Kas to nosaka? / 20
the-world | 07.12.2008. - 21:15:36 | Views: 4325
Klau, kas ir tas, kas nosaka atsevišķu cilvēku spēju/veiksmi iepazīties visnotaļ viegli un piedevām tā nopietni un uz ilgu laiku un tai pat laikā, kur slēpjas to veiksme/kļūdas, nespējot atrast kādu ilgākam laika periodam un iepazīties vispār?
Replies (40)
12
sapnis
| 08.02.2009. - 13:52:18
Nelielā daļā abu dzimumu cilvēku esot iekodēts tā sauktais vientulības gēns, t.i., daļa no mums jau no sākta gala nekad nav alkuši pēc ģimenes, attiecībām, mīlestības, kopā būšanas. Turklāt tā nav nekāda dabas kaprīze, bet elementārs izdzīvošanas priekšnoteikums dažādu dabas katastrofu, karu, bada un sausuma laikā. Iedomājieties — sākas milzīgi plūdi. Vīri ķer pēc sievām, sievas pēc bērniem un vīriem, visi sakabinās vienā ķekarā un draudzīgi noslīkst. Toties tas, kas pēc dabas jau pieradis būt viens, ne pie viena neķeras, viņam rokas, kājas un saprāts ir brīvs no jebkādām liekām saistībām un viņš rūpējas tikai par to, lai izdzīvotu pats. Galu galā tieši viņš (vai viņa) ir tas, kas nodrošina patieso izdzīvošanu un sugas turpināšanos, jo visi pārējie (nu tie, kas bija pāros, ģimenēs) ir gluži vienkārši gājuši bojā.
Gadu simtu un tūkstošu gaitā šis gēns nekur jau nav pazudis. Tas joprojām ir daļā no mums un dod par sevi zināt. Tikai mūsdienās tam ir daudz grūtāk izpausties, jo nav jau pierasts, ka kāds nolien maliņā un cenšas izvairīties no sabiedrības modrās acs. Jau no bērnības mēs katrs tiekam mācīti un mācāmies, ka pāris ir normāli, bet vienatne — nu, tā. Paši no savas pieredzes vadoties, mēs uzskatām, ka tiem, kas ir vieni, vai nu nav paveicies, vai arī viņos mīt tādi kompleksi, kas traucē normāli kontaktēties ar citiem. Un tā ļoti daudzi ģenētiskie vientuļnieki dzīvo pāros, ģimenēs un… patiesībā mokās. Viņi zina, ka formāli taču viss ir vislabākajā kārtībā, bet nez kāpēc nejūtas komfortabli, turklāt vairumā gadījumu meklē vainu sevī: "Es laikam neesmu normāla, ja reiz jūtos tik briesmīgi ar visu to, kas man ir." Turklāt šiem cilvēkiem nav nemaz tik viegli atzīties, ka ikdiena viņiem sagādā mokas, jo uzreiz atradīsies vesels bars, kuriem pāra nav, bet gribētos, un viņi nekavēsies aizrādīt kaut ko no sērijas "paēdušai pelītei miltiņi rūgti".
