Stereotipi / 100
joziks | 16.01.2015. - 22:39:45 | Views: 15560
Kādi stereotipi ir dzirdēti vai lasīti par LGBT cilvēkiem?
Replies (131)
joziks
| 15.04.2015. - 10:25:58
Par savu iepriekšējo komentāru- zinu, ka Kangarooo nebija to visai nopietni domājis, bet ja tā padomā, tad tumsoņi tā arī uzskata, ka tie ir stereotipi, kaut kā ačgārni.
Par savu iepriekšējo komentāru- zinu, ka Kangarooo nebija to visai nopietni domājis, bet ja tā padomā, tad tumsoņi tā arī uzskata, ka tie ir stereotipi, kaut kā ačgārni.
kangarooo
| 15.04.2015. - 12:50:41
Jozik, nopietni ir tāds stereotips kultūrā un nevis zinātnē. Lady Gaga "Born this way", kamēr neviens no vecākiem nav "Born this way". Ir dzirdēti pāris troļļi, kas to turpina teikt taču pārbaudot zinātniski, tas ir tikai kultūras ticējums vai kāda reliģiska sekta, kas tā domā.
Jozik, nopietni ir tāds stereotips kultūrā un nevis zinātnē. Lady Gaga "Born this way", kamēr neviens no vecākiem nav "Born this way". Ir dzirdēti pāris troļļi, kas to turpina teikt taču pārbaudot zinātniski, tas ir tikai kultūras ticējums vai kāda reliģiska sekta, kas tā domā.
oomny
| 15.04.2015. - 13:22:33
pārbaudot zinātniski, tas ir tikai kultūras ticējums vai kāda reliģiska sekta, kas tā domā
oomny
| 15.04.2015. - 13:23:29
Nu ne gluži.
Lūk, piemēram, šis tas par to zinātni:
http://skapis.eu/2014/05/ka- veidojas-...as-teorija/
Autors gan, kā izskatās, neprot vai nevēlas nodalīt savas profesionālās zināšanas un savu personīgo pārliecību un tāpēc runā nepatiesību, ka orientācija nevar mainīties dzīves laikā (nu nav tam pierādījumu), bet par to, ka orientācija var (kas gan nenozīmē, ka nevarētu citādi) izveidoties augļa attīstības procesā un gēnu ietekmē, tiktāl viss ir ledžit.
Nu ne gluži.
Lūk, piemēram, šis tas par to zinātni:
http://skapis.eu/2014/05/ka- veidojas-...as-teorija/
Autors gan, kā izskatās, neprot vai nevēlas nodalīt savas profesionālās zināšanas un savu personīgo pārliecību un tāpēc runā nepatiesību, ka orientācija nevar mainīties dzīves laikā (nu nav tam pierādījumu), bet par to, ka orientācija var (kas gan nenozīmē, ka nevarētu citādi) izveidoties augļa attīstības procesā un gēnu ietekmē, tiktāl viss ir ledžit.
kangarooo
| 15.04.2015. - 14:07:39
Nopietni? Mēs te par stereotipiem runājam un nevis kā viņi rodas. Dabā arī ir iekārtots, ka dzimumaktus veic pēc izvēles, kad esi to iemācījies un nevis jau piedzimstot. Bet ja nu māc šaubas par to- Ok, pārlasīsim rakstu un tad izlasīsim wikipedia un citus rakstus.
Te būs wikipēdija.
http://en.wikipedia.org/wiki/ Biology_...orientation
Te būs ārpus skapja blogs.
http://socialinqueery.com/ 2013/03/18/...easons-why/
Nopietni? Mēs te par stereotipiem runājam un nevis kā viņi rodas. Dabā arī ir iekārtots, ka dzimumaktus veic pēc izvēles, kad esi to iemācījies un nevis jau piedzimstot. Bet ja nu māc šaubas par to- Ok, pārlasīsim rakstu un tad izlasīsim wikipedia un citus rakstus.
Te būs wikipēdija.
http://en.wikipedia.org/wiki/ Biology_...orientation
A simple and singular determinant for sexual orientation has not been conclusively demonstrated; various studies point to different, even conflicting positions, but scientists hypothesize that a combination of genetic, hormonal, and social factors determine sexual orientation.
Te būs ārpus skapja blogs.
http://socialinqueery.com/ 2013/03/18/...easons-why/
1. Just because an argument is politically strategic, does not make it true:
2. The science is wrong
3. The science is wrong
4. Just because you have had homosexual or heterosexual feelings for as long as you can remember, does not mean you were born a homosexual or heterosexual.
