Geju kultūra / 120
teleny | 07.12.2006. - 00:05:39 | Views: 33557
Latvijā, atšķirībā no citu valstu geju portāliem, nav sadaļas >>geju kultūra<<, kurā varētu uzzināt gan par mums interesējošām geju grāmatām, filmām, gan par aktuāliem kultūras pasākumiem Latvijā, kas saistīti ar geju tematiku.
Piedāvāju izmantot šo diskusiju, lai dalīties ar informāciju par visām šīm lietām. Administrators apsolīja, ka varētu arī izveidot jaunu sadaļu, ja būs daudz informācijas.
Lūgums izmantot citas diskusijas jokiem, lai šī paliktu pārskatāma tieši šim tēmu lokam.
Replies (142)
alvils
| 13.12.2015. - 19:46:23
15. decembrī LTV interesants raidījums gaidāms http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.12.2015-personiba.-100g-kulturas-15.-decembri.-pieaugusie.-dzejnieks-kar.id61707/
15. decembrī LTV interesants raidījums gaidāms http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.12.2015-personiba.-100g-kulturas-15.-decembri.-pieaugusie.-dzejnieks-kar.id61707/
oomny
| 14.12.2015. - 02:51:39
mhm
«Godīgākais šīs paaudzes latviešu dzejnieks», saka viņa vienaudži dzejā. «Ģeniāls», — no skaļiem apzīmējumiem nevairās kāda literatūrzinātniece. Līdz gatavībai nobriedinot vien ap desmit dzejoļiem gadā, četriem krājumiem («Ledlauži», «Biezpiens ar krējumu», «Es» un «Burtiņu zupa») šogad pievienojies piektais — «Pieaugušie», kas ar savu paaudzes izjūtu un nesaudzīgo atklātību trāpījis neparasti daudziem lasītājiem. Cik lielā mērā dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzīve un ikdiena atbilst vai neatbilst stereotipiem par to, kā dzīvo un strādā dzejnieki, pētīs raidījums «Personība.100g kultūras» 15. decembrī. Brīdinām! Raidījumā skan dzeja un tiek lietots alkohols.
mhm
emija
| 14.12.2015. - 06:29:48
Konstanti un konsekventi lasu topika nosaukumu kā "Deju kultūra"...
Laikam vajag jaunas brilles
Konstanti un konsekventi lasu topika nosaukumu kā "Deju kultūra"...
Laikam vajag jaunas brilles
alvils
| 15.12.2015. - 21:43:27
Atkārtojums arhīvā. http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.12.201...ns.id62008/
Izskatās, ka viņam jau ir savs kašuks, kas pie tam spēlē klavieres. Žēl, klusībā cerēju, ka reiz kļūšu labāks un tad viņš būs mans.
Atkārtojums arhīvā. http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.12.201...ns.id62008/
Izskatās, ka viņam jau ir savs kašuks, kas pie tam spēlē klavieres. Žēl, klusībā cerēju, ka reiz kļūšu labāks un tad viņš būs mans.
dzeltens
| 15.12.2015. - 22:51:01
Precēts nav miris jeb arī gredzenoti putni lido. ;)
Izskatās, ka viņam jau ir savs kašuks, kas pie tam spēlē klavieres. Žēl, klusībā cerēju, ka reiz kļūšu labāks un tad viņš būs mans.
Precēts nav miris jeb arī gredzenoti putni lido. ;)
alvils
| 17.02.2016. - 13:13:57
Gaidāms pasākums ar Kārļa vērdiņa dzeju un Jāņa Ozoliņa mūziku:
http://www.diena.lv/kd/muzika/kultura...ka-14130358
Kārlis un Jānis, man šķiet, ir pārāk daudz kopā. Kopā viņi bija LTV raidījumā, kopā viņi ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (viņiem ir kopīgas publikācijas), kopā viņi strādāja žurnālā Latvju Teksti (uz pēdējā numura vāka abi divi ir kopā, pirms pāris mēnešiem Liāna Langa šo pasākumu aizvēra - zilā dvinga nepatika?) un tagad viņiem ir arī kopīgs radošais process. Būtu interesanti zināt, kāda ķīmija tur notiek?