Tāpēc laimīgi tie iedzimtie vientuļnieki, kas paši sev atzinuši, ka viņiem patiešām vislabāk ir būt vieniem. Viņi dzīvo pa savam un īpaši nestreso par sabiedrības viedokli, viņiem ir diezgan vienalga. Būtībā tādiem īpaši nevajag arī draugu pulkus sev apkārt: ar draugiem ir jākontaktējas, tie ir jāielaiž savā teritorijā, jāatvēl savs laiks un enerģija. Viņiem mēdz būt draugi, bet ne klasiskajā sirdsdraugu izpratnē. (DIENA)
Visvairāk vientuļu cilvēku ir lielākajās pasaules metropolēs. Taču tur ir arī daudz tādu, kuri labprāt vēlētos nodibināt ģimeni. Tomēr lielpilsētas vide neveicina pastāvīgu attiecību veidošanos, apgrūtina iepazīšanos ar pretējo dzimumu, un tur valdošā anonimitāte atvieglina tikai uz seksuālu baudu virzītas pazīšanās, kuras pēc neilga laika apnīk. Vīrieši mazāk vēlas saistīties, bet lielākā daļa pilsētnieču labprāt apprecētos. Tomēr viņas baidās to izdarīt pārāk agri... Vientulīgu dzīvesveidu veicina dažādās pilsētvides piedāvātās karjeras veidošanas, izglītošanās, izklaides un atpūtas iespējas. Tāpēc trīsdesmitgadniecei jau ir grūti atrast pastāvīgu partneri, jo vairākums vienaudžu ir precējušies vai arī meklē otru pusīti, kura būtu krietni jaunāka un tātad arī daudz pievilcīgāka. Citādi ir laukos un mazpilsētās, kur liela daļa iedzīvotāju cits citu pazīst. Te cilvēki nodarbojas ar sīko biznesu. Katram saprotams, ka fermā, dārzniecībā vai viesu namā veiksmīgāk var strādāt vienas ģimenes locekļi. Šajās jomās bieži iesaistās vecvecāki, bērni un mazbērni, veidojot kopīgu ģimenes biznesu. Te var atrast analoģiju ar dzīvnieku pasauli, jo klajās vietās — savannā un stepē — tie galvenokārt dzīvo grupās (tur tas nepieciešams, lai izvairītos no plēsoņām un atrastu barību). Turpretim mežā un džungļos, kur vieglāk atrast slēptuvi un iztiku, ērtāk izdzīvot vientuļniekiem, bet baram ir grūti turēties kopā. (Praktiskais Latvietis)
Bet vēl psihologiem ir teorija par vientulības gēnu, kas ietekmējas no tā, ko mēs redzam savā dzīvē.
Nelielā daļā abu dzimumu cilvēku esot iekodēts tā sauktais vientulības gēns, t.i., daļa no mums jau no sākta gala nekad nav alkuši pēc ģimenes, attiecībām, mīlestības, kopā būšanas. Turklāt tā nav nekāda dabas kaprīze, bet elementārs izdzīvošanas priekšnoteikums dažādu dabas katastrofu, karu, bada un sausuma laikā. Iedomājieties — sākas milzīgi plūdi. Vīri ķer pēc sievām, sievas pēc bērniem un vīriem, visi sakabinās vienā ķekarā un draudzīgi noslīkst. Toties tas, kas pēc dabas jau pieradis būt viens, ne pie viena neķeras, viņam rokas, kājas un saprāts ir brīvs no jebkādām liekām saistībām un viņš rūpējas tikai par to, lai izdzīvotu pats. Galu galā tieši viņš (vai viņa) ir tas, kas nodrošina patieso izdzīvošanu un sugas turpināšanos, jo visi pārējie (nu tie, kas bija pāros, ģimenēs) ir gluži vienkārši gājuši bojā.
Gadu simtu un tūkstošu gaitā šis gēns nekur jau nav pazudis. Tas joprojām ir daļā no mums un dod par sevi zināt. Tikai mūsdienās tam ir daudz grūtāk izpausties, jo nav jau pierasts, ka kāds nolien maliņā un cenšas izvairīties no sabiedrības modrās acs. Jau no bērnības mēs katrs tiekam mācīti un mācāmies, ka pāris ir normāli, bet vienatne — nu, tā. Paši no savas pieredzes vadoties, mēs uzskatām, ka tiem, kas ir vieni, vai nu nav paveicies, vai arī viņos mīt tādi kompleksi, kas traucē normāli kontaktēties ar citiem. Un tā ļoti daudzi ģenētiskie vientuļnieki dzīvo pāros, ģimenēs un… patiesībā mokās. Viņi zina, ka formāli taču viss ir vislabākajā kārtībā, bet nez kāpēc nejūtas komfortabli, turklāt vairumā gadījumu meklē vainu sevī: "Es laikam neesmu normāla, ja reiz jūtos tik briesmīgi ar visu to, kas man ir." Turklāt šiem cilvēkiem nav nemaz tik viegli atzīties, ka ikdiena viņiem sagādā mokas, jo uzreiz atradīsies vesels bars, kuriem pāra nav, bet gribētos, un viņi nekavēsies aizrādīt kaut ko no sērijas "paēdušai pelītei miltiņi rūgti".
