Sievietes. Sākums..
Pirmā bija viņa.
Ne gluži pusmūžā, bet priekš pašiem pirmsākumiem, priekš manis krietni par vecu. Platīnblonda, sievišķīgām formām, viscaur skolotājas tipa, glancēti briļļu rāmji, smaidu krunciņas, dzimumzīme uz kreisā vaiga. Šķelmīga un ar skaļu, spalgu balsi.
Iepazināmies tikko kā ienācu jaunā kolektīvā. Viņa lēkāja kā vāvere no viena kabineta uz citu, visiem dāļājot vēja kūkas savā vārda dienā. Tobrīd man vēl nebija sava kabineta, biju noriktēta koridora galā, apkrāvusies ar mapēm un darba vairāk kā saprašanas, viņa burtiski atspērās līdz mani ar pēdējām kūciņām. “Salvetīti vajadzēs?varbūt vēlies tēju, kafiju... vai sulu?” Viņas balss griezās ausīs, uzvedība kā nedaudz gaisā pasistai. Bet kaut kas manī noķīlējās. Maigi rozā lūpas, patīkami vilinošs aromāts no viņas caurmijās ar kūciņu smaržu un es gluži vai apreibu. Nesaprotu, kas tā ir par tādu īpašu sajūtu, kā pakrūtē spiestu, kā klēpī grieztu.
Tādā skurbumā vadīju savas dienas, neizprotot, kas ir šī par sajūtu.
Dienas vēlāk viņa uzraksta draugos vēstuli, vai nevēlos izmest līkumu ar ričukiem. Pie joda, kā viņa vispār iedomājas, ka man tagad ir ričuks un es gribētu kaut kur braukt? Paveru aizkarus, aiz loga viegli smīkņā lietus un es atbildu:”davaj!”
Ko, pie joda? Biju paredzējusi sēdēt visu vakaru pie seriāla un skumīgi apcerēt savu vientuļnieces ikdienu.
Ričuki minās paši, mēs stūmāmies un stūmāmies līdz atjēdzāmies attāla muzeja parkā. Viņai līdzi ir salvetes, noslaukàm soliņu un apsēžamies viena pret otru. Manī atkal uzpeld šī sajūta, atkal vēderā griežas un patīkams siltums izšaujas caur smadzenēm un grimst dziļi klēpī.
Viņa saņem manu roku savējā un galva vai gluži noreibst.
Atvadāmies.
Brīvdienas paiet un tiekamies atkal darbā. Liekas, ka esmu piecus centimetrus virs zemes, bet aizvien neizprotu šīs sajūtas.
Darba baļļukā satikāmies ģērbtuvē, kur jau sasildījušās ar dzērieniem, smejoties gluži automātiski saķērāmies. Apskāvu draudzīgi viņas ķermeni, bet pretī sajutu ko vairāk par draudzīgu skāvienu. Viņas elpa smagi guļ uz mana kakla, jūtu lūpas pieskarāmies ...
Mazliet neticīgi atraujos un... notika tas!!! Mans pirmais skūpsts ar sievieti! Manu pirmo sievieti...
... |
Поместил(а): dexa
Опубликовано: 23.02.2022. - 00:59:56
Прочитано (раз): 1397
Комментарии: 0
|
| |