Savukārt patīkamu pārsteigumu vakar bija sagādājuši Latvijas Mūzikas akadēmijas jaunieši ar festivāla deciBels atklāšanas koncertu LOOPS. Cita starpā tajā jaunais pianists Rihards Plešanovs izpildīja Tomasa Adesa Traced Overhead. Programmiņā par Tomasu Adesu bija rakstīts "... viens no savas paaudzes spilgtākajiem skaņražiem... ", kas citu prestižu balvu starpā ir saņēmis arī Grammy. Wikipēdijā rakstīts, ka Adess savulaik ir bijis precējies ar Izraēļu džekiņu. Šī ir jau otrā reize sezonā, kad arī Latvijā dzirdam Adesa mūziku, rudenī to atskaņoja Sinfonietta Rīga.
Gaidāms pasākums ar Kārļa vērdiņa dzeju un Jāņa Ozoliņa mūziku:
http://www.diena.lv/kd/muzika/kultura...ka-14130358
Kārlis un Jānis, man šķiet, ir pārāk daudz kopā. Kopā viņi bija LTV raidījumā, kopā viņi ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (viņiem ir kopīgas publikācijas), kopā viņi strādāja žurnālā Latvju Teksti (uz pēdējā numura vāka abi divi ir kopā, pirms pāris mēnešiem Liāna Langa šo pasākumu aizvēra - zilā dvinga nepatika?) un tagad viņiem ir arī kopīgs radošais process. Būtu interesanti zināt, kāda ķīmija tur notiek?
Savukārt patīkamu pārsteigumu vakar bija sagādājuši Latvijas Mūzikas akadēmijas jaunieši ar festivāla deciBels atklāšanas koncertu LOOPS. Cita starpā tajā jaunais pianists Rihards Plešanovs izpildīja Tomasa Adesa Traced Overhead. Programmiņā par Tomasu Adesu bija rakstīts "... viens no savas paaudzes spilgtākajiem skaņražiem... ", kas citu prestižu balvu starpā ir saņēmis arī Grammy. Wikipēdijā rakstīts, ka Adess savulaik ir bijis precējies ar Izraēļu džekiņu. Šī ir jau otrā reize sezonā, kad arī Latvijā dzirdam Adesa mūziku, rudenī to atskaņoja Sinfonietta Rīga.
krs50
| 17.02.2016. - 14:58:05
Latvju Tekstus neaizvēra Liāna Langa, bet Kultūrkapitāla fonds, kas LT nepiešķīra naudu. Kāpēc nepiešķīra, tas cits jautājums - tur vainīgs cits Jānis.
Latvju Tekstus neaizvēra Liāna Langa, bet Kultūrkapitāla fonds, kas LT nepiešķīra naudu. Kāpēc nepiešķīra, tas cits jautājums - tur vainīgs cits Jānis.
holydances
| 23.02.2016. - 22:23:08
5. martā - meiteņu vakars naktslokālā "Aristīds", Rīgā, A. Briāna ielā 7!
GEORGETTE CLUB: Elizabete Balčus/ Ieva Rune/ Lévi
Aristīda īpašs veltījums dāmām/ sievietēm/ meitenēm 5. martā - GEORGETTE CLUB #3!
Šajā reizē ELIZABETES BALČUS (dream art, electro-acoustic, noise pop) performance un dj seti no Ieva Rune un Lévi.
Elizabete Balčus - skaņu māksliniece - mūziķe, kuras solo priekšnesumi aiznes galaktikās. Viņa rada mūziku, kas piestāvētu animācijas filmai - sapņainas melodijas, plašs vokāls un orķestrāli instrumenti, ilustratīva domāšana, cakotas aranžijas un psihoanalītiska mūzikas valoda. Pazīstama arī ar dalību grupā Sus Dungo.
Pirms un pēc Elizabetes performances iesildāmies un laižamies dejās ar dīdžejmeitenēm Ievu Runi (new wave&indie disco) un Lévi (dirty rock&sleazy electro).
Ieeja >>> GIRLS ONLY (TIKAI MEITENES!!) & 2 Eur.
Durvis vērsies 21:00, performance ap 23iem.