Tāpēc laimīgi tie iedzimtie vientuļnieki, kas paši sev atzinuši, ka viņiem patiešām vislabāk ir būt vieniem. Viņi dzīvo pa savam un īpaši nestreso par sabiedrības viedokli, viņiem ir diezgan vienalga. Būtībā tādiem īpaši nevajag arī draugu pulkus sev apkārt: ar draugiem ir jākontaktējas, tie ir jāielaiž savā teritorijā, jāatvēl savs laiks un enerģija. Viņiem mēdz būt draugi, bet ne klasiskajā sirdsdraugu izpratnē. (DIENA)
Visvairāk vientuļu cilvēku ir lielākajās pasaules metropolēs. Taču tur ir arī daudz tādu, kuri labprāt vēlētos nodibināt ģimeni. Tomēr lielpilsētas vide neveicina pastāvīgu attiecību veidošanos, apgrūtina iepazīšanos ar pretējo dzimumu, un tur valdošā anonimitāte atvieglina tikai uz seksuālu baudu virzītas pazīšanās, kuras pēc neilga laika apnīk. Vīrieši mazāk vēlas saistīties, bet lielākā daļa pilsētnieču labprāt apprecētos. Tomēr viņas baidās to izdarīt pārāk agri... Vientulīgu dzīvesveidu veicina dažādās pilsētvides piedāvātās karjeras veidošanas, izglītošanās, izklaides un atpūtas iespējas. Tāpēc trīsdesmitgadniecei jau ir grūti atrast pastāvīgu partneri, jo vairākums vienaudžu ir precējušies vai arī meklē otru pusīti, kura būtu krietni jaunāka un tātad arī daudz pievilcīgāka. Citādi ir laukos un mazpilsētās, kur liela daļa iedzīvotāju cits citu pazīst. Te cilvēki nodarbojas ar sīko biznesu. Katram saprotams, ka fermā, dārzniecībā vai viesu namā veiksmīgāk var strādāt vienas ģimenes locekļi. Šajās jomās bieži iesaistās vecvecāki, bērni un mazbērni, veidojot kopīgu ģimenes biznesu. Te var atrast analoģiju ar dzīvnieku pasauli, jo klajās vietās — savannā un stepē — tie galvenokārt dzīvo grupās (tur tas nepieciešams, lai izvairītos no plēsoņām un atrastu barību). Turpretim mežā un džungļos, kur vieglāk atrast slēptuvi un iztiku, ērtāk izdzīvot vientuļniekiem, bet baram ir grūti turēties kopā. (Praktiskais Latvietis)
Bet vēl psihologiem ir teorija par vientulības gēnu, kas ietekmējas no tā, ko mēs redzam savā dzīvē.
ladobo
| 08.02.2009. - 14:10:20
Ja esi gatavs nest citu, un pilnīgi vienalga kādi ir tavi motīvi, tad iepazīšanās var būt uz ilgu laiku, pat ja nenesīsi. Bet ja gaidi, ka tevi nesīs, vai vilks vai stums ... tad ilgi to izturēt nevar neviens. Dzīvot vajag katram savu dzīvi, pat ja kopā ar kādu.
Ja esi gatavs nest citu, un pilnīgi vienalga kādi ir tavi motīvi, tad iepazīšanās var būt uz ilgu laiku, pat ja nenesīsi. Bet ja gaidi, ka tevi nesīs, vai vilks vai stums ... tad ilgi to izturēt nevar neviens. Dzīvot vajag katram savu dzīvi, pat ja kopā ar kādu.
super-exs
| 08.02.2009. - 17:48:50
the-world kad palasa tevi tad gribaas tev iesplaut aciis ja tu uzskati ka tikai labajiem veicas
the-world kad palasa tevi tad gribaas tev iesplaut aciis ja tu uzskati ka tikai labajiem veicas
aliusss
| 08.02.2009. - 17:55:06
Piekriitu, super-exs!
