janisl202
|
20.07.2017. - 03:52:49
Tas nav nekāds noslēpums, mana negatīvā attieksme ir dzīves laikā gūtās pieredzes rezultāts, par to, ka neviena valsts funkcija dzīvē nerealizējas un valsts likumdošana ir tā izstrādāta, lai īpaši apgrūtinātu cilvēku dzīvi. Par pirmo punktu es varētu sarakstīt grāmatu un noteikti nevarētu visu ietilpināt diskusijā, īsumā runājot - es kļuvu par speciālistu pašmācības ceļā un valsts izglītība man neko nav devusi, lai iegūtu izglītības diplomu man nācās maksāt pašam, par spīti izciliem mācību rezultātiem (ja to triviālu uzdevumu risināšanu vispār var saukt par mācīšanos, protams), vienīgā reize dzīvē, kad es smagi saslimu - man nācās pašam maksāt par ārstēšanu, jeb es būtu kļuvis par invalīdu, gaidot palīdzību tālā nākotnē, ko piedāvāja valsts. Es strādāju jau kopš 18 gadu vecuma un bez darba neesmu bijis nevienu dienu, visu laiku maksāju nodokļus, bet jāsaka esmu pilnībā pārliecināts, ka valsts nekad man nesniegs nevienu pakalpojumu, kad man to vajadzēs, atskaitot maksas pakalpojumus, par kuriem pats samaksāju, kā, piemēram, pases izsniegšana, kuras augstā cena liek domāt, ka valsts no tā gūst pat peļņu. Pavisam vienkāršus aprēķinus veicot es jau tagad redzu, ka tieku apkrāpts, ka esmu samaksājis pietiekami, lai man varētu sniegt visus pakalpojumus, bet tā vietā man ir bijis jāmaksā vēlreiz, ar to arī nav pieticis, esmu maksājis arī trešo reizi, lai palīdzētu slimiem draugiem, kam pašiem naudas nebija un valsts arī viņiem palīdzību atteica, ja tā nepienākas, ne strādājošajiem, ne arī nestrādājošiem trūcīgajiem, tad ir nopietns jautājums - kam tad tā pienākas un vai vispār kādam pienākas, vai tikai tiek šķiesta nauda par skatu, ka te tāda aprūpe ir. Medicīnas ziņā ir bijis ģimenē arī gadījums, ka smagi slimu cilvēku neliek slimnīcā un pāris dienas vēlāk nomirst, diemžēl es tos medicīnas papīrus ieraudzīju jau pēc nāves, bet secinājums - valsts neārstē arī mirstošos, citiem vārdiem sakot - valstī nav valsts medicīnas aprūpes, vismaz man nav pierādījumu, ka tāda būtu, atskaitot, protams, papīru formēšanu, kas ir vienīgais, ar ko ģimenes ārsti nodarbojas. Valsts ar savu medicīnas politiku principā veic genocīdu pret tautu un šis fakts jau pats par sevi ir pietiekami nopietns, lai būtu pamats vēlēties tās krišanu un tepat kaimiņvalstīs var redzēt, ka arī nedarot brīnumus te būtu iespējams paveikt daudz vairāk.
