Skolas laiks

rendija | 22.08.2007. - 16:50:43 | Дискуссия прочитана 6711 раз

Tuvojas 1. septembris, kad gribot- negribot skolas grāmatas, burtnīcas un zīmuļi teju kāpj uz galvas un birst virsū pat tad, ja pats esi jau stipri pāraudzis skolas solu.
Šajāi sakarā gribētu painteresēties dārgajiem gay lv apmeklētājiem, kā tad jums ir paticis skolas laiks? Jeb patīk- tiem, kuri vēl mācās...
Mīļākie priekšmeti, pasniedzēji, skolas? Patīkami/ nepatīkami starpgadījumi?
Zinu, ka man, piemērām, dziļi riebās pamatskola un tehnikums, kuros mācījos. Toties augstskola ir vieta, kur jutos perfekti un labprāt ik pa brīdim pastudētu ko atkal.

memories | 22.08.2007. - 17:04:59

taatad,,saaksu savu apsodiju,,

pamatskola(1. - 6.klase) man riebaas, maaciijos kopaa ar veselu baru tizleņu un urlu,,
pamatskola(7. - 9.klase) pārgāju uz proģimnāziju,,,kretiiniska iestade, kuras teritorijaa pat piipeet nedriixteeja,,un tas bija veel pirms vispaarejiem smeekeesanas aizliegumiem,,
vidusskola, jeb profene, skola normaala, skolotaaji arii, bet jau otraa kursa saakumaa radaas hronisks riebums pret skolas direktori, nodaljas vadiitaaju(abpuseejs) un lielu dzlju skolotaaju,,taa ari otro kursu nepabeidzis ar skaljiem zestiem skolu pametu,,
tgd saaksu maaciities jaunaa skolaa, kura man drosi vien arii kretinees, bet kautkas tak ir jaapabeidz,,:))

par iecienitaakajiem prieksmetiem??
riebjas, un fiziski un psihiski nepanesu exektos(matemaatika, fizika, ķīmija) proeksmetus,,
bet vareetu pat teikt ka patiik humanitaarie, tobish veesture, ģeograafija, un vnk miilu valodas,,,

es pat neteiktu ka man nepatiik maacities, varbuut es tam vnk nesmu radiits:))

mistiq | 22.08.2007. - 17:14:30

Macities man nepatik principaa, lai gan kautkada dievishkjaas ironijas delj macibaas man vienmer gajis labi pat i gramatas necilajot un majasdarbus kategoriski noliedzot.
Sakumskolaa viss bij tiri ok, lai gan gudrako skolnieku klasee neviens nekad ipashi nemil, i uchenes nee :D Bet istaa elle sakaas 6tajaa klasee... un nebeidzaas pat 7tajaa, jkad iestajos Valst 1. gjimanizijaa... psc kas par kretinu barinju man klasee gadijaas... tam visam murgam punkc pienaca 10klasee, kad sakaas visparejs chillouts - lidz 12klasei es laidu totalu luni, ko turpinaju darit arii LU laikaa, kuru shogad veixmigi esu pabeidzis (bakalaurs).
Un, identiski rendijai, universitatee pavaditos gadus uzskatu par jautrakajiem manaa muzhaa, skola tam i tuvu nestav :)

actimel | 22.08.2007. - 17:28:53

mācības nekad nav sagādājušas problēmas. mācīties patīk, arī klases biedri bijuši baigi labie ;)

memories | 22.08.2007. - 18:06:26

patiesia jau laikam ir kaa man viens cilveeks pastaastija,,

gan skolotaaji, gan klasesbiedri buus gana labi, ja pats busi sakarigs,,

kgan mistiq par valsts pirmo ģimnaaziju piekritiisu,,man tur labaakaa draudzne maacaas, un paskatoties, kas vinjai tur apkart ir par briesmaam,,