Vienmeer ir jaameklee veinu pasham sevii, nevis seedeet un domaat visaadas mulkiibas un kaut ko daliit uz sliktu/labu utt. Kas par marazmu...
Piekriitu, super-exs!
Vienmeer ir jaameklee veinu pasham sevii, nevis seedeet un domaat visaadas mulkiibas un kaut ko daliit uz sliktu/labu utt. Kas par marazmu...
hermejs
| 09.02.2009. - 01:22:59
hermejs
Tēmas: 3
Ziņas: 300 08.02.2009. - 16:47:23
pie tā pieturieties un sāciet Jaunu taciņu. Sašķaidiet vecās atmiņas.
hermejs
Tēmas: 3
Ziņas: 300 08.02.2009. - 16:47:23
http://www.youtube.com/watch?v=...XPzAh5u5xgg
hermejs
Tēmas: 3
Ziņas: 300 08.02.2009. - 16:47:23
pie tā pieturieties un sāciet Jaunu taciņu. Sašķaidiet vecās atmiņas.
hermejs
Tēmas: 3
Ziņas: 300 08.02.2009. - 16:47:23
http://www.youtube.com/watch?v=...XPzAh5u5xgg
modii
| 09.02.2009. - 17:26:32
Oi, poņeslos te diskašens
Vecs kā pasaule (bet tāpēc - ne nesvarīgs) šis iepazīšanās jautājums... Te jau izkristalizējas pamatvirzieni, kas un kāpēc. Var piekrist katram no diskusijas dalībniekiem. Attiecībā uz sava ego pirmšķirīgo nozīmi - attiecības jau arī meklējam pašos pamatos sev, ne jau lai kaut ko altruistiski dāvātu citam (domāt, ka es esmu kādam liela dāvana, jau ir pārlieku augstprātīgi). Domājot par dabas determinētiem nosacījumiem, prātā nāk arī partnera meklējums kā sugas turpināšanas mērķis. Tikai te atmetam bioloģisko pēcnācēju radīšanu, bet domājam arī par kopīgu izdzīvošanu. Mēs apmierinam savas vēlmes pēc mīļas sabiedrības, rūpēm u.t.t. un mīlam otru tādēļ, ka viņš mums ir tāds, kāds uz doto brīdi apmierina visas mūsu vajadzības (te var uzskaitīt daaaaudz). Bet, tālāk neķidājot te visādus teorētiskos sprediķus, evolūcijas un dabas līdzsvara likumsakarības, par vientulības gēnu gan piebildīšu. Manuprāt, veiksmīgu attiecību viens no ... ir spēja otram atļaut šī gēna ekspresijai dzīvot. Tās var būt dažas vienatnes stundas, kāda individuāla nodarbošanās (hobijs), aizraušanās, kur esi viens ar sevi un savu pāsrealizāciju šajā procesā. Tā var būt nedēļas nogale vienam u.tml.. Kaut kad jebkuram no mums ir vēlme atpūsties no informācijas lavīnas, piedzīvotā, no citu cilvēku (t.sk. mīļotā) enerģētikas, lai sakārtotos, akumulētu un transformētu visa veida informāciju. Tas ir tikai normāli. Piemēram, tusiņš ar ļaužu ka biezs, bet kaut uz 20min. vēlamies paiet sāņus, pasēdēt nomaļā dārza stūrī vai sagatavot desertu pasniegšanai. Viss atkarīgs no tā, cik katram tas ir nepieciešams un to būtu vēlams pakāpeniski no otra izdibināt, lai nerastos visi pārmetošie jautājumi no sērijas "Tu negribi ar mani pavadīt brīvo laiku kā kādreiz? Esmu Tev apnicis? Tev ir cits (cita)?" I pošlo, pojehalo un kašķis uz līdzenas vietas. "Tu mani nesaproti, es Tevi mīlu, tikai vēlos atpūsties. Smaga nedēļa, daudz stresa. Kā Tu varēji iedomāties, ka Tevi nemīlu? Tu tikai par sevi domā, bet es... " Un tad fināls kā nu kuro reizi 