Skatoties nākotnē - es arī redzu, ka man pensijas nebūs, gluži vienkārši aprēķini rāda, ka valsts nevarēs tās maksāt vispār, nekādu reālu uzkrājumu valstij nav un ar šejienes sabiedrības novecošanu ir skaidrs, ka valsts budžetā svilpos vējš jau pēc gadiem 20, utopiskie plāni par strādājošiem senioriem izgāzīsies, jo dēļ medicīnas nepieejamības lielākā daļa jau pēc 50 gadiem nebūs darbspējīga. Es pats laukos esmu redzējis kādas deformētas locītavas ir tur strādājošajiem, no smagā darba, ļoti garās darba dienās, viņi jau tagad nedrīkstētu strādāt, ja vien varētu atļauties to nedarīt, ir skaidrs, ka viņi pēc pāris gadiem vairs neko nevarēs darīt un tas ir šokējoši, ka civilizētā valstī, kas tāds vispār ir bijis iespējams. Jā - formāli valsts ir ieviesusi GMI (garantētais iztikas minimums), bet tas viņiem neko nedod, jo ir pārāk niecīgs, lai ar to varētu izdzīvot un reālajā dzīvē valsts to izmaksā neregulāri un gandrīz nekad pilnā apmērā, tas pats notiek ņirgājoties par cilvēkiem, tādēļ man ir pārliecība, ka nekādu būtisku valsts sociālo garantiju trūcīgajiem nav. Tajā pašā laikā, mēs visi zinām, kādi sociāli pabalsti tiek maksāti bagātniekiem - tādu algu pat nekur nemaksā. Es pats braucot uz laukiem gan ņemu līdzi tik daudz pārtikas, cik varu panest, lai varētu kaut mazliet palīdzēt smagajā dzīvē... un jā, ielas kļūst tukšas, mājas kļūst pamestas un brūk un aprēķini liecina, ka ielas būs tukšākas, vairāk māju bruks, jau tuvējajā nākotnē tā būs ikdiena runāt par pilsētu statusu pārtraukšanu, sakarā ar cilvēku skaita nepietiekamību. Mūsu tauta ir praktiski iznīcināta, dēļ šī režīma un būs tikai sliktāk, valsts ir iegājusi lejupejošā spirālē un ir skaidrs, ka katrs nākamais loks beigsies zemāk par iepriekšējo. Turpat vai visi mani draugi ir aizbraukuši uz ārzemēm, liela daļa radu ir ārzemēs un neviens netaisās nekad atgriezties šajā bedrē (tā viņi saka un es nevaru nepiekrist). Tik daudzi ir miruši no ārstējamām slimībām, tik daudzi ir izkropļoti no novilcinātās ārstēšanas, tik daudzi regulāri cieš badu, tik daudzi taisa pašnāvības, es esmu izglābis četrus pašnāvniekus un es neesmu psihiatrs psihiatriskajā klīnikā, nav objektīvu iemeslu, lai man būtu jāsastop tik daudz izmisušu cilvēku, bet tas tomēr notiek. Un ko dara mūsu aristokrātija tajā sakarā - viņi gatavojas vērienīgām simtgades svinībām, viņi dejos uz cilvēku kauliem un piedzers cilvēku asinis no saviem kausiem, viņi cels kārtējās stikla pilis, kas stāvēs aukstas un tukšas, viņi runās sirsnīgus vārdus kaut viņiem pašiem nav sirds, itkā jau tāpat viņu vulgārā greznība nebūtu jau gana izrādīta, itkā mēs tāpat neredzētu, kā viņi katru dienu šķiež tūkstošus un miljonus, par tiem izdarot mazāk, kā normāli cilvēki dara ar desmitiem un simtiem. Šīs valsts vadītāji nenoliedzami ir visas tautas un cilvēces ienaidnieki, viņi sevī iemieso visdziļāko gara degradāciju, vistīrāko ļaunumu, nav tāda soda, ar ko varētu likt viņiem samaksāt par viņu noziegumiem, jo vienkārši nav iespējams spīdzināt līdz nāvei viņus tik reizes, cik cilvēkus viņu režīms ir nogalinājis, cik dzīves ir izpostītas un ir skaidrs, ka viņi paši ir lepni ar to, ko ir nodarījuši tautai un viņi rādīs ar lepnumu mums to, kā viņi visu ir iznīcinājuši.
Njā... es cerēju īstumā... nē es nevaru īsi par to rakstīt, viņu noziegumu ir par daudz, viņu upuru ir par daudz, es pat nepaguvu neko uzrakstīt par to kur aiziet viņu nozagtā nauda un likumdošanu, vai jēga ir par to runāt? Vai kāds var šajā valstī dzīvot un to pats neredzēt? Pat ja nerunā ne ar vienu cilvēku, vismaz tukšās ielas kā varētu kāds nepamanīt?