kazis
|
06.05.2015. - 23:30:46
Pirms diviem gadiem mēs ar kaimiņu paripinājāmies. Tie bija drebuļu ripuļi, jo es sēdēju satinies segā pie kaimiņa uz dīvāna vecajā dzīvoklī. Namatēvs uzcītīgi tukšoja ierastā šķidruma pudeli dienā ne pirmo dienu no vietas. Dienu? Ko es te muldos? Gadu ne dienu. Reizēm viņš maskēšanās nolūkos staigā treniņbiksēs un nes līdzi maģisko šķidrumu mazajā Mangaļu pudelītē no kuras ik pa laikam ar akmens ģīmi iemalko. Tādējādi apkārtējiem nerodas pat aizdomas par sportiski tērptā puiša pudeles saturu.
Tā nu ripinām, ripinām līdz abi atskāršam, ka Zeltiņu kultūras namā takš pasāciens apenēs. Kā gan var laist garām tik kupli apmeklētu pasākumu pie mums, šeit, Tēvzemē?
Tā nu aizripinājāmies līdz Zeltiņiem kā saka: “kādi bijām – tādi aizgājām”. Kaimiņš caurās apenēs, man apenes glaunas, toties kerzas zābaki kājās. Pārtijā atklājās, ka vairāk par diviem apakšbišotajiem nav savākušies. Vēlāk piebiedrojās trešais
Bet bija jauks pasākums. Pozitīvas atmiņas.
Šogad man ir arī ķīmisks veids kā uzsildīt ķermeni lai nav auksts pīpētavā