Patiesa mīlestība / 20

babilonboy | 22.11.2008. - 12:18:24 | Views: 10661

Pēdējo nedēļu notikumi man ir likuši aizdomāties par to, kas ir patiesa mīlestība, cik patiesi patiesi mīlam. Vai vēlamies dot savam mīļotajam cilvēkam maksimāli visu, ko spēja, lai viņš būtu laimīgs. Vai esam gatavi sava mīļotā cilvēka dēļ ziedot savu dzīvi un dzīvību...
Kāpēc bieži ir tā, ka viens no diviem savstarpēji mīlošajiem nespēj pieņemt otra mīlestību...

Kādas ir jūsu domas par šo tēmu..

janisl202 | 25.11.2008. - 01:33:02

stelss - kad mīli, nekad neesi spiests ziedot jelko... vienkārši savādāk nevari dzīvot. Vienkārši ja mīļums cieš, tad paša ciešanas ir lielākas kā tad ja to visu ņem uz sevi, kad abi mīl, tad abi viens otru sargā un tad tā ir nevis upurēšanās, bet drīzāk gan dzīvošana kopā kā vienam veselam. Protams, nav obligāti nestu upurus un nereti arī bez tiem viss izdodas, bet ja mīli - vienmēr būsi gatavs arī ziedot visu, lai tikai nebūtu jāredz kā mīļotais cieš.

ladobo | 25.11.2008. - 03:10:54

Ziedošanās nav pašnāvība.
Ziedot dzīvību nozīmē transformēt nāvi ar dzīvību un radīt dzīvību nāvē, paliekot dzīvam un nemitīgi izmainot nāvi par dzīvību.
Ja jūs neciešat, tad kāpēc neesat brīvi? Ja jūs mīlat, kāpēc dzīvības trūkums ir tik plaša parādība?
Vai tad brīvība ir neapzināta, tāda ir tikai visatļautība.
Ciešanu sapratni mācīja Budda, bet savienoja un transformēja Kristus pacietības mācībā.
Atliek saprast mantru un to pareizi pielietot, lai atbrīvotos no ciešanām
"OM.Mani-Pad-Me-Hum-EN".
         

babilonboy | 25.11.2008. - 11:18:35

ginoro - šinī dikusijā nav paredzēts meklēt skabargas citu attiecībās. Negribētu ka šī diskusija pārvēstos par viet, kur pārmest kādam par attiecībām... vai kidāt citu pāru attiecības..

babilonboy | 25.11.2008. - 11:44:56

.. per un’ora d’amore venderei anche il cuore ..

Es kādreiz īsti neizpratu šo vārdu būtību, sākotnēji šķita, ka viss saistās tikai un vienīgi ar sex. Ejot gadiem un iepazīstot , kas ir mīlestība, Saprtu, ka šinī tekstā slēpjas daudz dziļāka jēga.

Pārdot sirdi - nav jau piparkūku sirsniņa, ko var pārdot un apēst, tāpat mīlestību nevar nopirkt, to var tikai ieūt...

venuss | 25.11.2008. - 12:01:33

Es gan domāju , ka mīlestību nevar ne iegūt , ne nopirkt . Ja tā ir tad ir , bet ja nav, tad velti censties . Var iegūt uzticību , draudzību , sapratni - tikai ne mīlestību . Tā rodas neatkarīgi no mūsu gribas . Un man tiešām žēl to cilveku , kuri otram jautā : Es Tevi tik ļoti mīlu , bet kāpēc Tu mani nemīli ? Un sākas puņķi un asaras .    

babilonboy | 25.11.2008. - 12:23:47

iegūt - biju domājis iegūt tādā veidā, ja otrs cilvēks tev to sniedz :)

Kāpēc tu mani nemīli? - daudzreiz uz šo atbildi var sniegt atbildi - jo baidos ļauties vaļu jūtām... baidos ciest... baidos ka tu nebūsi tāds, kādu es gribētu redzēt...

... vienvārdsakot mīlestība tiek ielikta kaut kādos rāmjos. cenšoties rast ideālu, kura nav un nekad nebūs...


Protams daudz ko nosaka arī abpusējas simpātijas.

venuss | 25.11.2008. - 13:38:19

Bet cilvēku pieredze saka , ka mīlestība ir akla un ar rozā brillēm , un tāpēc arī tādas bailes un piesardzība . Nevar akli ļauties jūtām , ja tām nav seguma un mazliet prāta klāt .    

emo | 25.11.2008. - 15:10:11

da ir ir, taa patiesaa, tik jaatrod laiciigi, lai veelaak nebuutu par veelu..:) Starp citu kaads jums tur laiks Latvijaa? dzirdeeju, ka sniega da zavala.. jaabrauc snovot, ne?   

ginoro | 25.11.2008. - 16:49:02

Tiko atbraucu no meža !!! Sniegs lidz ceļiem un pāri !!! Burvīgi !!! Sen tik skaisti nav bijis !!!

stelss | 25.11.2008. - 17:00:25

Jānim/ Ja reiz ko ziedo, tad tā nav mīlestība, pats Tu to arī uzsver, jo mīlot otru pat nedomā tādas domas, ziedot, vai neziedot. Te bij jautajums, vai esat spējīgi ziedoties otra labā. Piemēram es nezinu, kas ir mīlestība un negribu vairs to nekad izbaudīt, jo to nevar kontrolēt. Tagad sevi tiešā nozīmē ziedoju otrajai pusītei, kura ir manī ieķērusies līdz ausīm, neskatoties uz manu vēsumu attiecībās. Vienīgais, ko es sniedzu, tā ir uzticība un loloju ar to ko varu atļauties.
P.S. Man, ka saprātīgai būtnei patīk kontrolēt savu esību un savu rīcību.   

janisl202 | 26.11.2008. - 02:30:22

stelss - tā ziedošanās cilvēkam kurš mīl arī nav nekāda lielā ziedošanās, jo tas mīlošais tāpat dos visu ko spēs, diez vai nemīlot spēsi dot pretī vairāk.