goldingietis | 22.08.2007. - 19:33:30

Njāāā, attiecībā uz sevi varu sacīt, ka mans skolas laiks sākās vēl tajos gados, kad saule bija siltāka, zāle zaļāka, desa garšoja pēc desas un rindas veikalos bija vēl garākas. ;) Atmiņas par pirmajām klasēm saistās ar pretīgi zilo skolas formu, kuru vēl dabūju panēsāt. Kā arī ar plīvojošiem sarkaniem kaklautiem, gājienu zem sarkanā karoga u.c. padomjlaiku izglītības iestāžu ākstībām. Sākotnēji īpaši spilgtas atmiņas nav, jo vienādās formas un sterili unificētā pedagogu attieksme tiešām būtu izaudzinājušas paklausīgu Padomijas ierindas pilsoni. Da ir arī pats biju pietiekami sīks.. To gan atceros, ka hitlerjugendā (pardon, es gribēju sacīt - oktobrēnos ;) ) tomēr vēl paspēju ietrāpīt. Un atmiņā stāv arī klases audzinātājas teiktais, ka mazā oktobrēna nozīmīte paliks jo spožāka, jo labāk mēs mācīsimies. Bet karoč - manējā laikam bija pagadījusies kaut kāds rūpnīcas brāķis, jo drīz tai atlūza viens no stariem un turpmākos gadus tā pavadīja spīdot arvien spožāk tālākajā mācību rakstāmgalda atvilktnē. :D Un tad jau arī nāca pārejas laiks uz brīvas valsts izglītības sistēmu, kad par karjeras veidošanu pionieros un komjaunatnē vairs galva nesāpēja.. Ko lai saku par sevi laikā līdz pat vidusskolas beigšanai - stulbs nebiju, prāts strādāja labi, tādēļ mācības problēmas nesagādāja. Ātri vien aptvēru, ka būt labiniekam mācībās ir man piemērotākais ceļš, kā izsisties cauri skolas gadu zvērnīcai. Biju no tiem tipiņiem, kurus tik ļoti ieredz skolotāji, ka rāda kā paraugu visai pārējai klasei. Un nevarētu sacīt, ka es to neizbaudīju. ;) Piezīmes un grūstīšanu starpbrīžos un ārpus skolas galvā neņēmu, jo zināju, ka vienmēr atmaksājas tas, ja esi labās attiecībās ar pedagogiem un skolas vadību. Tad ir DAUDZ vieglāka dzīve. ;) Un tas palīdzēja, jo īpaši kontroldarbu, eksāmenu un citu saspringtu situāciju brīžos, jo tad, ja gadījās nepatikšanas man, uz mani vienmēr lūkojās iecietīgāk, nekā uz klases lielākajiem trakuļiem. Un, kad vidusskolas laikā sākās pārejas vecums un stundas neattaisnoti tika bastotas viena pakaļ otrai, tad zināju, ka man to piedos daudz vieglāk, nekā vienam otram citam. Nu īsāk sakot - pratu izmantot man derīgus cilvēkus jau tolaik. :D
Priekšmeti? Viennozīmīgi uzreiz varu pasacīt, ka man smagi riebās sporta stundas. Tas jau arī nebūtu nekāds brīnums, jo reti gadās tā, ka labākais klasē paliek tāds pats arī uz sporta laukuma. Tādēļ šīs stundas uztvēru kā vienvienīgu spāņu inkvizīciju, kura jāpārcieš sakostiem zobiem. Lieki teikt, ka sporta skolotājs tā arī palika viens no retajiem, pret kuru visus gadus arī nonēsāju ķieģeli kabatā. Viņa stundas bastoju maksimāli, kur un kā vien spēdams. :) Parastais skolas bieds - matemātika, algebra, ģeometrija - man problēmas neradīja, jo pietiekami labi tiku ieredzēts no pašām "riebīgākajām učenēm", tā rezultātā arī vienmēr bija pieejamas izsmeļošas papildu konsultācijas man neskaidrās matemātikas niansēs. Noteikti mīļākās bija angļu valodas stundas; kaut kādā eksperimentālā kārtā mums angļu valodu sāka pasniegt jau no otrās pamatskolas klases, tādēļ ar to esmu kuģojis cauri līdz pat vidusskolas beigšanai, kopā ar vienu un to pašu sirmo skolotāju, kura centīgi aizstāvēja labākās British English tradīcijas. :) Viņai gan noteikti mans mīļākais paldies.. Var skanēt pārsteidzoši, bet latviešu valoda un literatūra - ne visai.. Lai gan perfekti orientējos tajos deklināciju un locījumu džungļos, kuros citi klases biedri aplauza kaklus, tomēr gramatika šķita pārāk sausa un neinteresanta. Attiecībā uz literatūru - nu, obligāti izlasāmo grāmatu saraksts galvassāpes nenesa, jo ar gandrīz visiem darbiem jau biju iepazinies pēc paša gribas. Ne-piespiedu kārtā. :D Tomēr rakstīt domrakstus man riebās. Lai gan rīcībā vienmēr bija iespaidīgs epitetu, sinonīmu, metaforu un hiperbolu arsenāls, tad tomēr tā uz pasūtījuma un noteiktos termiņos ko dabūt gatavu nācās ļoti grūti. Un pat vēl tagad izteiktu derdzīgumu rada tādi "klasiķi" kā Rainis un Barons; tādēļ arī skolotāja jau zināja, ka par šo autoru darbiem domrakstus no manis gaidīt velti. Un, ņemot vērā manu kopvērtējuma ainu, pāris izlēcienus un neapmierinošas atzīmes attiecīgajās žurnāla ailēs varēju arī sev atļauties. ;)
Kas vēl.. Nu neapšaubāmas favorītes - bioloģija un ķīmija. Abu priekšmetu sakarā esmu pietiekami vazājies pa olimpiādēm, tādēļ tie arī noteica manu pirmo izvēli par labu "biofakam" pēc vidusskolas. Un interese noturējās - kamēr vien ķīmiķojos gan pa LU laboratorijām, gan arī pa savu personisko, mājās iekārtoto. ;) Bet ar laiku apnika gan sērudeņraža smārds, gan molekulārās ģenētikas noslēpumu iepazīšana, jo tā vietā arvien biežāk, stāvot ar mēģeni rokās, notvēru sevi pie domas, ka dzīvība - tā nav tikai kaila ķīmija vien; rezultātā par likumsakarīgu turpinājumu kļuva LU teologi.. Ar sajūsmu asināju savu prātu sistemātiskās teoloģijas nodarbību diskusijās, sekoju līdzi Bībeles laika vēsturei un ģeogrāfijai, kā arī pieķēru sevi kaislīgā mīlestībā uz sengrieķu valodu. :) Kura palikusi vēl arī šodien.
Tomēr viss mainās.. Tuvāk debesīm gan biju ticis, bet ne īsti tādā nozīmē, kādā biju vēlējies.. Jo lidot vēlas ne tikai gars, bet arī miesa. Un tādēļ beidzamā pārmaiņa, beidzamais pagrieziens garajā izglītošanās un savu vēlmju atrašanas ceļā - Aeronavigācijas Institūts, kur beidzot piepildījumu rada gan gars, gan arī miesa. Un varbūt gadu laikā arī ir nācies šo un to nožēlot, tomēr vienu zinu droši - to, ka nekad neesmu nožēlojis nevienu SAVU pirmo septembri. :)