Sīkāk par pasākumu un piesaki dalību šeit: http://ej.uz/GeorgetteClub3
5. martā - meiteņu vakars naktslokālā "Aristīds", Rīgā, A. Briāna ielā 7!
GEORGETTE CLUB: Elizabete Balčus/ Ieva Rune/ Lévi
Aristīda īpašs veltījums dāmām/ sievietēm/ meitenēm 5. martā - GEORGETTE CLUB #3!
Šajā reizē ELIZABETES BALČUS (dream art, electro-acoustic, noise pop) performance un dj seti no Ieva Rune un Lévi.
Elizabete Balčus - skaņu māksliniece - mūziķe, kuras solo priekšnesumi aiznes galaktikās. Viņa rada mūziku, kas piestāvētu animācijas filmai - sapņainas melodijas, plašs vokāls un orķestrāli instrumenti, ilustratīva domāšana, cakotas aranžijas un psihoanalītiska mūzikas valoda. Pazīstama arī ar dalību grupā Sus Dungo.
Pirms un pēc Elizabetes performances iesildāmies un laižamies dejās ar dīdžejmeitenēm Ievu Runi (new wave&indie disco) un Lévi (dirty rock&sleazy electro).
Ieeja >>> GIRLS ONLY (TIKAI MEITENES!!) & 2 Eur.
Durvis vērsies 21:00, performance ap 23iem.
Sīkāk par pasākumu un piesaki dalību šeit: http://ej.uz/GeorgetteClub3
alvils
| 18.08.2016. - 22:16:50
Intervija ar Norbertu Biskiju:
http://www.arterritory.com/lv/teksti/.../5848-veids, _ka_but_laimigam/
(starp, un _ nav jabūt tukšumam, tad links darbojas)
Vairāki viņa darbi pēc satura līdzinās Tom of Finland, tikai tēli ir trenēti zeltainbrūni jaunekļi un tad jau arī situācijas ir nedaudz citas. Sotheby’s dažu pārdoto darbu cenas ir 15.000-30.000$. Viena glezna (ne tā gejiskākā) ir izstādīta arī Vācu pēdējo desmitgažu mākslas izstādē, kas vēl dažas dienas ir apskatāma Arsenālā.
Intervija ar Norbertu Biskiju:
http://www.arterritory.com/lv/teksti/.../5848-veids, _ka_but_laimigam/
(starp, un _ nav jabūt tukšumam, tad links darbojas)
Vairāki viņa darbi pēc satura līdzinās Tom of Finland, tikai tēli ir trenēti zeltainbrūni jaunekļi un tad jau arī situācijas ir nedaudz citas. Sotheby’s dažu pārdoto darbu cenas ir 15.000-30.000$. Viena glezna (ne tā gejiskākā) ir izstādīta arī Vācu pēdējo desmitgažu mākslas izstādē, kas vēl dažas dienas ir apskatāma Arsenālā.
alvils
| 15.10.2016. - 02:29:34
Šī vakara Skaņu meža koncertā cita starpā ar saviem darbiem uzstājās arī komponists un pianists Michael Finnissy, kuru dēvē arī par vienu no "jaunās sarežģītības" radītājiem. The Guardian par viņu tā arī saka "preeminent queer composer" https://www.theguardian. com/music/musicblog/2015/sep/12/queer-pi tch-classical-music-gay-composers-by-rol f-hind
Rītdienas koncertā uzstāsies Zebra Katz, par kuru Delfi rakstīja: Būdams atklāti homoseksuāls, Zebra Katz tiek pieskaitīts šobrīd aktuālajam "queer rap" vilnim, taču viņš pats apgalvo, ka to neuzskata par īstu muzikālu kustību. http://www.delfi.lv/kultura/n ews/music/celvedis-skanu-meza-septini-sp ilgti-koncerti-ko-nepalaist-garam.d?id=4 7993843&page=1
Šī vakara Skaņu meža koncertā cita starpā ar saviem darbiem uzstājās arī komponists un pianists Michael Finnissy, kuru dēvē arī par vienu no "jaunās sarežģītības" radītājiem. The Guardian par viņu tā arī saka "preeminent queer composer" https://www.theguardian. com/music/musicblog/2015/sep/12/queer-pi tch-classical-music-gay-composers-by-rol f-hind
Rītdienas koncertā uzstāsies Zebra Katz, par kuru Delfi rakstīja: Būdams atklāti homoseksuāls, Zebra Katz tiek pieskaitīts šobrīd aktuālajam "queer rap" vilnim, taču viņš pats apgalvo, ka to neuzskata par īstu muzikālu kustību. http://www.delfi.lv/kultura/n ews/music/celvedis-skanu-meza-septini-sp ilgti-koncerti-ko-nepalaist-garam.d?id=4 7993843&page=1
oomny
| 16.10.2016. - 01:31:37
eh alvil, kur tu biji agrāk? būtu man bijis iemesls aiziet uz SM. bukletu biju šķirstījis, tur par zebras kvīrumu cik atceros nebija ne vārda. kvīr reps ir brīnišķīgs!