Par to "atrast uz ilgu laiku". Katrs jau gribam kādā dzīves posmā apstāties un pielikt punktu attiecību meklējumiem, iepazīšanās randiņiem. To nu gan mēs nevarēsim nekad prognozēt, cik ilgi mums lemtas šīs attiecības. Bet - šis jautājums jau sākotnēji uzliek pašam tādu kā bloku, kas nepārtraukti tricina - vai tas būs uz ilgu laiku, ka tik atkal nav kā izgājšreiz u.t.t. Līdz ar to brīvās enerģijas plūsma tiek traucēta un mēs baidamies. Un vēl - domas maetrializējas, mīļie draugi!!! Es jau te runāju kā tāds zintnieks, smalko enerģiju spečuks, bet tas tā nav. Dzīves skola
Bet secinājums īss - noņemam no sevis baiļošanās un aizdomu nastu, dzīvojam brīvi un nepārdzīvojam par attiecībām, kas atkal aiziet. Visam savs laiks. Attiecības katra sev līdz nes zināmu devu (vārdos grūti formulējamu) informāciju (varam saukt to par pieredzi, pārdzīvojumu rūdījumu, vēl kā), kas sniedz jaunas atziņas u.t.t..
banaļņiks mans sprediķa nobeigums, bet īsi - nu kā Reiniku Laurītis mums dziedz "vieglāk, ņem to visu vieglāk ... " par acīm, kas nenožūst, aizmirstam
Oi, poņeslos te diskašens
Vecs kā pasaule (bet tāpēc - ne nesvarīgs) šis iepazīšanās jautājums... Te jau izkristalizējas pamatvirzieni, kas un kāpēc. Var piekrist katram no diskusijas dalībniekiem. Attiecībā uz sava ego pirmšķirīgo nozīmi - attiecības jau arī meklējam pašos pamatos sev, ne jau lai kaut ko altruistiski dāvātu citam (domāt, ka es esmu kādam liela dāvana, jau ir pārlieku augstprātīgi). Domājot par dabas determinētiem nosacījumiem, prātā nāk arī partnera meklējums kā sugas turpināšanas mērķis. Tikai te atmetam bioloģisko pēcnācēju radīšanu, bet domājam arī par kopīgu izdzīvošanu. Mēs apmierinam savas vēlmes pēc mīļas sabiedrības, rūpēm u.t.t. un mīlam otru tādēļ, ka viņš mums ir tāds, kāds uz doto brīdi apmierina visas mūsu vajadzības (te var uzskaitīt daaaaudz). Bet, tālāk neķidājot te visādus teorētiskos sprediķus, evolūcijas un dabas līdzsvara likumsakarības, par vientulības gēnu gan piebildīšu. Manuprāt, veiksmīgu attiecību viens no ... ir spēja otram atļaut šī gēna ekspresijai dzīvot. Tās var būt dažas vienatnes stundas, kāda individuāla nodarbošanās (hobijs), aizraušanās, kur esi viens ar sevi un savu pāsrealizāciju šajā procesā. Tā var būt nedēļas nogale vienam u.tml.. Kaut kad jebkuram no mums ir vēlme atpūsties no informācijas lavīnas, piedzīvotā, no citu cilvēku (t.sk. mīļotā) enerģētikas, lai sakārtotos, akumulētu un transformētu visa veida informāciju. Tas ir tikai normāli. Piemēram, tusiņš ar ļaužu ka biezs, bet kaut uz 20min. vēlamies paiet sāņus, pasēdēt nomaļā dārza stūrī vai sagatavot desertu pasniegšanai. Viss atkarīgs no tā, cik katram tas ir nepieciešams un to būtu vēlams pakāpeniski no