5. Secretly, you already know that people’s sexual desires are shaped by their social and cultural context.
2. The science is wrong
3. The science is wrong
4. Just because you have had homosexual or heterosexual feelings for as long as you can remember, does not mean you were born a homosexual or heterosexual.
5. Secretly, you already know that people’s sexual desires are shaped by their social and cultural context.
kangarooo
| 15.04.2015. - 14:17:10
UN tagad par to skapja rakstu, lai saprastu kā rodas šie stereotipi.
Diezvai LV būs zinātnisks pētījums un šajā lapā tāda arī nav. Tas ir raksts un nevis pētījums. Tajā ir atkal kultūras fenomens- izraut no konteksta un izdaiļot ar mākslinieciski izvēlētiem vārdiem, kā "visdrīzāk", "teorija", "liek domāt", "iespējamais", "varētu",
Un kā nu ne- te arī ir rakstīts jau pirmajā rindkopā teorija.
Tāpat tos visus vārdus izmantojot nav melots, jo ir jau paskaidrots, ka tas tā nav jeb ir iespējams vai liek domāt, bet iespējams ir daudz kas, kas nemaz nav un varētu būt arī daudz kas, kas nav.
Lūk kā šis cits māksliniecisks raksts izmantojo vispārinājumu neapstiprina, bet tikai spekulē:
1.
2. BLABLABLA- izskaidrota TEORIJAS IDEJA.
3. Ar mūsu tēmu nesaistīts skaidrojums par smadzeņu attīstību dzimumidetitātei.
4. Aizvēsturisku zināšanu pētījumu veikšanas potenciāls 1959. gadā runā par hormoniem jeb seksuālo izmaiņu veikšanu mākslīgi un nevis piedzimstot.
Pieminēts, ka tā ir paradigma- [color=#000000]Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
5. Un kā ir mūsdienās? Un par ko īsti runājam- par orientācijas hormoniem vai dzimuma hormoniem?
6. Tad jau atkal par dzimumu un nevis orientāciju sākas IESPĒJU apraksts un beidzas ar spriedumu par orientāciju?
UN tagad par to skapja rakstu, lai saprastu kā rodas šie stereotipi.
Diezvai LV būs zinātnisks pētījums un šajā lapā tāda arī nav. Tas ir raksts un nevis pētījums. Tajā ir atkal kultūras fenomens- izraut no konteksta un izdaiļot ar mākslinieciski izvēlētiem vārdiem, kā "visdrīzāk", "teorija", "liek domāt", "iespējamais", "varētu",
Un kā nu ne- te arī ir rakstīts jau pirmajā rindkopā teorija.
Tāpat tos visus vārdus izmantojot nav melots, jo ir jau paskaidrots, ka tas tā nav jeb ir iespējams vai liek domāt, bet iespējams ir daudz kas, kas nemaz nav un varētu būt arī daudz kas, kas nav.
Lūk kā šis cits māksliniecisks raksts izmantojo vispārinājumu neapstiprina, bet tikai spekulē:
1.
"Neirobioloģiskā smadzeņu dzimuma veidošanās teorija ir vispopulārākā zinātniskā teorija, kas izskaidro, kā veidojas dzimumidentitāte (sajūta, ka esi vīrietis vai sieviete) un seksuālā orientācija (heteroseksualitāte, homoseksualitāte un biseksualitāte). Šī teorija galvenokārt balstās uz dzimumhormonu lomu embrionālajā attīstībā, taču arī citiem faktoriem ir būtiska nozīme, piemēram, ģenētiskiem un epiģenētiskiem."
2. BLABLABLA- izskaidrota TEORIJAS IDEJA.
"Embrionālajā attīstībā augļa smadzenes attīstās pēc vīrišķā tipa tiešā testosterona ietekmē, vai pēc sievišķā tipa šī hormona trūkuma dēļ. Pirms smadzeņu diferenciācijas procesa notiek dzimumorgānu diferenciācija (6.-12. grūtniecības nedēļa). Zēna sēklinieki producē testosteronu, taču papildus tam testosteronu ir nepieciešams arī pārvērst dihidrotestosteronā, ko veic enzīms 5α-reduktāze, lai pilnībā attīstītos vīrišķie dzimumorgāni. Turpretī sievišķo dzimumorgānu attīstība dzemdē notiek galvenokārt androgēnu trūkuma dēļ. Tad, kad dzimumorgānu diferenciācija ir beigusies, noteikta pēc Y hromosomas (SRY saukts arī par TDF – dzimumnoteicošais gēns – netiek ekspresēts smadzenēs) klātbūtnes vai neklātienes, nākamā lieta, kas jādiferencē, ir nervu sistēma (g.k. smadzenes), pamatā caur dzimumhormonu (testosterona, estrogēnu un progesterona) ietekmi."