rendija | 22.08.2007. - 20:33:09

vauč! :), forši stāstiņi! Pat necerēju, ka kāds sakarīgi padalīsies ar savām atmiņām.
Atceros, ka pirmoreiz man pateica, ka man nu jāiet skolā, es bimboju tā it kā dzīve būtu beigusies. :)) man likās, ka mani teju cietumā ieliks. Un, būtībā, nekļūdījos! Pēc krāsainas bērnības, es jau pratu lasīt, dzejoļus skaitīt, zināju visus augu nosaukumus, palīdzēju mājās visos darbiņos, skola man likās garlaicīga. Ļoti un mežonīgi. Bē!
Sieviešu kārtas skolasbiedrenes man likās diezgan dumjas. Viņas spēlējās ar lellēm. :)), nē, es draudzējos ar puikām. Dažiem no klases. Nu, kuri jestrāki uz kariņu uzspēlēšanu.
Nja, es arī biju oktobrēns. Saskāros ar izcili dumjām lietām. Mani, piemēram, sauca uz skolotāju istabu un kaunināja par to, ka mana omīte apmeklēja baznīcu... A vēl, klasē trešajā man bija laba draudzenīte. Tak mani sauca uz skolotāju istabu un lika nedraudzēties ar tik zemas kategorijas bērniem, jo es esot gudrāka un labāka. Viņas vecāki bija dzērāji, tas tiesa, bet nu... A vēl mums bija učene, kura dusmās sita ar lineālu pa galvu. Ne jau sev, diemžēl. Tā manam klasesbiedram reiz izsita caurumu galvas ādā, asiņu jūra bija... Mani nesita, jo es biju pažēlojusies mammai un tā vienīgā sacēla haju, ka nebūs labi, ja ta turpināsies. Turklāt es negāju uz skolu, kamēr tā učene neatklabēja pie manis uz mājām atvainoties. Pēc tam, ja šī dusmojās uz mani, tad sita priekšāsēdošajam. :))) piedod, Andri, tā teikt!
1. līdz 4. klase bija kaut kas izcili stulbs.