otra izdibināt, lai nerastos visi pārmetošie jautājumi no sērijas "Tu negribi ar mani pavadīt brīvo laiku kā kādreiz? Esmu Tev apnicis? Tev ir cits (cita)?" I pošlo, pojehalo un kašķis uz līdzenas vietas. "Tu mani nesaproti, es Tevi mīlu, tikai vēlos atpūsties. Smaga nedēļa, daudz stresa. Kā Tu varēji iedomāties, ka Tevi nemīlu? Tu tikai par sevi domā, bet es... " Un tad fināls kā nu kuro reizi Par to "atrast uz ilgu laiku". Katrs jau gribam kādā dzīves posmā apstāties un pielikt punktu attiecību meklējumiem, iepazīšanās randiņiem. To nu gan mēs nevarēsim nekad prognozēt, cik ilgi mums lemtas šīs attiecības. Bet - šis jautājums jau sākotnēji uzliek pašam tādu kā bloku, kas nepārtraukti tricina - vai tas būs uz ilgu laiku, ka tik atkal nav kā izgājšreiz u.t.t. Līdz ar to brīvās enerģijas plūsma tiek traucēta un mēs baidamies. Un vēl - domas maetrializējas, mīļie draugi!!! Es jau te runāju kā tāds zintnieks, smalko enerģiju spečuks, bet tas tā nav. Dzīves skola
Bet secinājums īss - noņemam no sevis baiļošanās un aizdomu nastu, dzīvojam brīvi un nepārdzīvojam par attiecībām, kas atkal aiziet. Visam savs laiks. Attiecības katra sev līdz nes zināmu devu (vārdos grūti formulējamu) informāciju (varam saukt to par pieredzi, pārdzīvojumu rūdījumu, vēl kā), kas sniedz jaunas atziņas u.t.t.. banaļņiks mans sprediķa nobeigums, bet īsi - nu kā Reiniku Laurītis mums dziedz "vieglāk, ņem to visu vieglāk ... " par acīm, kas nenožūst, aizmirstam
inx
| 09.02.2009. - 17:35:41
Patiesiiba ir taada: labie puishi nokljust paradizee, sliktie dzivot taa kaa velas, ieskatot to, ka dabuu labos puishus!!!
Patiesiiba ir taada: labie puishi nokljust paradizee, sliktie dzivot taa kaa velas, ieskatot to, ka dabuu labos puishus!!!
alder
| 09.02.2009. - 18:50:52
Manuprāt,tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Iedzimtas rakstura iezimes,iepriekseja dzivespieredze,emocionala pasaules uztvere,utt... Katra gadijuma daudz kas ir atkarigs no cilveka pasa,bet noteikti liela nozime ir ari gadijumam un veiksmei-istaja laika-but istaja vieta-un ar isto cilveku!
Manuprāt,tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Iedzimtas rakstura iezimes,iepriekseja dzivespieredze,emocionala pasaules uztvere,utt... Katra gadijuma daudz kas ir atkarigs no cilveka pasa,bet noteikti liela nozime ir ari gadijumam un veiksmei-istaja laika-but istaja vieta-un ar isto cilveku!
dekamerons
| 09.02.2009. - 18:58:32
Ja jau dzīves mērķis laulība, tad tik, puikiņ, tev nāksies pārplānot dienas režīmu, nu apmēram šādu:
8.50 - pamošanās, ar visām no tās izrietošajām sekām;
10 - 16 - pašeptēšanās un randiņa sarunāšana;
17.30 - randiņš komplektā ar iemīlēšanos;
20 - 22 - ļoti tuva iepazīšanās;
23 - 02 - vecās mīlestības apraudaušana un aizmiršanās koijotu bārā;
03 - naktsmiers.
