stregheria
|
08.10.2015. - 02:29:33
Tevi daudz satrauc vai sāpina tas, kas bija pirms Tavas dzimšanas ???Kad tieši, ja nav noslēpums ?Daudz no tā atceries ??Tad lūk... atklāšu Tev mazu noslēpumu-pašnāvniekam nāve nav mocības... mocības sagādā tikai dzīve, tās pēdējie mirkļi, pieķeršanās tai un kaut kam tajā... pašā būtībā nāve pašnāvniekam-ir tieši atbrīve no mokām, atbri’ve no ciešanām un smaguma, izkušana, pazušana nebūtībā, visa sākums un gals-Nebūtība... miers... tukšums...
Taču pieķeršanās Dzīvībai un Būšanai ikvienā no mums ir pašos pamatu pamatos, pašās saknēs un ikkatrā asins šūniņā ieprogrammēta, iekodēta ļoti, ļoti stipri un dziļi(tas ir pats galvenais un stiprākais ikvienas dzīvas būtnes instinkts-pašsaglabāšanās instinkts).Un tas tad arī spēj sagādāt vislielākās mokas .Šī stāvēšana uz Sliekšņa ... mūža garumā... Kad tu ne īsti dzīvo-ne īsti mirsti... Un ja nu sadomā mirt-tad sekunde uz šī Sliekšņa ir garāka par daža laba visu mūžu, sekunde-kuras laikā spēj nosirmot... Un galu galā pārkapjot to slieksni (ja tas nebija revolveris... un palika vēl laiks... ) skrien atpakaļ instinktivi k;a dzivnieks un... paliec... paliec -te .Paliec.Bet -aizgājis.Dzīvei-aizgājis... Taču fiziski-arvien vēl te.Nu un ko tad, ko ???
Kā jau es teicu-no žurnālu gudrībām to nesaprast.Un kas to pats to nav piedzīvojis-to nesaprast.Un arī Tev-Paldies Dievam, nekad (lai Dievs dod... ) nesaprast )))