eh alvil, kur tu biji agrāk? būtu man bijis iemesls aiziet uz SM. bukletu biju šķirstījis, tur par zebras kvīrumu cik atceros nebija ne vārda. kvīr reps ir brīnišķīgs!
alvils
| 02.02.2017. - 22:01:25
Tā varbūt nav geju kultūra, bet tā ir kultūra par gejiem (lai gan - ko mēs zinām par komponistu Maskatu?)...
Gatavojoties tikties ar Artura Maskata (mūzika) un Liānas Langas (librets) operu Valentīna šajā pavasarī un iepazīstoties ar recenzijām uzgāju, ka operā viens no trijiem mīlas pāriem ir Valdis un Aleksejs un tieši viņu mīla ir tēlo vispārliecinātāk. Silvija Radzobe kroders.lv par to raksta tā, ka kaklā sariešas kamols un grūti pateikt, vai izrādē izdosies palikt akmenscietam:
Toties viss ir atrasts, atveidojot Alekseja un Valda attiecības. Kaut arī sižeta nogrieznis, kas saistās ar Valda kļūšanu par nacistu virsnieku, lai glābtu Alekseju un savas jūtas pret viņu, kļūst par attaisnotas, pat cildenas kolaborācijas gadījumu, nevar neapstāties pie ainas, kas operas izrādē muzikāli, vokāli, režisora atrastās mizanscēnas un solistu – Riharda Mačanovska (Valdis) un Mihaila Čuļpajeva (Aleksejs) – tēlojuma ziņā kļūst par vienu no pašām spēcīgākajām. Dziļais dramatisms, ko rada slēpjamās mīlas kaisle un neizbēgamās šķiršanās smeldze kara beigu posmā, nevar neaizkustināt. Pat tad, kad vēl nezinām – tā būs šķiršanās nevis vienam no otra, bet kopīgi – no dzīves. Rodas trauksmains iespaids, ka vēsture, līdzīgi pulkstenim, skaita divu cilvēku mīlestības un laimes pēdējos mirkļus, vienādodama tos ar sirdspukstiem, elpas vilcieniem, citiem vārdiem – dzīvību. R. Mačanovska un M. Čuļpajeva ārējās izpausmēs galēji lakoniskie varoņi sēž pretējās balti klāta galda pusēs, ielej glāzēs sarkanu vīnu, saskandina, dzer. Un tā arī kopā paliek pie galda, uz visiem laikiem, par ko liecina vien rokas, kas noslīgst. Neapšaubāmi skaisti. Šis ir vai ne pirmais neslēptas viendzimuma mīlestības pārliecinošais tēlojums dramatiskā toņkārtā uz mūsu skatuvēm. Taču. Tā kā operas galvenā varone tomēr ir Valentīna, nevis Valda un Alekseja mīla, rodas iespaids par atsevišķo operas līniju ne gluži loģisku savstarpējo līdzsvarošanu, pārmērīgi izceļot otro plānu uz pirmā plāna rēķina.
