escape
|
10.10.2017. - 21:45:15
Kas es esmu? Nezinu, vai varu uzskatīt sevi par homoseksuālu, jo, lai arī sekss man ir bijis tikai ar sava dzimuma pārstāvjiem, mani seksuāli saista arī daiļais dzimums. Saprotams, ka esmu attiecībās un partnerim doma par manu seksu ar sievieti nepatīk, tas man arī nav vajadzīgs. Reizēm, lai arī cik patiktu kārtība, cilvēku centieni visu precīzi sašķirot liekas pārāk mākslīgi. Nešķirošu sevi.
Man patīk vīrišķīgi vīrieši un sievišķīgas sievietes, arī attiecīgs vizuālais tēls, ieskaitot apģērbu. Korelācijas pa vidu mani seksuāli nesaista.
Ja reiz rasols, tad uzbliezīšu savu pēdējo domu, kas manī klejo par transseksuālismu. Ir sajūta, ka, ja es būtu piedzimis kā sieviete, man nebūtu nekādu problēmu pieņemt šo dzimumu kā savu ārējo veidolu un uzvesties atbilstoši. Tā ir tikai ārējā čaula, bet mana iekšējā būtība ir cilvēks, tai nav sakara ar dzimumu. Es nejustos neatbilstoši vai nekomfortabli. Uzvestos precīzi tāpat kā tagad, teiktu to pašu, izņemot, iespējams, pāris jociņus par īpašajām dienām, augstpapēdenēm mežā, blondumu un vēl kaut ko savādākas humorālās regulācijas dēļ. Fizioloģiskās atšķirības, manuprāt, nemaz nav tik vērā ņemamas, lai tās nopietni skartu manu ikdienu, nodarbošanos, sieviete var justies pietiekami brīvi un var būt gandrīz neierobežoti vīrišķīga, ja tas labpatīk, atšķirībā no vīriešiem, kam mūsu pusē nepiedien būt pārāk sievišķīgiem.
4. klasē mums bija klases vakars ar pārģērbšanos pretējā dzimuma drēbēs. Es ar visām augstpapēžu kurpēm tik labi iejutos lomā, ka vairāki pasākumā mazāk iesaistītie domāja, ka es tiešām esmu meitene. Bija forši, jautri, bet nebija tā, ka es to pēc tam gribēju atkārtot, tai pat laikā nebija arī nekā sveša vai mulsinoša.
Par apģērbu. Viennozīmīgi vīriešu apģērbi, ne unisex un ne sieviešu. Cilvēks ar segvārdu laimonis šajā portālā ar diskusiju “Geju vīrišķības koeficients” lielā mērā ietekmēja manus jauna apģērba izvēles paradumus – apģērbu krāsu izvēlos tādu, kas, manuprāt, ir vīrišķīga. Rozā krāsai – nē. Tagad pārsvarā melna, pelēka krāsa un tumši zilie, zaļie, brūnie toņi. Pieguļoši džinsi, piemēram, lai arī cik sievišķīgi man liktos, es veikalos neko citu nevaru īsti atrast, tādēļ nākas iztikt ar to, kas ir piedāvājumā, īpaši, ja tā ir izpārdošana ar 90% atlaidi un kvalitatīvs apģērbs maksā reāli sviestmaizi. Protams, to, kas ir jau sapirkts, ārā nemetīšu un tik un tā novalkāšu, kaut vai pa māju, uz veikalu vai mežu. Ja arī ir kāds spilgtāks apģērba gabals, ko gribas uzvilt, tagad to varu nomākt ar jaunajiem neuzkrītošajiem apģērbiem. Ar apaviem ir nedaudz savādāk – man svarīgākais ir apavu ērtums un ir diezgan vienalga, ka tie ir spilgti, ja es staigāju kā pa mākoņiem, jo īpaši kad man sagribas iztērēt kādu kaloriju, noejot uzreiz 10 – 30km.
Vēl varētu piebilst, ka man ir fetiši uz naģenēm, krosenēm un dažādiem sportiskiem apģērbiem. Tie ir mainīgi un ļoti viegli, piemēram, parasti kroseņu fetišs iekļauj ostīšanu un laizīšanu, bet man tīk tikai, ka tās paliek uzvilktas vai mētājas tuvumā redzamā vietā. Ikdienā tas izpaužas kā “uzmest aci” kādam, kurš valkā mana fetiša priekšmetus, bet seksā no fetišiem nav nekādas jēgas, es tikai ātrāk beidzu.
Rotaslietas. Sievietēm tās man ir pieņemamas gandrīz līdz jebkādam līmenim. Vīriešiem labāk bez, pieņemams varētu būt kāds gredzens vai lakoniska sprādze, ne vairāk.
Frizūras. Netīk zirgastes, gari mati un visādas ērmotas frizūras, kuru veidošanai nepieciešams ataudzēt garākus matus. Patīk bārda.