieraudzīt kaut ko skaistu un kauk ko kas liek priecāties,,,tikai vai mēs protam to saskatīt?
Prieks pats par sevi slēpjas mazās lietās - saulrietos, pankūkās ar medu, skūpstpos. lietū, pienenēs, dzeltenās lapas, melnā kafijā utml
un tas viss kopā veido dzīvesprieku, jo ik uz soļa var ieraudzīt kaut ko skaistu un kauk ko kas liek priecāties,,,tikai vai mēs protam to saskatīt?
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Контакты | Реклама | Правила пользования | Политика конфиденциальности |
Контакты | Реклама | Правила пользования | Политика конфиденциальности |
Мы использоваем cookies. Продолжая просматривать сайт, вы даете согласие на использование cookies.