3. Ar mūsu tēmu nesaistīts skaidrojums par smadzeņu attīstību dzimumidetitātei.
"Smadzeņu dzimumdiferenciācijas process veido pastāvīgas izmaiņas smadzeņu struktūrās un funkcijās caur neironu veidošanos un vidi, tās plašākajā nozīmē. Neirona apkārtējā vide ir veidota no apkārtesošajām nervu šūnām un bērna cirkulējošajiem hormoniem, kā arī no hormoniem, barības vielām, medikamentiem un citiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ieiet embrija asinsrites sistēmā caur māti (kopā ar ģenētisko kodu visiem šiem faktoriem var būt paliekošs efekts uz smadzeņu dzimumdiferenciāciju). Kāpjošie dzimumhormonu līmeņi pubertātē aktivē neironu vadītājceļus, kas izveidojās embrionālajā attīstībā, kā arī rakstura iezīmes un psihiatriskās slimības."
4. Aizvēsturisku zināšanu pētījumu veikšanas potenciāls 1959. gadā runā par hormoniem jeb seksuālo izmaiņu veikšanu mākslīgi un nevis piedzimstot.
Pieminēts, ka tā ir paradigma- [color=#000000]Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
"Šo smadzeņu diferenciēšanās paradigmu izveidoja Čārlzs Fēnikss ar kolēģiem (Phoenix et al., 1959), kas pētīja jūrascūciņu seksuālo uzvedību, kad to embrionālajā attīstībā mātei tika injicēts testosterona propionāts. Fēnikss ar kolēģiem novēroja, ka pieaugušā vecumā prenatālu dzimumhormonu manipulāciju veidā iegūtas sievišķās jūras cūciņas piekopa vīrišķajiem īpatņiem raksturīgo mounting (akts, kad vīriešu kārtas dzīvnieks lec virsū mātītei no mugurpuses un ir gatavs sākt pārošanos) seksuālo uzvedību. Viņi bija ieguvuši biseksuālas un hermofrodītas jūras cūciņas (atkarīgs no androgēnu pievienošanas laika, daudzuma un indivīda (organisma) atbildes uz to). Viņi pierādīja to, ka prenatālai sievišķo īpatņu pakļaušanai testosteronam ir nesalīdzināmi lielāka ietekme uz seksuālo uzvedību kā postnatālai un ka šīm organizatoriskajām izmaiņām nervu sistēmā ir paliekošs efekts."
5. Un kā ir mūsdienās? Un par ko īsti runājam- par orientācijas hormoniem vai dzimuma hormoniem?
"Taču mūsdienās ir zināms, ka hormoni nav vienīgie faktori, kas piedalās smadzeņu dzimumdiferenciācijas procesā. Arī ģenētiskajiem faktoriem ir milzīga loma, ko pierāda fakts, ka dažas embrionālās žurku smadzeņu šūnas pārcieš dzimumdiferenciācijas procesu arī tad, ja audu kultūrā nav dzimumhormonu. Pastāvot vairāki kandidātgēni – 50 gēni tiek ekspresēti dažādos līmeņos smadzenēs vīrišķajos un sievišķajos augļos (11 Y hromosomas gēni tiek ekspresēti vīrišķo augļu smadzenēs, turklāt daži no šiem gēniem turpina ekspresēties arī pieaugušu vīriešu smadzenēs)."