goldingietis | 22.08.2007. - 21:03:11

Vienam otram te gan skolas laikā ir bijis "raksturiņš". ;) Bet ar tiem skolotājiem jau citādi galā tikt nevarēja, kā vien pastāvot uz savu. Pie tāda secinājuma nonācu tad, kad pēc tās pašas literatūras skolotājas lūguma tomēr mēģināju kādu nedēļu nocīnīties kā velns ar krustu ar domrakstu par Raiņa daiļrades nozīmi latviešu literatūrā. Un, kad beidzot biju novests attiecīgajā niknuma pakāpē, tad tā arī pasacīju, lai no manis par šo tēmu necer ko sagaidīt. Protams, tracis jau bija (Kā?! Labākais un vienkārši atsakās pakļauties skolas programmai??), bet rezultātā attiecīgais garadarbs tā arī palika neuzrakstīts. Un par brīnumu labās attiecības tas nesabojāja - jo tad, kad pēc pārāk aizrautīgas uzdzīves dienā pirms 12.klases eksāmena literatūrā biju pamanījies par to aizmirst, tas nekavēja skolotāju personiski pašā rīta agrumā ierasties pēc manis.. Lieki sacīt, ka smaga aplauziena sajūta mani nepameta vēl ilgi pēc tam! :D Tomēr vidusskolas laiku atceros kā pašu labāko, kurā gribētos atgriezties atkal un atkal..

gerda | 22.08.2007. - 21:32:28

Es vel macos-12. klase. Skola naw nemaz tik briesmiga. Atzimes labas- klasesbidri forsi :) Naw taa, ka man kads prieksmets loti riebtos. Nu labi, kimija manis pec varetu ari nebut(tur man ari ir vis drankigakas atzimes... ), vacu valoda ar’ diez ko pie sirds neiet, bet nu, tik traki jaw naw. Visi tie, manuprat, dumjakie prieksmeti-muzika, vizuala maxla, majturiba- mums vairs naw :)
Starp citu, macos Rigas Valsts 1. gimnazija un nekas briesmigs tur nav. Klase man ir dikti forsa, pat uchenes parsvara ir pavisam sakarigas.

kasis | 22.08.2007. - 22:04:51

uuuu,bija forsi,biju gandriiz pats mazaakais ierindaa,otrais :)) ,bet viens no leciigaakajiem,draudzeejos ar vecaako klasu dzekiem,kauties sanaaca reti,jo parasti visu draugi sakaartoja,tresajaa klasee gan sakaavos ar savu labaako draugu,par iemeslu bija striids :"vai kaads muus redzeeja plikus kad peldeejaamies vai ne",vins man uzsita riktiigi zilu aci,a es sim paarsitu galvu ar kreeslu :),,,man bija "viegla" galva un liekas ka patiku skolotaajiem,kautgan tiesi es biju tas kas izdomaaja viniem iesaukas,vieniigi klases audzinaataaja man ierieba un gala eksaamenos man bija divi vieniigie trijnieki,tas bisku saapeeja---es vinu par "zaļgu" biju iesaucis,no "Nāves ēnā",ja nemaldos sii iesauka vinai ir veel sodien :)),,,vissaa visuumaa biju jauks puisiitis,hi,hi,hi

rendija | 22.08.2007. - 22:31:32

:)), nu no 4-6. klasītei man nācās diezgan pakarot ar vecāko klašu puišiem. Viņi praktizēja sadismu. Par laimi manā arsenālā bija labs un mērķtiecīgs spēriens apvienojumā ar skanošām pļaukām. Tā ka vēlāk, nevis agrāk, bet man tomēr lika mieru.
Ui, nu necietu es mājturību pamatskolas laikā, tam bija savs iemesls 70- gadīgas večiņas paskatā. Viņa ģērbās melnā mūķenes tērpā... Viņas citāts:" Muļķes, es no šejienes aiziešu, kad mani ar kājām pa priekšu iznesīs!"