Liels bonuss būs Mihaila Čuļpajeva tēlojums - viens no jaunajiem mūziķiem, kuru nevar neievērot (un kurš 2015. gadā vienā nominācijā ar jauno Osokinu cīnījās par Lielo Mūzikas balvu - žūrijai tad droši vien bija jāpieņem Parisa cienīgs lēmums, šķiet, ka pie balvas tika Osokins).
p.s. Atvainojos jau iepriekš, ja atkal esmu pamodies par vēlu
Tā varbūt nav geju kultūra, bet tā ir kultūra par gejiem (lai gan - ko mēs zinām par komponistu Maskatu?)...
Gatavojoties tikties ar Artura Maskata (mūzika) un Liānas Langas (librets) operu Valentīna šajā pavasarī un iepazīstoties ar recenzijām uzgāju, ka operā viens no trijiem mīlas pāriem ir Valdis un Aleksejs un tieši viņu mīla ir tēlo vispārliecinātāk. Silvija Radzobe kroders.lv par to raksta tā, ka kaklā sariešas kamols un grūti pateikt, vai izrādē izdosies palikt akmenscietam:
Toties viss ir atrasts, atveidojot Alekseja un Valda attiecības. Kaut arī sižeta nogrieznis, kas saistās ar Valda kļūšanu par nacistu virsnieku, lai glābtu Alekseju un savas jūtas pret viņu, kļūst par attaisnotas, pat cildenas kolaborācijas gadījumu, nevar neapstāties pie ainas, kas operas izrādē muzikāli, vokāli, režisora atrastās mizanscēnas un solistu – Riharda Mačanovska (Valdis) un Mihaila Čuļpajeva (Aleksejs) – tēlojuma ziņā kļūst par vienu no pašām spēcīgākajām. Dziļais dramatisms, ko rada slēpjamās mīlas kaisle un neizbēgamās šķiršanās smeldze kara beigu posmā, nevar neaizkustināt. Pat tad, kad vēl nezinām – tā būs šķiršanās nevis vienam no otra, bet kopīgi – no dzīves. Rodas trauksmains iespaids, ka vēsture, līdzīgi pulkstenim, skaita divu cilvēku mīlestības un laimes pēdējos mirkļus, vienādodama tos ar sirdspukstiem, elpas vilcieniem, citiem vārdiem – dzīvību. R. Mačanovska un M. Čuļpajeva ārējās izpausmēs galēji lakoniskie varoņi sēž pretējās balti klāta galda pusēs, ielej glāzēs sarkanu vīnu, saskandina, dzer. Un tā arī kopā paliek pie galda, uz visiem laikiem, par ko liecina vien rokas, kas noslīgst. Neapšaubāmi skaisti. Šis ir vai ne pirmais neslēptas viendzimuma mīlestības pārliecinošais tēlojums dramatiskā toņkārtā uz mūsu skatuvēm. Taču. Tā kā operas galvenā varone tomēr ir Valentīna, nevis Valda un Alekseja mīla, rodas iespaids par atsevišķo operas līniju ne gluži loģisku savstarpējo līdzsvarošanu, pārmērīgi izceļot otro plānu uz pirmā plāna rēķina.
Liels bonuss būs Mihaila Čuļpajeva tēlojums - viens no jaunajiem mūziķiem, kuru nevar neievērot (un kurš 2015. gadā vienā nominācijā ar jauno Osokinu cīnījās par Lielo Mūzikas balvu - žūrijai tad droši vien bija jāpieņem Parisa cienīgs lēmums, šķiet, ka pie balvas tika Osokins).
