janisl202
|
04.10.2014. - 04:43:48
Īstenībā jau sen domāju par to, ka vajadzētu izsludināt sava veida autonomiju, tā kā 100 galvas ir aizņemtas tikai ar savu maku pildīšanu un fobiju audzēšanu un šī valsts ir pirmajās vietās visos anti topos, pie tam ne visu problēmu risināšanai būtu vajadzīga kaudze naudas, visa nelaime tajā, ka tur, kur nav ko nozagt, neviens no valdošajiem nekā nedara, rezultātā valstij ir vāji rādītāji pat viegli risināmās lietās. Nodokļu boikots būtu ļoti vērtīga akcija, tā sacīt - ja neprotiet strādāt, mēs neprotam arī maksāt.
Par pensijām - neesiet naivi - vai nu pensionēšanās vecums būs 100 gadi, vai pensijas apmērs 5 eiro, bet nekas vērā ņemams nav tur gaidāms, sociālā politika tiek plānota tikai īstermiņā un ilgtermiņā ir sagaidāma tukša kase un nav nevienam valdībā ne idejas, kā šo drūmo perspektīvu mainīt, patiesībā viņi pat vairās to vērtēt ilgtermiņā, acīmredzot cer, ka viņu valdībā vairs nebūs, kad problēma sāks izpausties.
Visādā ziņā, ņemot vērā, ka politiķi visu laiku publiski uzsver, ka mūs neaizsargās, ir visi iemesli mums neko nemaksāt valstij, kura mūsu intereses nepārstāv.
Par bērniem - es principiāli neiešu lavierēt starp likumiem, galvenokārt tādēļ, ka bērna juridiskais statuss sanāks ļoti nestabils un daudzējādā ziņā ir grūti garantēt, ka kādās ārkārtas situācijās bērns necietīs no tā. Diemžēl dēļ tā, ka nav iespējams mūsu attiecības juridiski pilnībā sakārtot, nākas to risināt ar līgumiem, bet bērns ir nepilngadīgs, līdz ar to šādā veidā nav iespējams, nedz garantēt viņam mantojumu, nedz arī risināt aizbildniecību, ja adoptētājs iet bojā vai kādā kritiskā brīdī nevar būt līdzās. Protams, vienmēr gribas cerēt, ka nenotiks nekādas nelaimes, bet ir bezatbildīgi paļauties uz to, ka viss būs tikai labi.