grifs
|
09.07.2008. - 15:08:42
Manuprāt šeit jautājums ir par to - ko īsti uztver par stabilitāti un uzticību?
Piemēram - ja kaut kur Latvijā (pieņemsim, ka viensētā) dzīvo divi pāri, kur katram ir 3 bērni, bet tāds Jānis iet pie sava kaimiņa Pētera pēc cirvja un pa klusām izcērt arī Pētera sievu, ko neviens cits nezina. Tīri teorētiski var uzskatīt, ak šie ir divi veiksmīgi pāri - gluži vai paraugs visiem latviešiem, jo ārēji viss ir perfekti.
Cita epizodē mēs varam aplūkot, teiksim, vidējo homoseksuāli, kurš īpaši nekautrējoties iet uz krustiem vai citu vietu un nodarbojas ar seksu, īpaši nekompleksojot par to, ko citi nodomās par viņu, ņemot vērā, ka sabiedrība tik un tā domā, ka homoseksuāļi ir palaistuves.
Un lūk arī rodas sterotips par nestabilajām homoseksuāļu attiecībām, tikai tāpēc, ka atšķirībā no heteroseksuāļiem, homoseksuāļi savā seksualitātē ir atvērtāki, kamēr heteroseksuāļi šausmīgi uztraucas par savu tēlu, pasarg dievs, lai tik viņus nepielīdzinātu homoseksuāļiem un nenosauktu par tik pat lieliem izvirtuļiem.
Tāpēc manuprāt homoseksuāļu attiecību nestabilitāte ir tik daudz stereotips, ka viss notiek atklāti, kamēr heteroseksuāļi ārkārtīgi cenšas noslēpt savus tā saucamos grēka darbus, lai gan iespējams, ka grēko vēl vairāk nekā homoseksuāļi.