Ja runā par ziedošanos kā tādu - es esmu uz to spējīgs... daudzreiz savā dzīvē esmu vairāk vai mazāk ziedojies, lai kādu dzīvi darītu labāku... Es zinu cik lielas mēdz būt ciešanas... ir maz tādu ciešanu, kurām es nebūtu cauri gājis... un es esmu sev apsolījis, ka nekad nebūšu tik vienaldzīgs kā vairums cilvēces, ka palīdzēšu citiem ja tas būs manos spēkos, ka pasargāšu citus no ciešanām ja vien varēšu un es esmu tā darījis, esmu glābis cilvēkus no pašnāvībām, redzējis viņu izmisumu pārtopot jaunā gaismā un vienīgais ko es viņiem prasu - lai viņi nav vienaldzīgi, lai atceras savas sāpes un glābiņu no tām, lai sniedz glābiņu citiem, bieži vien vajag pavisam maz lai glābtu dzīvību, pavisam maz lai glābtu dzīvi, ja cilvēki nebūtu tik vienaldzīgi šī pasaule nekad nebūtu tik drūma... un tomēr es redzu cerību, zinu, ka nespēju daudz izdarīt, bet ja kaut daži ko sapratīs no tā ko daru, varbūt kāds no viņiem kādreiz spēs sasniegt kritisko punktu lai iekustinātu pasauli uz pārmaiņām. Ceru, ka nevienam nekad vairs nevajadzēs tā ciest kā man savulaik, ceru, ka ne pret vienu apkārtējie nebūs tik vienaldzīgi kā viņi bija pret mani kad es biju sāpju salauzts.

ginoro | 26.11.2008. - 02:34:08

janisl202 piekrītu 99%

eziits | 27.11.2008. - 00:21:17

kādas piepes jus te saēdušies?"Om bhur’bhuvah svah tatsaviturvarenyam bhargo

devasya dhimahi dhiyo yo nah prachodyat"         

alekss | 27.11.2008. - 22:32:58

mja.. dirsiet vien.. milestibas nava   

babilonboy | 28.11.2008. - 10:53:32

Atcerējos vienu senu domugraudu, tik nezinu autora:

Mīlēt - tas nozīmē ziedot un piedot...

babilonboy | 28.11.2008. - 11:40:28

Tajos, kas nemīl, dzīvības zīmju nekādu.
Tie skeleti, kas pārvilkti ar ādu.
/Senindiešu aforisms/

venuss | 28.11.2008. - 13:39:35

Tā mīlestība ir sāpīga un skaudra ...    Retam ,. kuram palaimējas , bet lielākoties tās ir izdomātas jūtas un nereāli sapņi ar ciešanām un nopūtām , kura rezultātā cilvēks kļūst nevarīgs un rīcībnespējīgs . Un cik ilgi esiet gatavi gaidīt to īsto un vienīgo ? Visu mūžu ... ?
Pastāstiet kāds , kurš ir mīlējis un saņēmis īstu pretmīlu vismaz 10 gadu garumā ??? Es tadu gadījumu savā garajā dzīvē zinu tikai vienu , un to pašu no hetero pasaules .

ineta | 28.11.2008. - 14:09:45

"Patiesa mīlestība"- vai tik tas nav viens no lielākajiem oksimoroniem? Mīlestība - cik runājam par dzimummīlestību - jau ir radīta tādēļ, lai cilvēks raudzītos nereālistiski un lai viņam pietiktu pacietības sadzīvot ar otru cilvēku. Mīlestība IR akla. Droši vien sākotnēji tas iecerēts vismaz uz pārošanās laiku. Cita mīlestība (uz vecākiem, bērniem) arī ir instinktīva. Iespējams, ka ilggadīgā kopdzīvē otram tiek arī šī mīlestība.

Par to, ka otrs nemīl - gan jau mīl, varbūt kādu citu, varbūt sevi pašu, bet varbūt tevi - tikai tu esi tik ļoti aizņemts ar savu mīlestību, vai mīlestības problēmu, ka neredzi otra mīlestību. Ir dzirdēts, ka ir iespējams inducēt mīlestību uz otru cilvēku; varbūt to spēj tie, kam tā mīlestība iet pāri malām - viņi var mīlēt daudz un daudzus un arī tiek mīlēti. Jā, varbūt ir iespējamas arī tādas attiecības - mīlētājs un līdzatkarīgais...

venuss | 28.11.2008. - 14:23:07

Atcerējos seno Latviešu teicienu : sievietes liktenis - mīlēt un ciest . Un tagad puiši arī grib pierakstīties mūžigos cietējos ???    

babilonboy | 29.11.2008. - 15:19:10

venuss, a kāda atšķirība ir starp homo un hetero?