6. Tad jau atkal par dzimumu un nevis orientāciju sākas IESPĒJU apraksts un beidzas ar spriedumu par orientāciju?
[color=#444444]Mūsdienās tiek runāts arī par epiģenētiskiem faktoriem, kuriem, domājams, ir būtiska loma smadzeņu dzimumdiferenciācijas procesā. Netieši pētījumi liek domāt, ka arī mātes imūnreakcija spēlē lomu galvenokārt attiecībā uz zēniem (Y hromosomu). Iespējamais molekulārais mehānisms, kas varētu izskaidrot fenomenu, kad katrs vecākais bioloģiskais brālis par 33% palielina iespēju būt gejam, ja esi labrocis (vecāko brāļu efekts jeb brāļu dzimšanas kārtas efekts) ir aprakstīts (Bogaert, Skorska, 2011). Šī imunoloģiskā hipotēze balstās uz to, ka pēc katra zēna, kas piedzimst, mātei veidojoties imunoloģiskā atmiņa un atbildes reakcija, kas “uzbrūk” nākamajiem vīrišķajiem augļiem, lai sevi pasargātu no vīrišķajiem faktoriem (piem., testosterona), ko producē šis auglis mātes iekšienē, izjaucot mātes hormonālo līdzsvaru. Tādā veidā šī mātes imunoloģiskā iejaukšanās hipotētiski var traucēt vīrišķā augļa smadzenēm uzņemt testosteronu, lai tās pilnībā vīrišķotos. Arī citi faktori ietekmē smadzeņu dzimumdiferenciāciju."
kangarooo
| 15.04.2015. - 14:24:15
Laikam nepietika vietas- turpinu nākamā postā.
7.
Uzmanību! Propagada bez atsauces. (Protams, ka bērniem parasti nerāda homoseksuālu vai vispār porno, taču jebkuru propagandu pārtraucot skatīties vai klausīties, tā iziet no galvas.)
8. Ah tad raksta beigās tomēr ir uzrakstīts, ka viss kas ir varbūt, tomēr nav un ka esot daudz neskaidrību jeb pretrunu?
Laikam nepietika vietas- turpinu nākamā postā.
7.
"[color=#444444]Dažādās smadzeņu struktūras, kas rezultējas no hormonu darbības un smadzeņu šūnu rašanās, tiek uzskatītas par bāzi dzimumatšķirībām smadzeņu anatomijā un funkcionalitātē, uzvedībā, dzimumidentitātē, dzimumu lomās, seksuālajā orientācijā un dzimuma atšķirībās izziņas spējās un agresivitātē. Tātad, atsaucoties uz šo konceptu, dzimumidentitāte (sajūta, ka esi vīrietis vai sieviete), seksuālā orientācija un citas rakstura (uzvedības) iezīmes tiek ieprogrammētas, kamēr mēs joprojām atrodamies dzemdē."
Uzmanību! Propagada bez atsauces. (Protams, ka bērniem parasti nerāda homoseksuālu vai vispār porno, taču jebkuru propagandu pārtraucot skatīties vai klausīties, tā iziet no galvas.)
"Nav pierādījumu tam, ka sociālajai videi pēc dzimšanas būtu ietekme uz dzimumidentitāti vai seksuālo orientāciju, to pierāda fakts, ka homoseksuālās ģimenēs adoptēto bērnu attīstība ir principā identiska, salīdzinot ar adoptētajiem bērniem heteroseksuālajās ģimenēs."
8. Ah tad raksta beigās tomēr ir uzrakstīts, ka viss kas ir varbūt, tomēr nav un ka esot daudz neskaidrību jeb pretrunu?
"[color=#444444]Taču saistībā ar smadzeņu dzimumdiferenciācijas procesu pagaidām ir daudz neskaidrību, jo izskatās, ka to ietekmē daudz un dažādi faktori un atsevišķos gadījumos tie var būt stipri atšķirīgi. Iegūtie dati par ģenētisko un hormonu faktoru neatkarīgo ietekmi uz dzimumidentitāti tomēr ir atšķirīgi un tādējādi nevar sniegt pārliecinošu informāciju par pamatā esošo etioloģiju, kā arī jautājums, līdz kādai pakāpei ieprogrammēšanas process embrionālajā attīstībā var noteikt, piemēram, seksuālo orientāciju, arī paliek atklāts. Svarīgi ir ņemt vērā to, ka mūsu smadzeņu parametri ir pietiekoši individuāli, lai sarežģītu neapšaubāmu atšķirību noteikšanu starp dažādām cilvēku grupām. Mēs, vismaz pagaidām, nevaram runāt par konkrētām dzimumam raksturīgām struktūrām smadzenēs, kā, piemēram, lietot terminus transseksualitātes vai homoseksualitātes centrs smadzenēs."
oomny
| 15.04.2015. - 14:27:20
Pēdijas citāts līdz "but" ir šķīsta taisnība.
