maqnolija
|
23.04.2015. - 23:20:33
Kamēr nesapratu, kas tad ar mani īsti ir, gāja traki. Mega vainas izjūta par savu, khm, neatsaucību. Sākumā ilgus gadus biju domājusi, ka esmu aseksuāla un meklēju tam iemeslus vecajās psihotraumās, tad jau izmisīgi centos tikt galā ar jauniegūtajām... jo likās, ka vsp vairs nekad nespēšu saņemties tuvām attiecībām.
Ja par to, kādas tad ir reakcijas uz vīriešdzimtas plikķermeni, tad būtībā - nekādas. Vnk nekādas.)))
//o, tagad es varu par to pasmaidīt... pirms gadiem pieciem te būtu lejušās gaužas asaras//
Bet nu to domu, ka iemesls varētu būt savādākā orientācijā, pieļāvu tik pirms pāris gadiem) Un tā ļoti-ļoti lēnām to apsvēru, sevi uzmanīgi vērojot, līdz nonācu līdz atziņai, ka tā tas tiešām ir.)