dorogaja | 22.08.2007. - 22:48:40

"Zinu, ka man, piemērām, dziļi riebās pamatskola un tehnikums, kuros mācījos"

Man arī. Skolā šā tā tikai patika kados 8 un 9 klasēs, pēc tam sakās ka ellē. Jo visi labāki draugi un draudzenes aizgāja no skolas jau no 9 klases, sanāca ka 10 klasē nepalika neviena cilvēka ar kuru pat normāli varēju papļapāt., samainijās arī klases audzinātāja, klases biedri palika cietsirdigāk (kuri palika 10 klasē), īsāk sakot nebija interesanti. No priekšmetiem patika bioloģija, vēsture un literatūra, ka arī kultūras vēsture un latviešu valoda. Ar matemātiku ipaši nedraudzēju, ķīmija un fizika priekš mani arī bija toreiz ka timšs mežs... Franču valodā jutos sevi ka cilvēks, jo ļoti labi padevas.

Ak pec skolas beigšanas sakās tehnikums. Tur jau bija nu gan iteresantāk. Visas parsvarā bija meitenes, tada mums bija sieviešu specialitāte, kaut ir zinams ka vairākums modeletāju ir vīrieši. Nu lūk. A tā no visām pusēm bija daudz interesantāk, jo tomēr prieksmeti bija saistītas ar šo specialitāti. Glēznojām, zimejām, rasējām, iemacijos šūt:) Un pats audzekņu līmenis jau bija daudz augstāk nekā skolā, tapēc bija vieglāk kontakteties. Turklāt visi priekšmeti bija valsts valodā, no tiem laikiem arī iemacījos to valodu labāk. Ir ko atcereties. Paša macība bija samēra grutāk, jo saņēma vairāk laiku nekā skolā, vairāk arī atbildības.

Pēc tehnikuma stradāju, pectam pabeidzu jau vēl vienu macības iestādi (vienīgais par maksu), kurā macijos savā dzimtā valodā un kurā iemacijos informātiku un šā tā angļu valodu. Arī bija samēra interesanti. Nu apmēram tā.

rambler | 22.08.2007. - 23:03:06

1.-4.kl man pagāja tā laika oktobrēnu zīmē, kad visiem kleitiņas bija vienādas un uzvalciņi tā pat..un kleitiņas man nepatika, tāpat kā baltās apkaklītes un Ļeņina piespraudīte pie krūtīm..:) to biju veiksmīgi nomainījusi pret auseklīša piespraudīti..neba jau biju kāda baigā patriote, vnk tā auseklīša nozīmīte izskatījās "krutāk"..:) Visi tādi vienādi, a es ar auseklīti.. Mācījos gan labi, un ar klasas audzinātāju ar bija paveicies.. blēņas ar varēju atļauties darīt, bija pat gadījums, kad piekāvām vienu klasesbiedreni... :( Un bija mums viena nemīlēta skolotāja, kuru iesaucām par kolhoznieci, jo kā gan citādi izskaidrot faktu, ka pa skolu viņa pārvietojās spilgti sarkanos zābakos..un tā visu sākumskolas laiku???