Vai kāds hipotetizē par to faktoru kombinēšanos, nez... katrā ziņā tas nenotiek masveidīgi. Teorijas par orientācijas ģenētisko’n’hormonālo un sociālo izcelsmi gan sacenšas "mums ir vairāk taisnības nekā viņiem", bet manuprāt abas pieejas ir vienlīdz patiesas, abām ir pierādījumi, ka var notikt tā, bet nav pierādījumu, ka nevar citādi.
Pēdijas citāts līdz "but" ir šķīsta taisnība.
Vai kāds hipotetizē par to faktoru kombinēšanos, nez... katrā ziņā tas nenotiek masveidīgi. Teorijas par orientācijas ģenētisko’n’hormonālo un sociālo izcelsmi gan sacenšas "mums ir vairāk taisnības nekā viņiem", bet manuprāt abas pieejas ir vienlīdz patiesas, abām ir pierādījumi, ka var notikt tā, bet nav pierādījumu, ka nevar citādi.
kangarooo
| 15.04.2015. - 14:30:59
Labi neietekmētais ne-stereotipiskais zinātniek
Ticēsim tomēr zinātniskiem pierādījumiem nevis iespēju spriedelējumiem jeb kultūras radītiem rezultātiem- stereotipiem. Šī tēma tomēr ir stereotipiem.
Pats to rakstu devi un tagad tam pats netici. Pēc "būt" arī saka, ka ir pretrunas- "Taču saistībā ar smadzeņu dzimumdiferenciācijas procesu pagaidām ir daudz neskaidrību, jo izskatās, ka to ietekmē daudz un dažādi faktori un atsevišķos gadījumos tie var būt stipri atšķirīgi."
Labi neietekmētais ne-stereotipiskais zinātniek
Ticēsim tomēr zinātniskiem pierādījumiem nevis iespēju spriedelējumiem jeb kultūras radītiem rezultātiem- stereotipiem. Šī tēma tomēr ir stereotipiem. Pats to rakstu devi un tagad tam pats netici. Pēc "būt" arī saka, ka ir pretrunas- "Taču saistībā ar smadzeņu dzimumdiferenciācijas procesu pagaidām ir daudz neskaidrību, jo izskatās, ka to ietekmē daudz un dažādi faktori un atsevišķos gadījumos tie var būt stipri atšķirīgi."
t-dog
| 15.04.2015. - 17:42:29
Kangaroo, programmeetaaj, ar mammu googli tu draudzeejies.
Ar cilveekiem izskataas nevienu.
Kangaroo, programmeetaaj, ar mammu googli tu draudzeejies.
Ar cilveekiem izskataas nevienu.
oomny
| 15.04.2015. - 18:44:21
Ķengur, es it kā saprotami izteicos, kura daļa no tā raksta ir patiesa.
Ķengur, es it kā saprotami izteicos, kura daļa no tā raksta ir patiesa.
mainardo
| 15.04.2015. - 22:59:08
Kangarooo ir informācijas maniaks...
Bet man patīk tādi cilvēki, kuri ja urbj, tad urbj līdz saknei
Kangarooo ir informācijas maniaks...
Bet man patīk tādi cilvēki, kuri ja urbj, tad urbj līdz saknei
mainardo
| 17.04.2015. - 00:40:31
jozik, par urbšanos un sakni, tā vairāk tāda kā metafora, kā salīdzinājums, viss nav jāuztver tik burtiski, urbšana šai gadījumā ir spēja iedziļināties un sakne-pamatīgums!zinu jau zinu, ka veselīgi un ar humoru uztvert citu rakstītus tekstus Tev sagādā problēmas, ironiju nemaz nepieminēšu un arī sarkasms, iespējams neko neizsaka, tad nu es tā ļoti vienkārši izskaidroju savu uzrakstīto.
Ceru, ka atblildēju, "zobārst"jozik.
jozik, par urbšanos un sakni, tā vairāk tāda kā metafora, kā salīdzinājums, viss nav jāuztver tik burtiski, urbšana šai gadījumā ir spēja iedziļināties un sakne-pamatīgums!zinu jau zinu, ka veselīgi un ar humoru uztvert citu rakstītus tekstus Tev sagādā problēmas, ironiju nemaz nepieminēšu un arī sarkasms, iespējams neko neizsaka, tad nu es tā ļoti vienkārši izskaidroju savu uzrakstīto.
Ceru, ka atblildēju, "zobārst"jozik.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.