Ja jau dzīves mērķis laulība, tad tik, puikiņ, tev nāksies pārplānot dienas režīmu, nu apmēram šādu:
8.50 - pamošanās, ar visām no tās izrietošajām sekām;
10 - 16 - pašeptēšanās un randiņa sarunāšana;
17.30 - randiņš komplektā ar iemīlēšanos;
20 - 22 - ļoti tuva iepazīšanās;
23 - 02 - vecās mīlestības apraudaušana un aizmiršanās koijotu bārā;
03 - naktsmiers.
hermejs
| 09.02.2009. - 19:21:39
kamēr nenomēģina 50-300 pipeles tikmēr īsto atrast neizdodas
labos visupirms nomēģina top10 kolekcionāri *ipeļu mednieki no kuriem daudzi jau pārvākušies un rīko medības draugiemlv onelv un bluesystemru un kur tikai visur ne .. ieeju bluesystem palasīt kādus rakstiņus ..tfutimljeeee top10 purni jau priekšā !!!! tos kas fotkā savus daiktus un kabina visos portālos Tā jau ir īpaša suga un vairākumā gadījumu tie paliek vieni līdz kapa malai jo kursh gan gribēs draudzēties ar tādu kura daiktu aplūkojuši visi Latvijas geji un ne tikai
braucu šovakar no darba un redzēju ejot to pamuļķi kas solās te konfidenciāli pajāt kādu Liepājnieku .. knapi noturejos neatvēris logu lai uzspļautu .. kam tu mēsls esi vajadzīgs un kurš kautcik ar galvu draudzīgs tev atdos savu dibenu .. tās biseksuālās padibenes vienīgi .. neapvainojās kāds te tagad bet es to4 neierubīju līdz galam to kā var vienu nakti mērcēt *īzdā savu daiktu un jau nākamajā bakāt dibuā kādam tādam pašam .. ta jopt tfuuu .. ar galvām vajag domāt nevis ar *ipeļgalvām un 95%lieku ka ja normāli puiši geji uzzinās ka esat *ipelējušies ar kādu no top10 medniekiem tad 100% kopā nepaliksiet jo kurš gan gribēs ar tādu aiziet kautkur atpūsties mierīgi zinot ka viņu jau drāzuši kādi 50 purni .. bija gadījums kad vienu tādu vedu uz Rīgu ... braucam un šis tikai uzskaita -To esmu *isis un arī to un to ,, neesmu uz vardarbību bet niez rokas tādus švabras atklapēt ar smirdīgu grīdaslupatu
kamēr nenomēģina 50-300 pipeles tikmēr īsto atrast neizdodas
labos visupirms nomēģina top10 kolekcionāri *ipeļu mednieki no kuriem daudzi jau pārvākušies un rīko medības draugiemlv onelv un bluesystemru un kur tikai visur ne .. ieeju bluesystem palasīt kādus rakstiņus ..tfutimljeeee top10 purni jau priekšā !!!! tos kas fotkā savus daiktus un kabina visos portālos Tā jau ir īpaša suga un vairākumā gadījumu tie paliek vieni līdz kapa malai jo kursh gan gribēs draudzēties ar tādu kura daiktu aplūkojuši visi Latvijas geji un ne tikai
braucu šovakar no darba un redzēju ejot to pamuļķi kas solās te konfidenciāli pajāt kādu Liepājnieku .. knapi noturejos neatvēris logu lai uzspļautu .. kam tu mēsls esi vajadzīgs un kurš kautcik ar galvu draudzīgs tev atdos savu dibenu .. tās biseksuālās padibenes vienīgi .. neapvainojās kāds te tagad bet es to4 neierubīju līdz galam to kā var vienu nakti mērcēt *īzdā savu daiktu un jau nākamajā bakāt dibuā kādam tādam pašam .. ta jopt tfuuu .. ar galvām vajag domāt nevis ar *ipeļgalvām un 95%lieku ka ja normāli puiši geji uzzinās ka esat *ipelējušies ar kādu no top10 medniekiem tad 100% kopā nepaliksiet jo kurš gan gribēs ar tādu aiziet kautkur atpūsties mierīgi zinot ka viņu jau drāzuši kādi 50 purni .. bija gadījums kad vienu tādu vedu uz Rīgu ... braucam un šis tikai uzskaita -To esmu *isis un arī to un to ,, neesmu uz vardarbību bet niez rokas tādus švabras atklapēt ar smirdīgu grīdaslupatu
aliusss
| 09.02.2009. - 23:31:48
Hermejs, Tu eswi lielisks! Vot to es sapratu, iists viirietis - ir no ka maaciities parejiem, arii Tev - the-world!!!