rmax | 23.08.2007. - 00:51:25


О школе у меня хорошие воспоминания, у нас был довольно дружный класс и отличные учителя. Наверное никогда не забуду свой самый первый день в школе и первую классную... В школе я не был отличником, скорее хорошистом. Самые любимые предметы были география, матеметика и информатика, как и многие ненавидел физкультуру , уроки музыки и труда. Остальные предметы сильно не запомнились. Не повезло с английским языком - за 4 года сменилось 3 учителя и в итоге лучше всего мы выучили алфавит. Уроки информатики помню проходили за старыми компьютерами БК. Недавно моя первая школа организовывала встречу выпускников - столько воспоминаний !!!
Больше впечатлений (положительных и отрицательных), а также воспоминаний оставил техникум. Много ездили по всей Латвии, чтобы увидеть учебный материал на практике. С удовольствием ходил на спецпредметы. А какая у нашеё группы была классная - это просто супер!
Негативные воспоминания об учёбе в университете. Но это скорее всего из-за того что желания учиться больше не было.

dyllan | 23.08.2007. - 01:27:27

Ak jel! Ak jel!

Tik tiesham skolas laiks tuvojas un sabiedriska tr-ta darbinieki jau sagaida to laiku ar mandrazhu!
Atkal viens un tas pats: siko teroristu sikie vandalisma akti, vizinasanas uz 2.vagona aizmugurejas sakabes, kompostieru chakareshana u.c. utml.

costeek | 23.08.2007. - 13:58:09

skola.. skola.. skola.. vienmer gribas atgriezties tajos laikos, kad esi naivs berns.. bet tomer esmu jau pieaudzis.. ja es pateikshu, ka ar nevienu klasesbiedru (gandriz - ar 2-3 vel mazliet - 1 iszinja pusgadu posma - sarunajos) nesarunajos.. biju kluss un pareizi audzinats berns.
es labprat satiktos ar 10-12 klashu perioda klasesbiedriem un arodskolas biedriem - gan tur gan tur bij labs kolektivs :)
skolotajas - ari no 10-12 klases macibam..
bet tomer, esmu pabeidzis skolu un negribetos atgriezties taja processa.. mums nav (no ta, ko esmu redzejis) labas sistemas un daudzums no skolotajiem/pasniedzejiem pat negrib saprast skolniekus.. nezin - vienmer stridejis ar vinjem meklejot logjiku...
mani 10-12 klases un arodskolas skolotaji paldies jums - *cepuru nost* :)
skola - ta nav tikai priekshmetu zinashanas - ta ir dzives skola, kur macimies patstavigi domat un patstavigi but ;)

un pirmaja septembri joprojam mazliet skumigi - svetki palika atminjas :) jauna perioda sakums, jauna iespaida.. ehh..
laikam man ir jaiet macities talak :)))))

gotama | 23.08.2007. - 14:00:45

1-4 klasei cik atceros bija visjestrāk,varēju samizot klases puikas,uz mācīšanos nekad neesmu bijusi naska,ja vien bija iespēja darīt mazāk tad ar lielu gandarījumu darīju vēl mazāk.
Pamatskolā lai arī bija daudz savstarpēju ķildiņu ar skolotājām,tomēr atceros vislabprātāk,bija sava konkrēta vieta klasē,un bija savs respekts pret mani un manis sacīto.Savs draudzeņu pulciņš,tāds dumpinieču gan jāteic.
Vdsk atceros nelabprāt arī mācījos tehnikumā(tagad profesionālā vdsk) un kā jau tikai meiteņu kursā daudz ķīviņu,blaušanas un intrigu,un beigu beigās daudzas tur apbērnojās,kas man iedzina dziļas antipātijas-visam taču savs laiks-ak jel.
Universitāte vnk tā studijas,nekas personīgs,un diezgan bezpersoniski tiekas jo jātiekas,bet nekas tur tāds cilvēciski paliekošs nepaliks.
tā.
ps:pirms 1.septembra nostaļģija arī man,bet ne vairāk kā 2vas klades un bez puķēm,tā.