p.s. Atvainojos jau iepriekš, ja atkal esmu pamodies par vēlu
oomny
| 14.02.2017. - 23:05:49
nezinām, nezinām, toties uij kā nojaušam
http://www.delfi.lv/kultura /news/musi...id=48513509
ko mēs zinām par [ievietot mākslinieka vārdu šeit]
nezinām, nezinām, toties uij kā nojaušam
Mūzikas namā "Daile" 19. aprīlī izskanēs pašmāju dziedātāja Ralfa Eilanda un Latvijas pirmā Regeja orķestra koncerts, kas būs veltījums leģendārajam jamaikiešu mūziķim un dziedātājam Bobam Mārlijam
http://www.delfi.lv/kultura /news/musi...id=48513509
alvils
| 27.03.2017. - 22:52:21
Šo ceturtdien būs tas retais notikums, kad uz Lielās Ģildes skatuves solista lomā kāps klasiskās mūzikas virtuozs, kas nebaidās būt atklāts gejs. Tas notiks Sinfonietta Rīga koncertā, kur klavieru solo spēlēs Niks van Bloss (Nick van Bloss). The Independent ir publicējis atklātu un sirsnīgu rakstu par šo cilvēku - viņam laimīgā bērnība beidzās 7 gadu vecumā, kad kādu rītu viņš pamodās ar Tourette sindromu. Skolas gados ne visi bija gatavi viņu pieņemt, taču viņš atklāja, ka mūzika ir viņa aizraušanās un ka spēlējot klavieres sindroms viņu pārstāj vajāt. Seko zvaigžņu gadi Karaliskā mūzikas koledžā, kur viņš, cita starpā, sevi pieņem arī kā geju. Pēc tam aktīva koncertdzīve, kuru pārtrauc vēzis un sindroma uzliesmojums. 15 gadi tiek pavadīti prom no mākslas, līdz beidzot viņš spēj akceptēt sindromu arī ar visām tā pozitīvajām pusēm - lielisko atmiņu un milzīgo enerģijas devu. Un tam seko klausītāju un kritiķu apsveikta atgriešanās uz skatuves.
Viņa repertuārā pārsvarā ir tikai baroks, Vīnes klasika un romantiķi - laikam jau opusi, kuros nošu pērles ir neparastā daudzumā un ritms vēl nav sasniedzis to eksperimentālo sarežģītību, kuru tam piešķirs Stravinskis un viņa sekotāji. Rīgas koncertā dzirdēsim Mocarta uvertīru "Figaro kāzām" un Bēthovena 1. un 5. klavierkoncertu. Vīnes klasiku mīlošā Sinfonietta publika visas biļetes jau sen kā izpirkusi.
Interesentiem šoreiz būs jāsamierinās ar youtube - Bēthovena Appassionātu (godīgi sakot neesmu sajūsmā par šo lasījumu, bet varbūt tāpēc, ka bērnībā mēdzu klausīties nedaudz maigāku interpretāciju)
Jānovēl, lai Lielās Ģildes daudz kritizētais flīģelis mākslinieku nepieviļ. Diemžēl tā ir Latvijas realitāte, ka Rīgas pilij tiek pirkts 100.000 eur vērts flīģelis, bet uz valsts galvenās koncertskatuves ir novecojis instruments, kuru piem., Georgijs Osokins atsakās spēlēt (ved savu Yamaha instrumentu).
Šo ceturtdien būs tas retais notikums, kad uz Lielās Ģildes skatuves solista lomā kāps klasiskās mūzikas virtuozs, kas nebaidās būt atklāts gejs. Tas notiks Sinfonietta Rīga koncertā, kur klavieru solo spēlēs Niks van Bloss (Nick van Bloss). The Independent ir publicējis atklātu un sirsnīgu rakstu par šo cilvēku - viņam laimīgā bērnība beidzās 7 gadu vecumā, kad kādu rītu viņš pamodās ar Tourette sindromu. Skolas gados ne visi bija gatavi viņu pieņemt, taču viņš atklāja, ka mūzika ir viņa aizraušanās un ka spēlējot klavieres sindroms viņu pārstāj vajāt. Seko zvaigžņu gadi Karaliskā mūzikas koledžā, kur viņš, cita starpā, sevi pieņem arī kā geju. Pēc tam aktīva koncertdzīve, kuru pārtrauc vēzis un sindroma uzliesmojums. 15 gadi tiek pavadīti prom no mākslas, līdz beidzot viņš spēj akceptēt sindromu arī ar visām tā pozitīvajām pusēm - lielisko atmiņu un milzīgo enerģijas devu. Un tam seko klausītāju un kritiķu apsveikta atgriešanās uz skatuves.