Hermejs, Tu eswi lielisks! Vot to es sapratu, iists viirietis - ir no ka maaciities parejiem, arii Tev - the-world!!!
rojs2
| 10.02.2009. - 01:10:45
pārā augstas prasības pret citiem laikam ir tas lielakais kavēklis...
pārā augstas prasības pret citiem laikam ir tas lielakais kavēklis...
dekamerons
| 10.02.2009. - 02:43:09
nu protams. Visi tak vēlas drāzt vismaz Velsas princi. kaut vai lētu Taivānas pakaļdarinājumu, bet princi. Un, ja nav tāds, tad labāk sēdēt mājās un ļaut rokām vaļu. Fantāzijas upei tad vārti vaļā.
nu protams.
Visi tak vēlas drāzt vismaz Velsas princi. kaut vai lētu Taivānas pakaļdarinājumu, bet princi. Un, ja nav tāds, tad labāk sēdēt mājās un ļaut rokām vaļu. Fantāzijas upei tad vārti vaļā.
hermejs
| 10.02.2009. - 13:44:27
Vecpiebalgas ūdensrozes
Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē,
Kā lai tādā brīdī projām iet,
Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē
Atkal baltas ūdensrozes zied.
Panāc pretī ūdensroze mana
Pamalē jau atvasaru jūt.
Cik gan ilga tāda ziedēšana,
Cik gan ilgi var tik skaista būt!
Tāpēc lūdzu piedod Vecpiebalga,
Ka es nāku tavas rozes zagt
Ja tās šonakt zied tik ļoti valgas
Kas to zin, vai ziedēs citu nakt.
Tālās zvaigznes zilgu gaismu laista
Man līdz rozēm tomēr nenokļūt.
Kā gan var tik velnišķīgi skaista
Un tik bezdievīgi salta būt!
Vecpiebalgas ūdensrozes
Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē,
Kā lai tādā brīdī projām iet,
Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē
Atkal baltas ūdensrozes zied.
Panāc pretī ūdensroze mana
Pamalē jau atvasaru jūt.
Cik gan ilga tāda ziedēšana,
Cik gan ilgi var tik skaista būt!
Tāpēc lūdzu piedod Vecpiebalga,
Ka es nāku tavas rozes zagt
Ja tās šonakt zied tik ļoti valgas
Kas to zin, vai ziedēs citu nakt.
Tālās zvaigznes zilgu gaismu laista
Man līdz rozēm tomēr nenokļūt.
Kā gan var tik velnišķīgi skaista
Un tik bezdievīgi salta būt!
venuss
| 11.02.2009. - 18:03:44
Vajadzētu atcerēties , ka ilgstošas attiecības iespējamas tikai , ja ir abpusējas simpātijas un jūtas . Tas , ka tev kāds ļoti patīk vēl neko nenozīmē . Un nekādā gadījumā nedrīkst otru uzskatīt par savu īpašumu uz mūžu , lai ar’ kāda mīlestība vai kaisle ir bijusi sākumā . Ilgstošas attiecības veidojas ilgstošā iepazīšanās un pieslīpēšanās procesā .
Vajadzētu atcerēties , ka ilgstošas attiecības iespējamas tikai , ja ir abpusējas simpātijas un jūtas . Tas , ka tev kāds ļoti patīk vēl neko nenozīmē . Un nekādā gadījumā nedrīkst otru uzskatīt par savu īpašumu uz mūžu , lai ar’ kāda mīlestība vai kaisle ir bijusi sākumā . Ilgstošas attiecības veidojas ilgstošā iepazīšanās un pieslīpēšanās procesā .
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.