gotama | 23.08.2007. - 14:15:56

No klases esmu mesta ārā neskaitāmas reizēs,kad jau kāda vienā no tām,vnk atteicos aiziet,teicu lai skolotāja iet vien pati man tepat labi,vispār biju liela bezkauņa,parāk traki.
Gadījumi dažnedāžādi ir bijuši neskaitāmi,bet man bija blatiņs pie direktora vietnieces ap 3kursu,un tad savām izdarībām ļāvu brīvāku vaļu,hu

koijots | 23.08.2007. - 15:13:21

"Sens tik sens ir tas laiks... " es pamatskolu beidzu nelielā laiku skoliņā un man par šo laiku ir labas atmiņas. Mācījos gan - nu tā - kā kuro gadu, un arī pa dzīvi man tobrīd negāja diez cik spoži - no manis neatkarīgu apstākļu dēļ. Taču, ar gadiem, atceroties šo laiku, nākas secināt - pedagogu kvalitāte tolaik noteikti bija nesalīdzināmi augstāka. Ne tik daudz varbūt profesionālo, kā cilvēcisko īpašību dēļ. Gandrīz visas skolotājas, ar dažiem un patiešām retiem izņēmumiem, bija nopietni, atbildīgi un godīgi cilvēki. Un arī tādas skolēnu visatļautības nebija, kā tagad. Oktobrēni, pionieri... toreiz jau to visu uztvēra kā normālu lietu un, ja godīgi, tad neko sliktu jau šajā sakarībā mums nemācīja, tieši otrādi. Protams, tā bija sovjetisma ideoloģijas satāvdaļa un t.t., bet par to visu jau sāku krietni vēlāk domāt - visam savs laiks! Labprāt mācījos fiziku, man patika meistarot visādus radioaparātus un citus brīnumus. Atceros, ka krievu literatūras stundas man patika daudz vairāk, nekā latviešu - laikam tāpēc, ka bija ļoti paveicies ar šī priekšmeta skolotājām. Viņas bija vairākas, bet visas prata savu priekšmetu pasniegt kaut kā īpaši cilvēciski un emocionāli. Goldingietim gribu teikt - visam savs laiks! Es arī Raini ciest nevarēju, bet tikai krietni vēlāk sāku saprast viņa dižumu - kad skolas laiks jau tālā pagātnē. Gan jau arī tu mainīsi savas domas šajā ziņā, protams, ja tevi vispār interesēs nopietna literatūra. Augstskolā gan pamācījos tikai dažus gadus - nebiju trāpījis "īstajā", kā vēlāk sapratu. Bet citā vairs tā arī neiestājos.

rendija | 23.08.2007. - 16:24:02

... tehnikums. No vienas puses gan atzīšu, ka bija aizraujoši. Bet tas neskaitās! Kursabiedrenes bija diezgan dīvainas. Šausmīga klačošana, intrigas un reāla ļaunuma vēlēšana.Tikko viena no klases ārā , tā desmit viņu apliek un tā pa apli.Tas manam prātam bija neaptverams izklaides veids. Un man likās, ka esmu iekritusi kādā paralēlā absurda pasaulē.
Pastāvēja tāda lieta kā vecāko kursu djedovščina.
Īpašī skāra kopmītnēm dzīvojošos. Nāk, atņem tev naudu, paiku, apģērbu un vēl pa seju draud sadot. Tā teikt, vai nu tu viņus, vai viņi tevi. Un kurš nu kuru beigu-beigās, domājams, tāpat var saprast.:) diemžel tajos laikos man nācās būt kādu brīdi samērā kaujinieciskai. :) mums pat bija sava... m-m-m(?)..organizācija.
Trešajā kursā gan nācās lāpīt savu intelektuālo īpašumu, kurš stipri atpalika deļ mūžīgās bastošanas. Tad atdalījos no bara un kļuvu par individualitāti, tā teikt :)).

Biju pārlaimīga atstāt to visu aiz muguras. Augstskola, kursi, medskola- tikai tās labākās atmiņas! Pasniedzēji pasakaini! Studijas- interesantas. Kursabiedri, ehh, beidzot ar vienu galvu un divām rokām- normāli cilvēciņi :).

koijots | 23.08.2007. - 17:19:33

Rendij, būtu interesanti uzzināt, kas tas par tehnikumu? Vai tiešām pedagoģiskais? Cik atceros, tad manā jaunībā tehnikums bija salīdzinoši zolīds iestādījums. Cita lieta - profenes. Tur gan valdīja tevis aprakstītā atmosfēra. Bet, ar laiku, arī tehnikumu līmenis kritās, turklāt diezgan strauji. To visu gan zinu tikai no draugu un paziņu stāstītā, jo pats tur neesmu mācījies.