Viņa repertuārā pārsvarā ir tikai baroks, Vīnes klasika un romantiķi - laikam jau opusi, kuros nošu pērles ir neparastā daudzumā un ritms vēl nav sasniedzis to eksperimentālo sarežģītību, kuru tam piešķirs Stravinskis un viņa sekotāji. Rīgas koncertā dzirdēsim Mocarta uvertīru "Figaro kāzām" un Bēthovena 1. un 5. klavierkoncertu. Vīnes klasiku mīlošā Sinfonietta publika visas biļetes jau sen kā izpirkusi.
Interesentiem šoreiz būs jāsamierinās ar youtube - Bēthovena Appassionātu (godīgi sakot neesmu sajūsmā par šo lasījumu, bet varbūt tāpēc, ka bērnībā mēdzu klausīties nedaudz maigāku interpretāciju)
Jānovēl, lai Lielās Ģildes daudz kritizētais flīģelis mākslinieku nepieviļ. Diemžēl tā ir Latvijas realitāte, ka Rīgas pilij tiek pirkts 100.000 eur vērts flīģelis, bet uz valsts galvenās koncertskatuves ir novecojis instruments, kuru piem., Georgijs Osokins atsakās spēlēt (ved savu Yamaha instrumentu).
alvils
| 29.03.2017. - 20:49:54
Kamerons Karpenters (Cameron Carpenter) būs Liepājā! Aprīļa beigās Lielajā Dzintarā ir gaidāms viņa koncerts. Karpenters ir viens no savadbīgākajiem un atraktīvākajiem ērģelniekiem pasaulē (īsta zvaigzne), kurš, cita starpā, atzīst, ka ir gejs (un varbūt nedaudz tā arī uzvedas), bet kuram patīk arī sievietes. Viņš koncertēs uz līdzatvestām digitālām ērģelēm un viņa programmai tas arī piestāv (lai gan, protams, stabuļu ērģeles tā nevar aizvietot).
Kā redzams, tad Sidnejas operas namā ir stabuļu ērģeles (nevis digitālās, kā ir Gorā vai RSU aulā), tieši tāpat kā Kopenhāgenas operas namā, Parīzes filharmonijā un arī Elbas koncertzālē - tātad visās ievērojamākās pēdējo gadu/desmitgažu būvēs. Gribētos novēlēt, lai klausoties Karpenteru, arī latvieši saprastu, ka arī jaunceļamajā Rīgas koncertzālē ir jābūt stabuļu ērģelēm - bez tām nav iespējama mūsdienīga pasaules klases koncertzāle. Un ir vērts padomāt arī par faktu - labākās digitālās ērģeles ir lētākas par koncertflīģeli. Un tas ir tikai viens no argumentiem, ka digitālās ērģeles nav koncertinstruments (lai ko arī daži LV mūziķi vai mūzikas žurnālisti teiktu).
Kamerons Karpenters (Cameron Carpenter) būs Liepājā! Aprīļa beigās Lielajā Dzintarā ir gaidāms viņa koncerts. Karpenters ir viens no savadbīgākajiem un atraktīvākajiem ērģelniekiem pasaulē (īsta zvaigzne), kurš, cita starpā, atzīst, ka ir gejs (un varbūt nedaudz tā arī uzvedas), bet kuram patīk arī sievietes. Viņš koncertēs uz līdzatvestām digitālām ērģelēm un viņa programmai tas arī piestāv (lai gan, protams, stabuļu ērģeles tā nevar aizvietot).
Kā redzams, tad Sidnejas operas namā ir stabuļu ērģeles (nevis digitālās, kā ir Gorā vai RSU aulā), tieši tāpat kā Kopenhāgenas operas namā, Parīzes filharmonijā un arī Elbas koncertzālē - tātad visās ievērojamākās pēdējo gadu/desmitgažu būvēs. Gribētos novēlēt, lai klausoties Karpenteru, arī latvieši saprastu, ka arī jaunceļamajā Rīgas koncertzālē ir jābūt stabuļu ērģelēm - bez tām nav iespējama mūsdienīga pasaules klases koncertzāle. Un ir vērts padomāt arī par faktu - labākās digitālās ērģeles ir lētākas par koncertflīģeli. Un tas ir tikai viens no argumentiem, ka digitālās ērģeles nav koncertinstruments (lai ko arī daži LV mūziķi vai mūzikas žurnālisti teiktu).
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.